Ar nūju pa galvu

nu ko vaidi, nu būs desants - nu cīnīsimies! Nu kas mēs - ķiļķeni, jeb brašas latvietes?! Zinām taču,kas notiek ar jēriem un mēs nekādi ne jēri. Lūk. Nāksi ar mani ierakumos? Zini,ka es šaut varu, bet trāpīt - slikti. Es pienesīšu ieročus, ēdienu, ziņas, ko varēšu darīšu. Jācer,ka Tu vismaz proti tēmēt un trāpīt...

nevajag būt tik naiviem un rakstīt un cerēt uz kaut kādu abstraktu ētikas tiesu. Ir konkrēti likumi pēc,kuriem var rakstīt apsūdzības un saukt pie atbildības. Tāda krimināllikuma,kas sauktu pie atbildības par ētikas normu ievērošanu - tādu likumu nav. Tāda šova nebūs. Tas,ko sabiedrība var darīt - ētikas lietā - ir neklusēt. Pieprasīt atbildi no valsts institūcijām. Un pamatoti - mums ir tik lieli nodokļi un vienlaicīgi - tik liels ierēdņu aparāts. Nezinu kā tagad, bet pirms krīzes - 2008.gadā - viens no lielākajiem Eiropā. Igaunijā uz vienu cilvēku bija 3 ierēdņi mazāk kā Latvijā. Teorētiski mums dzīvei vajadzētu būt vismaz 3 x labākai , ja jau to ierēdņu mums ir vairāk , bet ņem kuru jomu gribi - mēs atpaliekam no igauņiem ne 3 , bet 10 un 30 reizes. Ko es šeit jau esmu rakstījusi un kas manā vērtējumā arī ir viens no iemesliem,kāpēc Ikstena apgalvo,ka es savu dzīvi piepildu ar sūfiem ir tas,ka es rīkojos konkrēti. Es uzrastīju VKKF direktoram Vērpem,man neatbidēja, kad piezvanīju - pateica, bet kas tu tāda esi ,ka mums tev laiks jātērē!!! Tā nav demokrātiksas normālas valsts ierēdņa atbilde nodokļu maksātājam. Kad minēju,ka jūsu ētikas kodeksā taču ir rakstīts,ka sniedzat informāciju jebkuru jebkuram interesentam maksimāli īsā laikā. Uz to man Vērpe atbildēja,ka tas ir tikai deklaratīvi. Tieši šo pašu likumu deklarattīvo pusi man piesauca arī Rīgas bāriņtiesa. Un lūk -k o Ikstena min. Pirmkārt, ka es melojot par brango apmaksu, tāda nebūšot. Otrkārt,ka Gobzems nekādu naudu nav saņēmis un treškārt,ka tā noteikti nav nekāda priekšvēlēšanu reklāma, ka Gobzems noteikti nebūšot deputāts. Nu visas tādas lietas,kur nekas pēc ētikas dziļi nav jārok , tur ir konkrēti fakti. Ko es domāju,kas Ikstenu satracināja ir tas,ka es iedrošinos publiskā telpā apšaubīt viņas stāstu ētiksumu un patiesību. Un tieši šis aspekts būtu tas atslēgas moments, bet tiesiskā līmenī tas nav risināms. Manā sapratnē. Jau minēju - varu tikai atkārtoties, tikko ir aizskartas pašu vai pašu draugu materiālās intereses, tā ceļās svētai cīņai, bet kad piemēram, tā Rīgas pilī gandrīz aizgāja bojā Glika Bībele - tad viens vienīgs Lancmanis par to runāja. Jo visiem citiem tā sauktajiem varoņiem un robiniem hudiem, bija būtiski svarīgi nebojāt attiecības ar naudas devējiem - tiem pašiem būvniekiem, KM utt. Tieši tādā aspektā es domāju,ka ne Mārai Zālītei, ne Ikstenai m ne Gobzemim nebūtu nekādas - pat ne santīmi tiesības uz mūsu kopējo naudu , nerunājot nemaz par kaut kādām tiesībām pārstāvēt sabiedrības sirdsapziņu. Jā tās sabiedrības daļu , kurai sirdsapziņa nav - to lai pārstāv, tur lai sitās savā starpā cik uziet. Vēl par Ikstenu. Te pieminēja,ka neētiski ir,ka Ikstena viena pati saņēma balvu par Nenoteiktā bija. Jā tas ir neētiski. Bet man personiski ļoti neētiski ir Ikstenas grāmata Amour fou, kur preparētas bijušās laulības attiecības to vīrieti nolīdzinot līdz ar zāli. Es nespēju pieņemt joprojām ,ka kaut kas tāds ir atzīts mūsu kultūrtelpā. Tur par āboliņziedu līgavas vainags netika nomanīts, brīnums,ka vēl vārdus nomainīja. zahars raksta, ka Ikstena un Repše ir labākais sava laika prozā, varbūt, to es gan neapstrīdēšu , bet vai mums ar šo bijušo godību jādzīvo visu 21gs? Vai nebūtu tā kā laiks pie vārda laist ar mūsu zelta klasiku un jaunos? Mana svēta pārliecība ir tā,ka daļa un liela daļa radošās inteliģences aizstāvēja Žagaru, kad viņu atlaida no darba, nevis viņa talanta dēļ. bet to īpašo, izredzēto .priviliģēto pozīciju dēļ, kuras bija Žagaram. Jebkuras iestādes grāmatvedīti, vai privāt firmass darboni par tādiem finanšu pārkāpumiem kā gadiem nemaksāti sociālie nodokļi , nepapatoti honorāri utt. - jā tos mazos mellos cilvēciņus iesēdinātu cietumā, konfiscētu īpašumu, var teikt - iedzītu zemē. Žagaru kultūras darbinieki aizs'tavēja , patiesībā - tā ētika bija - aizstāvēja savas privilēģijas. Tāpat kad saeima pa sētas durvīm deva naudu draugiem patirotiskām film'ām - tā bija - ir ētiska rīcība? Mums literatūr kritika kā tāda nav. Ābelei jauns romāns - īsta patiesa eksperta vērtējuma jau nav. Lasītavā tiek iesūtīti darbi, tos vērtējot eksperti - kas ir eksperti ? Divi dzejnieki. Visu cieņu dzejniekiem, bet viņi nav tas pats ,kas profesionāli kritiķi. Un tā nu katrs sevi slavina kur un kā vien spēj un tos,kas iebilst sauc par mēsliem, kaut gan saka jau ,ka jo bagātāks mēslojums jo krāšņākas rozes.

anoniims komenteetaajs rakstiija,ka deputaata imunitaate ir tas,peec kaa tiecas daudzi greekaazhi. Dziive liecina,ka taa arii ir. Bija Vosa lakstiigalas tagad ir jaunu laiku lakstiigalas. Laiks iet,bet cilveeka daba nemainaas.

Par to bedri Skaislei taisnība. Pavisam nemanāmi, pa drusciņai vien ir zaudēti pamati. Nevis jautājums tiek uzstādīts ētiski vai neētiski līmenī, bet kurā vietā tu Sistēmā atrodies. Principā varētu norobežoties un domāt vien par savām izvēlēm, bet besī tā nesodamība, tā masveidīgā augstprātība un izvirtība (domāju pat maniakālā līmenī). Un nespēju panākt kaut ko,kas atgādinātu Domestos reklāmu, kur tās glumās mēslu vaboles izjūt "ziepju" tuvumu.

nedomāju gan, jo mums jau vairs nav normāla satura jēdzienam ētika. Vienotības Zaķis optimizēja nodokļus, izvairoties valsts kasē iemaksāt krietnu summiņu, to paturot sev. Kad viņu pieķēra,laikam tas pats pietiek.com, tad to summiņu nomaksāja - bet nekādu sodu nesaņēma. Toties Biedriņam, kurš arī optimizēja nodokļus VID sodu uzlika. Vai mans varonis Neo. Viņu tagad tiesā. Bet tos VID darbiniekus, kuru nolaidības dēļ valsts lieki tērēja MILJONUS! Vai tik tos tagad nav iecēluši uzņēmumu padomēs. Katrā ziņā presē nekur nebija informācija,ka šāda veida līdzekļu šķērdētāji no VID būtu tiesāti. Par Rīgas pils degšanu? Ai , nu nav vērts te ņemties. Nevar tiesāt to,kā mums nav. Žagaru par līdzekļu nelikumīgu pārtērēšanu kaunināja visi,kam tas bija izdevīgi. Bet ,ka kāda krimināllieta par to būtu ierosināta - nekur nav dzirdēts. Tad kur ir valsts amatpersonu, kaut vai KM ētika? Izmeklēšanas vietā - deputātu kandidāts. Manā loģikā tādas lietas neiet kopā. Tagad mums tas viss - šī neētika šķiet tāla un neaktuāla, bet manā vērtējumā - tā zem mūsu sabiedrības ir jau tik dziļu bedri parakusi,ka atliek vien sīka kustība un mēs tajā bedrē iekritīsim - smagi.

NU KULTŪRAS SLEJĀS nevajag arī stāstīt par maigām pastaigām svaigā gaisā,kad sabiedrība meklē atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem krīzes situācijā. Otra lieta par to histēriju. Es ar bērnu dzīvoju viena, man uz konta ir mazāk par labi lai paliek - neteikšu eur ,līdz jaunai algai. Ja pēkšņi būs krīzes situācija - tu mani glābsi ? Valsts mani glābs,prezidents bērziņš mani glābs, advokāts gobzems mani glābs ? Tāpēc iclvēki ir histēriski,ka valsts - tas ir legālas zagšanas mehānisms - tā ir pamatpieredze daudziem simttūkstošiem cilvēku. Un tāda kā es - tādu mūsu sabiedrībā ir nospiedošais vairākums. Tu skaisti raksti par krievu inteliģenci un ļoti eleganti un smalki klusē par mūsējo. Un es tevi saprotu.

savukārt, es IR jaunākajā numurā varu ieteikt izlasīt interviju ar Ivanu Krastevu. Ļoti laba.

zahar, manas jūtas pret Tevi sāk gaist. Nu kā Tu vari man Paulu Bankovksi par naivo nosaukt? Nu piedod. Nu jau mūsu saruna, kā kurlajam ar mēmo. Ir jau jauki vērties pasaulē bērna acīm un bērna uzticību, bet lai tad tāds cilvēks arī runā par bērnu problēmām, nevis sabiedrības problēmām kritiskos, pat izdzīvošanas brīžos.

Par to "Bērziņ, atkāpies"... Ja es pareizi sapratu Satversmi, tad to var tikai izteikt Saiema, bet,man domāt, ka tie runči un badmiras to nedarīs. Papukstēs daži skaidrā esot, bet nedarīs. Bet... ja varētu ar savu balsi kā līdzēt. Tikai PAR. Tas kauna traips,kas realitāti sen jau zaudējis vēl iepriekšējā gadsimtā kad blata doktordesas stūķēja māgā, nav cienīgs savu portreju nākamām paaudzēm atstāt. Jocīgākais,ka uz visa šī viļņa nekas nenotiek pat jauno partiju rindās. Cik tā sile tomēr ir svarīgāka par visu!Un smirdīga ir tā mūsu varas, ierēdniecības, politikāņu un pietuvināto vircas bedre. Es saprotu Skaisles teorētisko domu par laišanos lapās. Arī es neizmantoju pat psrs laikos pēkšņi iekritušo iespēju un neskrēju,kad visi jau gabalā, bet tagad, musinu savu jaunatni izvēlēties dzīvi citur un došos līdzi mazbērnus pieskatīt un citādi atbalstīt. Pat savu profesiju esmu gatava delitēt, kaut krāšņa bez gala. Tik krāšņa, ka visam spožumam, redzi tik pat smirdīgas maliņas kā visam kas šeit uz ciniskiem, melīgiem, nepilnīgiem, krimināliem un "lopiskiem" pamatiem būvēts. Un lepojos,ka esmu sīkbūtne, kā mani te viens nodēvēja, jo te apakšā ir vieglāk. Vairāk gaisa. Redzu zaudētas ilūzijas, redzu bezcerību un redzu izdzīvošanas pirmatnējos instinktus. Pat redzu sākumu, jo beigas ir tur augšgalā, pārējais ir kā asniem,kas vēl nav līdz gaismai tikuši :) Jā, izvēlos tranšeju, nevis barikādi... Un priecājos par katru kauju,kas ir uzvarēta. Tā arī notiek, kad patiešām cīnies :)

kika - ņem un lasi visu vēlreiz. Pastāsti man - kāda ir atšķirība starp vārdiem nepatiesība un melīgi apgalvojumi? Vai - kāda ir atšķirība starp vārdiem patiesība un apgalvojums? Es joporojām apšaubu gan Noras Ikstenas, gan Alda Gobzemja godaprātu, godīgumu. Ja vajadzēs - aizstāvēšos tiesā. Piemēram. Ikstena visur cenšas uzsvērt ,ka viņa ir varonīgi un atdevīgi cīnījusies pret ļauno kultūras ministri Grendi. Mans atklāts un publisks jautājums Ikstenai būtu - kāpēc viņa šo cīņu uzsāka pēc tam, kad no KM bija saņēmusi gan darba pasūtījumu, gan brīvbiļetes uz Dziesmu svētkiem ? Kāpēc viņa - Ikstena necīnījās pret Grendi tajā brīdī? Kāpēc viņa Ikstena neatteicās no brīvbiļetēm uz Dziesmu svētkiem , ja jau tik patiesa un pašaizliedzīga cīnītāja bija? Kāpēcc Ikstena nekur un nekad nav komentējusi Andreja Žagara kā operas direktora daudzos finansiālos pārkāpumus, par kuriem pat jaunais direktors Liepiņš izsakās ar šausmām? Kamēr daži mūsu sabiedrībā uzdzīvo kā izredzēti franču aristokrāti - par valsts naudu - lai arī kādā veidā saņemtu - citi cīnās par izdzīvošanu,mans audžubērns, piemēram. Tā ikdienas dzīves nenormālā netaisnība, kuru es piedzīvoju - tā dod man spārnus un drosmi paust savu pārliecību par visu to negodīgo un netaisnīgo,kas ar mums notiek. Viena lieta ir rīkoties apšaubāmi godprātīgi, otra lieta - mēģināt to vēl pasniegt par varonību. Kā ir dabā - kas piešķir uzvaru - tiem,kas ir nikni, kas cīnās uz dzīvību un nāvi nevis tie,kas šaubīgi par saviem mērķiem.

Patiešām vērts izlasīt portālā "Kas jauns" Dz.Kolāta: es gāju pa dzīvi, mētelim plīvojot. Bet par Šlāpina tviteri, domāju, ka par Ž.J.Grendes atkāpšanos bija daudz vienkāršāk noorganizēt akciju, nebija ērta un aiziet... Kā vārdā? A.Žagara vārdā. Bet, kas ir A.Žagars? Foršs bija P.Bankovska komentārs ar atziņām: ....Operas ļembasta sakarā norāvās ne vien mākslinieki, bet arī operas apmeklētāji – šos arī pilnīgi noteikti vajadzētu pāraudzināt, atņemt viņu žaketītes un vakarkleitas, saņurcīt frizūras, bet no ārzemēm iebraukušus opermīļus aizsūtīt atpakaļ uz viņu baireitām šmairētām, kur tādiem arī vieta. Tā kā ir rudens un rudeņos, kā zināms, norisinās Dzejas dienas, vajadzētu piežmiegt arī vēl visus atlikušos dzejas lasītājus. Kad tas būs izdarīts, gan jau dzejnieki – šie nesakarīgie vāvuļotāji – aizvērsies un izmirs paši. Katrs šo kaitīgo un apkarojamo elementu sarakstu var papildināt pēc sirds patikas...(Tev, pamatšķira, Satori) Ja tā padomā, cik pavisam "nieinteresēts" blogotājs P.Bankovskis izvēlējies mūsu sabiedrībai visbūtiskākos secinājumus no Operas ļembasta. Tagad A.Žagars pretendē uz Eiropas parlamentu. Žurnālos ar viņu intervijas. Un ne tikai, arī ar E.Repši, A.Gobzemu... Tā "nejauši" par labiem cilvēkiem, kas sevi velta sabiedrībai. Intervijas par ļoti nesavtīgiem, godīgiem, gudriem... Ļoti komplimentāras intervijas, neviena neērta jautājuma. Mēs taču paši veidojam savu sabiedrību. Paši. Izvēlamies, ko intervēt, kā intervēt. Un pēc tam brīnāmies, kāpēc mums tāds prezidents. Nemaz nav tik sen, kad elitāri žurnālisti intervēja bēdīgi slaveno, Armandu Stendzenieku kā uzņēmēja etalonu. Un, kur tad vēl ļoti cilvēciskotās A.Šķēles uzstāšanās Ar dziesmu pa dzīvi, vai kā viņu tur sauca. Cik viņš bija simpātisks un cilvēcisks :) Cik ilgi mēs iesim tā, mētelim plīvojot?

nē, Ikstena uzskata,ka viņa sludina nepastrīdamu patiesību un ka nevienam nav tiesības par to šaubīties, bet tie,kas to dara ir mēsli nevis cilvēki. Es tā to esmu sapratusi.

Ejot pa tumšu ielu svētdienas vakarā no muguras puses uzlec virsū kaut kāds ķēms un kaut ko norauj vai atņem un nobiedē un izdara fiziskas sāpec. Cik liela ir atšķirība starp tādu cilvēku, kas ir speciāli gatavojies kam tādam un to, kas dzīvo darot savu darbu un mīlot savus tuvos vienkārši zinot, ka kaut kas notikt var simts veidos jebkurā brīdi arī tajā pat Bankovska pieminētajā "dīvānā" - šeit atceramies filmu "sešas pēdas zem zemes" ( pirsm gadiem 10), kurā katras sērijas sākumā traģikomiskā veidā ikdienas apstākļos nereti brutālā veidā kāds nomirēja. Lūk, un mazītiņas nabadzīgas lielu parādu apkrautas valstiņas kolektīvās domas var būt analoģiski pamatotas. Vieni nodarbināti ar "iespējamiem scenārijiem" , paštaisīta boksa maisa dauzīšanu katru vakaru pēc darba, konservu iepirkšana, sajūsmas komentāru rakstīšana pie Jurģa Liepnieka esejām par tēmu "ilgas pēc kara" utml. Citi, turpina atbildīgi darīt savu darbu, ko mīl un mīlēt savus tuvākos. Liepnieks domā, ka vajag darīt abus, bet gatavot meitu karam ir prioritāte.

Neko nedarīt gļēvi? Nu tas taču ir no tiem pašiem pusaudžu skolas sacerējumiem. Izvairīšanās no domāšanas? Nav loģiski. Tieši otrādi. Šodien lielākais izaicinājums ir saprast ko kā darīt pēc iespējas mazāk nenodarot kaitējumu pasaulei, kura, šķiet, tulit sāks plaisāt no "radošo industriju" ģeometriskās progresijas ekspansijas. Katru dienu tiek izdotas 7000 grāmatas pasaulē. Nerunājot par kaut kādiem šādiem Bankovska tipa rakstiņiem, tvītiem, utjp. Visa šī vizteiksmes brīvība uzliek pilnīgi jauna veida pasaules kārtību/haosu un attiecīgi atbildību. Visi raksta un neviens nelasa, teicis kāds šodienas teorētiķis. Tālāk nerekstīšu, jo, Jums, šķiet, pietiek ar plakanām patiesībām, lai varētu rosīties tālāk cerībā.