Ienākot telpā Hardijam Lediņam, tā tūdaļ pārvērtās par ostu, kurā ienācis milzu kuģis. Majestātisks, nesteidzīgs un vienmēr kūpošs. Hardijs cita starpā parasti pieminēja, ka vienīgais cigarešu mīnuss ir gaisā izkūpinātā milzu nauda. Sešas paciņas dienā.
Laikmetīgās mākslas centra organizētie Hardija Lediņa gada pasākumi jau uzņēmuši apgriezienus, un tajos redzēti ne vien Lediņa laikabiedri, bet arī viņu nu jau pieaugušie bērni, kurus Lediņa paveiktais, kā izrādās, spēj ieinteresēt vēl šodien.
Viņa grupas Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca (N.S.R.D.) dziesmu jaunās versijas jau pulcējušas pilnu Anglikāņu baznīcu, Hardija izglītojošās diskotēkas Kosmoss restaurācija bijušajās kultūras nama Oktobris telpās, kur tagad mīt Pestīšanas armija, ar atmiņu stāstiem un skaidrojošiem komentāriem starp atskaņotajām dziesmām arī izsaukusi deju un disko gaismu virpuli. Marta beigās Botāniskajā dārzā notiks Binokulāro deju kursu rekonstrukcija Roberta Gobziņa vadībā, rudenī gaidāms albuma Kuncendorfs un Osendovskis atskaņojums kamerorķestra Sinfonietta Rīga sniegumā. Veikalā Upe, kas pasludināts par Hardija Lediņa kafejnīcu, notiek viņa pazinēju diskusijas, bet smēķēšanas aizliegums, kas Hardijam būtu nesaprotams, tomēr nav atcelts.
N.S.R.D. mūzika, kas 80. gados kā kaut kas pilnīgi svaigs un nedzirdēts izplatījās neoficiāli, klausītājiem citam no cita to pārrakstot magnetofona lentēs, bijusi iedvesmas avots ļoti daudziem, kuri toreiz šeit valdošajā informācijas badā nezināja neko par Filipu Glāsu, Džonu Keidžu un Loriju Andersoni. Hardija Lediņa un otra N.S.R.D. stūrmaņa Jura Boiko dziesmas savās versijās pirmajā albumā Bolderājas dzelzceļš ierakstīja Dzeltenie pastnieki, Roberts Gobziņš to darīja gan deviņdesmitajos, gan tagad ar Resnajiem putniem, ar ko ir sagatavojis veselu koncertprogrammu valša, polkas un ska ritmos. Juri Boiko par savu garīgo skolotāju uzskatīja un dziesmas ar viņa vārdiem rakstīja underground leģenda Andris Černovs, kura dzīvesbiedre savulaik bija N.S.R.D. trešā dalībniece Ingūna Rubene – tagad viņa aktīvi piedalās Hardija Lediņa gada pasākumos.
Grupas Inokentijs Mārpls un Hospitāļu iela ierakstījušas dziesmas Ciku caku caurā tumba un Ķīna, savukārt First Latvians on Mars (Gas of Latvia, TV Maskava, V.S.K.B., Toms Auniņš un Anna Ķirse) veselu programmu no Hardija un N.S.R.D. repertuāra atskaņojuši koncertos gan Anglikāņos Rīgā, gan 2014. gadā festivālā CTM Berlīnē.
Notiek pat mēģinājumi iepazīstināt ar Hardija pantiņiem pašus mazākos – tie ar Roberta Gobziņa paskaidrojumiem tiek publicēti žurnāla Zīlīte pēdējos atvērumos. Vai nav par daudz? Nē! Tik un tā to visu, tāpat kā 80. gados N.S.R.D. ierakstus, atvērs tikai tie, kam kosmoss ir atsūtījis kodu. Kādu kodu? To uz zemes zināja tikai Hardijs, bet jebkuram ir iespēja to uzminēt.