Atkarībās ieslīgst pamazām

Slēpj, cik ilgi vien var

Inga Landsmane, Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja, stāsta, ka atkarību speciālisti ir izstrādājuši diagnostikas kritērijus – pazīmju kopumu, kas ļauj noteikt, vai cilvēks sirgst ar kādu atkarību un kāda ir tās stadija.

"Parasti cilvēks vai viņa tuvinieki palīdzību meklē tad, kad viņam jau ir fiziski slikti. Kamēr diskomforts ir tikai psiholoģisks, ar to atkarīgais mēģina sadzīvot, reizēm ilgstoši jūtoties nomākts, iztukšots, apātisks. Kad sliktās sajūtas ir jūtamas fiziski un tās traucē dzīvot, veikt ikdienas gaitas, pienākumus, ir skaidrs – jāmeklē palīdzība. Protams, ne vienmēr tā notiek. Atkarība maina cilvēka personību. Diskomforts bez atkarību izraisošās vielas ir tik liels, ka arī situācijā, kad ir skaidrāks par skaidru – konkrētās vielas lietošana nāk tikai un vienīgi par sliktu, labsajūta, kas tiek saņemta, tiekot pie kārotās devas, izraisa tik intensīvas pozitīvas emocijas, ka tās dēļ atkarīgais ir gatavs paciest sliktos periodus," skaidro Landsmane.

Tāpēc nozīmīga ir līdzcilvēku attieksme –  ģimenes, draugu, kolēģu vērība. Ja ievērojat, ka jūsu tuvinieks pārāk bieži lieto alkoholu un brīdī, kad viņam tas tiek liegts vai viņš saņem aizrādījumu, ka dzerts tiek pārāk daudz, cilvēks kļūst agresīvs, aizkaitināts, šāda reakcija ir trauksmes signāls.

Pārāk bieži un pārāk daudz

Landsmane atzīst – alkohola atkarība joprojām ir izplatītākais atkarību veids Latvijā, ar tās izraisītajām problēmām visbiežāk cilvēki vēršas pēc palīdzības. Tad seko tabakas atkarība un narkotiku atkarība.

Ja ir skaidrs, ka narkotikas lietot ir kaitīgi jebkurā gadījumā, tad pret alkohola lietošanu sabiedrībā negatīvas attieksmes kopumā nav, bieži vien taču kāda grādīga dzēriena malkošana ir attiecīga saviesīga pasākuma vai noteikta dzīvesveida daļa! Dažam labam alkoholiskajam dzērienam pat tiek piedēvētas veselību uzlabojošas, lieko svaru mazinošas īpašības…

Cik bieži tad ir bieži? Atkarību speciāliste norāda – tas ir individuāli, taču katru dienu dzert nudien nevajadzētu. "Vai iestāsies atkarība, nosaka ģenētiskais faktors, kas spēlē lomu aptuveni 50% gadījumu, pārējo atstājot sociālpsiholoģiskās ietekmes ziņā. Cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu, ar nekonkrētiem vai neadekvātiem dzīves mērķiem nonākt atkarību varā ir lielāks risks, svarīgi arī, vai ģimene ir pilna, vai tā ir atbalstoša, kāds ir bijis vecāku piemērs – gan kopumā, gan attieksmē pret alkohola, narkotiku lietošanu," skaidro Landsmane. Viņa piebilst, ka pozitīvs faktors – pusaudžu ar alkohola un narkotiku atkarību problēmām esot mazāk nekā pirms septiņiem gadiem.
 

Jāņem vērā:

Alkohols un narkotikas neatrisina problēmas ne darbā, ne sadzīvē, ne attiecībās. Tas rada īslaicīga komforta ilūziju;

Arī glāze vīna dienā ir par daudz. Ja gribat pārvarēt stresu vai notievēt, dodieties nesteidzīgā pastaigā svaigā gaisā;

Ja atkarību problēma ir kādam no tuviniekiem, atbalstiet viņu un iesakiet vērsties pie speciālista. Narkologs pieejams katra rajona centra poliklīnikā un ir tiešās pieejamības speciālists, ģimenes ārsta nosūtījumu nevajadzēs, būs tikai jāsamaksā 4,27 eiro par vizīti. Par tādu pašu samaksu pieejams narkologs arī Rīgā, ja pacients no reģiona baidās, ka paziņas uzzinās par viņa problēmām.