Kamēr piecu Latvijas profesionālo orķestru mākslinieki pacietīgi gaida krīzes laikā samazinātās slodzes un algu atjaunošanu, tutti mūziķu rindās kopš 2010. gada turpinot saņemt valsts atmestos 380 latus uz papīra un piepelnoties kur nu kurais, pirmdien (30. septembrī - red.) Vācijā simts orķestru kopīgā streikā protestēja pret arvien pieaugošo mūziķu bezdarbu valstī. Nacionālā vēriena diennakts streika mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību sociālajam postam un kultūras apdraudējumam, ko rada orķestru slēgšana un PVN palielināšanas dēļ sadārdzinātās koncertu biļešu cenas. Šis bija lielākais organizētais Vācijas orķestru streiks kopš XX gadsimta 50. gadiem.
Zīmīgi, ka tas notika tikai nedēļu pēc tam, kad protesta akcijā Spānijā – koncertā, kas 23. septembrī vienlaikus notika 16 pilsētās, – piedalījās 23 orķestri, kopā vairāk nekā 1000 mūziķu. Spānijā, kura lepojas ar savām jaunajām, modernajām koncertzālēm, finansējuma samazinājums kultūrai vairākus orķestrus novedis līdz kritiskai robežai, pēc kuras tos nāksies slēgt. Protestā pret kultūras finansējuma samazināšanas izraisīto mūziķu bezdarbu un PVN straujo celšanu koncertu biļetēm (pērn no 8% uz 21%) iesaistījās arī grandi: Spānijas Nacionālais orķestris, Madrides simfoniskais orķestris un Barselonas Gran Teatre del Liceu orķestris.
Vācijas kultūras vidē valda liels satraukums, jo kopš 1992. gada valstī likvidēti vai piespiedu kārtā apvienoti 37 profesionālie orķestri: no 168 profesionālajiem orķestriem 1991. gadā tagad atlicis vairs tikai simt trīsdesmit viens. Darbu zaudējuši ap 2500 profesionālo mūziķu.
Lai piedalītos 24 stundu streikā, mēģinājumu atcēla pat Vācijas mūzikas zīmols – Berlīnes filharmoniķi. Viņi paši dzīvo bez bažām, taču bija pirmie, kuri sāka streiku, pavēstot, ka Vācijas orķestru sistēmas sagrāve rada briesmas arī top orķestriem. Desmitos no rīta mūziķi pulcējās piketā pie Berlīnes filharmonijas ēkas ar plakātiem: "Jāizbeidz orķestru slēgšana Vācijā!", "Kaut ko ir vērts saglabāt!". Šim paraugam sekoja orķestri Vācijas lielākajās pilsētās – Minhenē, Hamburgā, Leipcigā, Drēzdenē, Ķelnē, Frankfurtē, Štutgartē – un reģionālajos centros, protestējot pret Vācijas unikālās kultūras vides iznīcināšanu, aicinot glābt Vācijas orķestru dzīvību un nesagraut Vācijas 24 konservatorijās studējošo jauno mūziķu profesionālās nākotnes cerības.
Streiku organizēja Vācijas Orķestru savienība, iestājoties arī par taisnīgu atalgojumu mūziķiem. Izrādās, orķestru mākslinieku algas palikušas nemainīgas kopš jostas savilkšanas 2010. gadā, kamēr pārējo valsts darbinieku atalgojums ir palielinājies par astoņiem procentiem. Lai gan nav dzirdēts, ka uz darbu orķestrī mūziķi nāktu pēc nakts, kas pavadīta pie taksometra stūres (kas jau ir ierasti pie mums Liepājā), šķiet absurda orķestru iznīkšana Vācijā, kur valsts atbalsts simfoniskajiem orķestriem, tāpat kā operteātriem, arvien bijis pašsaprotams. Pieredze rāda, ka Latvijā pašsaprotama diemžēl ir vienaldzība un mums nav tūkstošiem mūziķu, kas skaļi, uzstājīgi un sadzirdami kliegtu.