Būt patriotam ir stilīgi

patīk mums tas ne, bet parasti jau tautas ilgdzīvotājas vēsturiski sacementēja vienota reliģiskā tradīcija un kultūras robežu esamība - divi balsti uz kuriem joprojām, lai arī bieži tikai tūkstošgadīgas interces dēļ turas japāņu, ebreju, armēņu u.c. identitāte. Tautas mērķis nevar būt tikai saglabāt nacionālu valsti par katru cenu, uzbarot ekonomiku un svētkos papriecāties. Ā, un, protams, piespraust nacionālo simboliku pie stilīgas jaciņas. Stilīga jaciņa, stilīgs patriotisms, stilīgais 21.gs.

"...piespraust pie mēteļa Latvijas karodziņu, uztetovēt Brīvības pieminekli vai nēsāt rotas ar senlatviešu zīmēm atšķirībā no klusas svecītes iedegšanas divreiz gadā ir drosmīga attieksmes izrādīšana." Drosme?! Vai tiešām lentītes vai nozīmītes piespraušana šodienas Latvijā ir drosme? Nožēlojami. Es gan tā nejūtos. Man tā nav drosme, tas ir pašsaprotami. Un secinājums ir viens, izrādās , cik maz(?) vajag, lai būtu vismaz šī ārējā vienotība- vien saražot kvalitatīvus aksesuārus un dalīt lentītes par brīvu. Man tikai nav saprotams, kāpēc, lai uz ko tādu saņemtos, latviešiem vajadzēja pirms tam tik daudz gadus nonievāt citus, kam tas ienāca prātā daudz agrāk? Kāpēc latviešiem kam tādam vajadzīga drosme? Vai tā ir kāda mentalitātes īpatnība?

tad ari virini muti, stilīgi ne stilīgi. hrenova patrioti, izkliduši pa ārzemēm, nu tik latviešus tēlo:) kas tad uz vietas to labklājibu cels? tava bādā, laukos nekurinātā mājā mirstošā ome?

nevar BŪT STILĪGI, to var savienot meitenīte,kura iemācījusies, kā saka, rullēt!