Pa pusei divdabis
Virsbūves arhitektūras ziņā ar atkāpi no vienapjoma idejas un
skaidri iezīmēto motortelpas daļu, kā arī salīdzinoši lielo
attālumu no zemes Journey sliecas nevis minivenu, bet gan apvidus
automobiļu virzienā. Taču tehniskajā specifikācijā ražotājs
norādījis skaidri - MPV. Turklāt uz Eiropu no Meksikas, kur
izvietota Journey ražošanas līnija, pagaidām paredzēts piegādāt
tikai priekšpiedziņas mašīnas, AWD rezervējot Ziemeļamerikai. Tieši
tāpat kā tas bija un joprojām ir ar Voyager.
No Voyager sen iemītās taciņas prom ved arī atteikšanās no bīdāmajām aizmugures sānu durvīm. To vietā izmantotas parastas uz sāniem veramas durvis, bet tās, tāpat kā priekšējās, ir varen platas, turklāt atveras neierasti plašā leņķī, tādējādi jūtami atvieglojot iekļūšanu mašīnā. Katram risinājumam ir savas priekšrocības - ne velti slieces eņģu vietā joprojām nav lielākajai daļai minivenu.
SUV cienīgais klīrenss zināmā mērā paver lielākas iespējas pārvietoties arī apvidus apstākļos, taču šis iespaids var izrādīties mānīgs. Ar gandrīz 2,9 m garo riteņu bāzi un bez nieka tiesas nepilnām divām tonnām lielu pašmasu, bez visu riteņu piedziņas Journey var iekrist lamatās daudz ātrāk nekā, piemēram, īsākais un vieglākais priekšpiedziņas Nissan Qashqai.
Virsbūves attālumam no zemes, īpaši ja Journey stāv uz izskatā patīkamajiem 19 collu diskiem, ir arī ēnas puse. Ļaudīm cienījamā vecumā nudien nav viegli ierausties un tikt ārā no auto, bet jaunie to gan jau pat neievēros.
Eiropas stils beidzot uzvar
Par Dodge dizainu, tāpat kā gandrīz par jebkuru citu, šķēpus lauzt
var bezgalīgi. Taču nenoliedzami, ka šos automobiļus atšķir
masīvums un dizaina pamatidejas fokusēšana spēkpilnā priekšgalā, ko
vainago logotips ar draudīga izskata ragainu auna galvu. Spēks
patīk, un nenoliedzami, ka tā iemiesojumam metālā būs
piekritēji.
Būtiskākas lietas atklājas Journey salonā. Beidzot tur aiz okeāna kāds ir sapratis, ka cietas plastmasas paneļi varbūt ir pieņemami studentu mašīnai Caliber, bet Eiropas pircēja izpratnē galīgi garām tie ir, piemēram, pavisam citai auditorijai mērķētajam Avenger. Un, protams, būtu garām arī Journey, tādēļ priecē, ka gan priekšējais panelis, gan durvju apdare veidota no elastīgiem materiāliem, kas patīkami pēc taustes un vēlāk ekspluatācijā negrabēs kā pēdējie popkorna graudi turzā.
Par aprīkojumu amerikāņu mašīnās nav nācies sūroties arī agrāk un Journey nav izņēmums. Bāzes komplektācija SE, protams, ir pieticīgāka nekā SXT un RT. Tajā jāsamierinās ar manuālo gaisa kondicionētāju, bet audiosistēma ar sešu disku mainītāju, MP3 kontaktligzdu un sešām skandām ir. Visu riteņu disku bremzes ar ABS ir. Vesels arsenāls ar drošības spilveniem ir, dzesējams augšējais cimdu nodalījums ir, spoguļu un durvju elektropakete ir un par nieka 653 eiro populārā aprīkojuma grupā būs arī automātiskā ātruma uzturēšanas sistēma, jumta reliņi un tonēti sānstikli. Nākamie līmeņi un iespējamā papildaprīkojuma uzskaite aizņemtu vairākas lapas.
Patīkams un daudzpusīgs
Uzslavas vērts ir ne tikai aprīkojums, bet arī salona
transformācijas iespējas. Aizmugurējā rinda bīdās pa sliecītēm un
tās atzveltne ir trīsdaļīga. Trešās rindas sēdekļi nudien ir
gandrīz tik pat ērti kā otrās. Piedevām vēl uz priekšu nolokāma ir
pirmās rindas pasažiera atzveltne. Tas viss paver dažādas salona
transformācijas iespējas, kombinējot kravas un pasažieru
pārvadāšanu pēc sirds patikas.
Ja kādam sākumā ienāks prātā sūroties par mazajiem cimdu nodalījumiem, vajag ielūkoties durvju kabatās, vidusboksā un izpētīt priekšējā pasažiera sēdekli un otrās rindas, kā arī bagāžas nodalījuma pagrīdes glabātavu saimniecību, un bažas kā ar roku noņems. Var izrādīties, ka sajūk, kur noglabātas mantas un būs ilgi jāmeklē.
Atzinību ir pelnījusi arī saprotamā Journey vadāmība un komfortablā gaita, jo piekare pat ar 225/65 profila riepām norij grambas, ko ieraugot vien gribas saviebties.
Uzsvars uz dīzeli
No piedāvātajām astoņām versijām sešas ir ar 2,0 l (140 ZS)
dīzeļmotoru, kas nāk no Volkswagen arsenāla. Pēc izvēles vai nu ar
tā paša Volkswagen manuālo sešpakāpju ātrumkārbu, vai zviedru
Getrag izgatavotu automātisko divsajūgu automātiskā režīma
transmisiju. Startam ar viszemāko cenu atstāts 2,4 litru (170 ZS)
Chrysler benzīna četrcilindrinieks, bet cenu kāpņu augšgalā 2,7 l
(186 ZS) V6 motors ar pašu izgatavotu sešpakāpju automātu.
Dienai testam tika piedāvāts dīzelis ar divsajūgu kārbu, tādēļ spriest par benzīnnieku spējām grūti. Krievu izdevums Avtorevju par V6 dinamiku izsakās visai skeptiski, tādēļ benzīna piekritējiem jāapsver vai 16 zirgspēku ieguvums un RT komforts salīdzinājumā ar mazāko motoru tiešām ir 10 tūkstošu eiro vērts. Arī tehniskie dati rāda, ka četri cilindri ieskrējienā ir par 0,7 s ātrāki nekā seši.
Divlitru dīzelis arī nav nekāds spridzeklis, īpaši ar Getrag divsajūgu kārbu, kas nebūt nav Volkswagen DSG gluži līdzvērtīgs izstrādājums. Rimti braucot un uz pedāļa triekšanu grīdā robus pārslēdzošā automātika reaģē gluži pieņemami, bet viduszonā tā pārtur slēgšanos, liekot motoram īdēt un radot nelielu diskomfortu. Tieši tādos brīžos salonā ielaužas dīzeļa tarkšķis, kas liecina, ka uzlabot varētu motortelpas skaņu izolāciju. Taču īpaši sūroties nav iemesla, jo kopumā ir okey. Iespējams, Volkswagen manuālā kārba pašu motoram ir adaptēta labāk, lai gan tādam auto kā Journey automāts ir ļoti piemērota izvēle, lai arī maksā vairāk nekā 1000 eiro.
Testa auto no TC Motors
***
Dodge Journey 2,0 CRD RT
* * * Dizains
* * * * tehnika
* * * * komforts
Cenas, eiro
Dodge Journey 2,4 SE 20 478
Dodge Journey 2,0 CRD SE 25 093
Dodge Journey 2,0 CRD RT A/T 29 409
Dodge Journey 2,7 V6 RT A/T 30 244
Ford S-Max 2,0 Trend 23 670
Ford S-Max 2,0 TDCi Titanium 28 910
Opel Zafira 1,8 Enjoy 19 330