Bez pazemojumiem

Atvainojiet, raksta secinājumu daļā loģika nav klātesoša. "Kultūras ministrei, kurai tagad ir trumpji, – panākt, pierādīt, argumentēt nepieciešamību palielināt kinonozares budžetu, lai izbeigtu ieilgušo šīs jomas pazemošanu." Kādi trumpji, nez, TAGAD ir Kultūras ministrei?! Vai nauda kinonozarei savulaik tika atņemta ar argumentu, ka filmas draņķīgas un tāpēc nefinansēs? Nu ārzemēs (haha) oficiāli apliecinājuši, ka filmas labas - tātad radies pamats finansēt? Varbūt, ka labāk parunāt par ko citu (jau detalizēti uzrakstīju savu viedokli divos komentāros aiz raksta TVNET "Nords: kino nevar pielīdzināt olimpiādei", tāpēc te īsi) - ja reiz mūsu kinematogrāfistu panākumi tik ievērojami, kāpēc netapa normāla relīze ar, piem., tādu info: skate, kurai tika izraudzīta "Mammu...", mērķēta uz bērnu auditoriju līdz 14 gadiem - kāpēc tika iekļauta tieši tajā; kas bija šīs skates galvenās balvas - Stikla (vai Kristāla) Lāča ieguvējs (!?), kas bija trīs cilvēki (pietiekami kolorītas personas) - starptautiskās žūrijas locekļi, kas piešķīra "Mammu..." Grand Prix un Vācijas labdarības fonda bērniem atvēlētos 7500 EUR u.t.t. Secinājums - nerūp Latvijas kinokritiķiem un apskatniekiem mūsu kinocilvēku starptautisko gaitu profesionāls atspoguļojums. Ja nu vienīgi tik, cik noder kā iegansts skandāliņam un naudas izspiešanai. Latviešu pulciņš festivālā bija pietiekami kupls - kā jau katru gadu. Kāpēc nebija iespējams palaist medijos jēdzīgas reprotāžas vai relīzes?! Beidzot bija lielisks iemesls interesantam un svarīgam materiālam, bet kam gan tas rūp.

ja Rietumai komentētāji ir vēmekļi, kāpēc viņa raksta KDi? Nav citi, kas viņas rakstus vispār lasa? Kā ir ēst pašas piespļautos kāpostus?

Filma ir ok. Atskiribaa no citam latviesu pilnmetrazas - tai ir stasts. Bet taa glorificesana vakar pa Tv Kinotekaa no Rietumas un Abolinas tekstiem... piedodiet, tada kundzisu pirmsorgasma emocija. Sajuta , teju pats, nezinu... Hočkoks vai Spilbergs butu piedalijies. Protams, savejie ir jaslavee atskiribaa no noriesanas, bet te izsklausas siis kino speces vai nu vienaa vai otraa graavii. Esmu loti viilies Rietumaa. Man skita sai kinokritikei lidz sim bija reala, pieeja.

Varbūt tomēr pirms brēkt pēc naudas un braukt virsū anonīmajiem komentāriem, tomēr vajadzētu veikt faktu un viedokļu analīzi. Lai cik noraidoša nebūtu Pakalniņa pret anonīmajiem komentāriem, tomēr tas nemaina faktu, ka latviešu publika viņas filmas neskatās. Ir piedalījušās konkursos, nav piedalījušās konkursos...Ja godīgi, tad lielākajai daļai sabiedrības tas ir vienalga. Nu neinteresē...Un neskatās! Un tomēr vajadzētu saprast, kam tad mums to kino vajag-konkursiem un balvām, vai tomēr pašiem, ko skatīties. Ideālā gadījumā to izdodas savienot. Un es ļoti ceru, ka tas izdosies Norda filmai, bet nevajag to pretstatīt Sapņu komandai, kura jau ir ieguvusi Latvijas skatītāju atzinību. Un ar valsts naudas sadali kino projektiem nebūt viss nav labākajā kārtībā. Kāpēc Rietumu uztrauc nacionāli patriotiskas tēmas, bet neparastas dziedināšanas un spiritisma seansi ir OK?

Jaunie Latvijas zinātnieki jau otro mēnesi ir palikuši bez algas

2012.gada decembrī tika sadalīti 40 tūkstoši Ls īsfilmām. -------------------------------------------------------------------------------------------------- Spēles īsfilmu, kuru garums nepārsniedz 30 minūtes, projektu konkursā no iesniegtajiem 12 tika atbalstīti trīs projekti. Pieejamais konkursa finansējums 40 000 latu sadalīts šādi: studijas "Camera Obscura" projektam "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" piešķirti 16 897 latu, studijas "Ego Media" projektam "Trauslā sirds" piešķirti 14 126 latu un studijas "Tasse Film" projektam "Zivs" piešķirti 8 977 latu. Kā vēsta NKC pārstāvji, šī projektu konkursa mērķis ir dot iespēju jauniem režisoriem un scenāristiem īstenot mākslinieciski un tehnoloģiski inovatīvas, kā arī eksperimentālas ieceres. Piešķirtais finansējums paredz filmu pabeigšanu un publisku demonstrēšanu 2013.gadā. 1) Režisores Signes Birkovas filma "Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze" ir stāsts par Kasandru, vientuļu, 45 gadus vecu strādnieci, kurai ārsts uzstāda letālu diagnozi. Notikumi skolas salidojumā neatgriezeniski sagrauj viņas ilggadējo rutīnu. Kasandra bēg no pilsētas. Mežā viņu sevī ierauj upe un aiznes neapdzīvotā jūras krastā, kur, ilgstošā vienatnē, Kasandra piedzīvo neparastu izdziedināšanu un atdzimšanu. 2) režisores Astras Zoldneres filma "Trauslā sirds" ir absurds stāsts par neiespējamu mīlestību, kurš notiek Ziemassvētku laikā, kad tomēr ne visi ir laimīgi un mīlēti. Divi svešinieki sastopas savdabīgā vidē – morgā. Pirmajā brīdī šķiet, ka tiešām noticis Ziemassvētku brīnums – Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, Viņa – atradusi mīlestību, tomēr šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām. 3) Režisores Ksenijas Zaķes filma "Zivs" (SIA "Tasse Film") ir stāsts par kādu vecu vīru vārdā Alberts, kurš pēc sievas nāves dzīvo vientulībā un izmisumā, līdz piekrīt autoveikala pārdevējas Veltas vadītam spiritisma seansam, cerībā mirušo sievu atgūt. Seanss neizdodas, Alberts zaudē samaņu, un aizsākas virkne sirreālu notikumu. Konkursa pirmajā kārtā NKC izvērtē projektu un to iesniedzēju atbilstību administratīvajiem kritērijiem un konkursa mērķim. Visi 12 konkursā iesniegtie projekti administratīvajiem kritērijiem atbilda un tika vērtēti konkursa otrajā kārtā. Turpmāk, izmantojot punktu sistēmu, ekspertu komisija izvērtēja katra projekta profesionālās un mākslinieciskās kvalitātes, kā arī veica tā nozīmīguma un aktualitātes izvērtējumu. Nozīme tika piešķirta projekta iesniedzēja un autora iepriekšējai pieredzei un kompetencei, kā arī projekta finanšu, laika un darbības plāna samērojamībai. -------------------------------------------------------------------------------------- Man vislabāk patika tā vieta, ka " ekspertu komisija izvērtēja katra projekta profesionālās un mākslinieciskās kvalitātes, kā arī veica tā nozīmīguma un aktualitātes izvērtējumu. " Nu bet! kā var nebūt aktuāli...ierauj upē, neparasta dziedināšana, tikšanās morgā, spiritisma seansi....Labi, pieļauju, ka šito sviestu neviens neskatīsies, jo ,ņemot vērā statistiku par saslimstību ar onkoloģiskajām slimībām, vēl tikai filmas par bēšanu mežā ar neparastām dziedināšanām uzņemt. Kāpēc 40 tukst. Ls ir jānomet zemē pilnīgām muļķībām? Konkursos iesniegtos projektus vērtēja NKC izveidotā spēlfilmu ekspertu komisija, ko veido viens NKC darbinieks un pa vienam Latvijas kinematogrāfistu savienības (LKS) un Latvijas Kinoproducentu asociācijas (LKPA) izvirzītam pārstāvim. Ekspertu komisijā NKC pārstāv vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis, LKS izvirzījusi Dāvi Sīmani un LKPA izvirzījusi Uldi Cekuli.

Vēmeklīga substance ir D. Rietumas apgalvojums, ka kinonozare ir nomocīta. Kas tad to nozari nomocīja? Tie, ko tādas kā Rietuma sauc par vēmējiem? Tikko lasīju interviju ar kaut kādu slavenu izpletņlēcēju un viņš to sāk ar vārdiem,ka neizpratne un atbalsta trūkums no valsts puses šo nozari - izpletņlēkšanu iznīdēšot. Es gribu teikt, ka tādi vējziedi kā Rietuma un viņai līdzīgie to valsti iznīdēs. Igauņu kultūras cilvēki tautu nesaukā par vēmējiem un paši apsaukātāji nesmok glaimu un korupcijas žļurgā,bet rīkojās un viņiem ir rezultāti.

"Dzīvs arī bubulis par plaisu starp skatītāju un latviešu kino, kura mitoloģiju ir radījušas vēmeklīgas substances interneta komentāri, ko pieņemts respektēt kā "sabiedrības viedokli". - - - Ļoti jau kruzuļaini smalki. Kaut lieta jau samērā vienkārša un neba vēmeklīgās substances komentāri ir pie vainas, kāpēc latviešu publika neskatās tos latviešu dižgarus, kurus procentuāli visbagātīgāk un visbiežāk finansē valsts. Proti, Pakalniņu.