Dzīvošanai plecu pie pleca ar krieviski runājošajiem ir savas priekšrocības, lai cik šāds viedoklis šodien izklausītos nepopulārs, – gandrīz katrs latvietis, kuram krietni vai nedaudz vairāk nekā trīsdesmit, var bez aizķeršanās lasīt oriģinālvalodā Puškinu, Dostojevski un Peļevinu, un arī krievu roka klasika atstājusi lielu iespaidu uz daudziem latviešiem.
Nesen iegādājos Aleksandra Bašlačova, starp citu, Kluba 27 "biedra", vinila plati Tretja stoļica/Trešā galvaspilsēta, kas izdota 1990. gadā. Ap to pašu laiku tepat Rīgā, pie veikala Elizabetes ielā, stāvēju ļoti garā rindā pēc grupas Kino platēm, kas bija pieejamas divas, bet rubļu toreiz pietika tikai melnajam Viktora Coja pēcnāves albumam, un to otru nācās iegādāties jau par latiem krietni vēlāk. Savulaik likvidētās Rīgas Skaņuplašu fabrikas noliktavas izpārdošanā par pieciem santīmiem gabalā līdz ar The Beatles, Led Zeppelin, The Cure kreisajiem izdevumiem varēja iegādāties grupas Aquarium plati Peski Peterburga, kuras tirgus cena tagad ir simtiem reižu augstāka.
Boriss Grebenščikovs ar savām dziesmām Latviju apmeklējis ik gadu, lai uzstātos ar tradicionālajiem pavasara koncertiem, bet pēdējā laikā pat vairākkārt, jo mūsu publika viņu mīl un arī viņš mīl Latviju – pērn B. G. šeit tikās arī ar Viņa Svētību dalailamu. Šoreiz koncerts Rīgas Kongresu namā notiks 13. septembrī, un divas dienas vēlāk B. G. ar grupu Aquarium uzstāsies arī koncertzālē Gors Rēzeknē. Bobs (B. G. iesauka) ir viens no trešā plāna varoņiem, ja tā drīkst teikt, arī režisora Kirila Serebreņņikova nupat uzņemtajā spēlfilmā par Viktoru Coju – Vasara/Ļeto, tās pirmizrāde Rīgā notiks festivāla Baltijas pērle atklāšanā 19. septembrī.
Filma gan nav tikai par Coju – viņš tajā ir otrā plāna varonis, bet galvenais ir citas, Latvijā mazāk pazīstamas grupas Zoopark līderis Maiks Naumenko (viņu atveido Roma Zverjs jeb Romāns Biliks no grupas Zveri), kurš atklāja Coju un astoņdesmito gadu sākumā iepazīstināja ar viņu jau tolaik par guru uzskatīto B. G. Būtisku lomu filmā spēlē sieviete – Naumenko dzīvesbiedre, kura iemīl Coju, tomēr paliek vienota ar savu vīru, kurš arī novērtē par sevi jaunāko talantīgo mūziķi un gatavs upurēt visu, lai viņa dzīve izdotos, pat dalīties ar savu sievu. Tā izveidojas mīlas trijstūris, kurā katrs no iesaistītajiem mīl cits citu, kā nu spēj. Maika "krustdēla" Vitjas dzīve gan aprāvās agri – 1990. gadā uz Slokas–Talsu šosejas, Naumenko nomira gadu vēlāk savā dzīvoklī Ļeņingradā.
B. G. ir izdzīvojis un šogad novembrī svinēs 65 gadu jubileju, taču vēl pirms tam uzspēlēs mums savas jaunās un vecās dziesmas, iespējams, arī atgādinādams, ka "rokenrols ir miris, bet es vēl ne" ("Rokenrol mjortv, a ja ješčo ņet"), tāpat kā vēl elpo viņa klausītāji, uzturot rokenrolu pie dzīvības. Kas būs pēc tam, vēl nezina neviens.
einars