Kad likās, ka Latvijas nacionālo kanālu programmas vairs nepiemeklēs pavisam zema līmeņa projekti, LNT programmā ieviesās Dzīves krustcelēs (http://www.lnt.lv/video/#/category/dzives-krustceles). Raidījums atbilst domāšanas modelim, kurā skatītāji tiek uztverti kā pamuļķu bariņš, kas netiek galā ar dzīvi un izeju no problēmām saskata sūdzību izteikšanā. Dzīves krustcelēs adresēts cilvēkiem, kuri pasauli uztver primitīvi un jūtas labāk, ja var noskatīties ģimeņu strīdos vai dīvaiņu radītās pseidoproblēmās. Ja jau projekts piedzīvo otro sezonu, to skatās. Ceru, ka tas notiek tāpēc, lai pēc īsa mulsuma brīža izbrīnīti smietos par pilnā nopietnībā piedāvāto.
Ģimenes ar konfliktu
Dzīves krustcelēs savus sižetus salasa no ģimeņu problēmu stāstiem. Lielākoties tās ir dzīves grūtības, sadzīviski konflikti, nelielas krīzes, nesaprašanās. Raidījuma veidotāji tos pārvērš kolīzijās, un tad "patieso stāstu" varoņu dzīvē ienāk pusaudžu grūtniecība (vai tās draudi), sadzīviska vardarbība, konflikti skolās un citas lietas, ar kurām "varoņi" netiek galā.
Katrs raidījums ir veltīts kādai ģimenei. Notikumi un konflikti skar nolaistās kāpņutelpās rodamos, mazos dzīvoklīšos mītošus ļaudis, kuri tapetes nav mainījuši vairāk nekā desmit gadu. Viņi lieto lētu gultasveļu un apģērbu laikam pērk tirgū. Varētu domāt, tā kā viņiem iedalīta piederība pie mistiska sabiedrības slāņa, šie cilvēki nepārtraukti klaigā, grūsta cits citu, atražo vispretīgākos stereotipus. Vīrieši ir bezatbildīgi, mazizglītoti tukšmuldētāji, turklāt vardarbīgi. Sievietes cenšas būt pareizas, taču izskatās kā bezspēcīgas muļķes. Vistrakākie ir bērni – no tiem scenāristi radījuši dažāda vecuma monstrus, kuri terorizē apkārtējos, izvirza ultimātus un pazemo vecākus. Harmoniskākos brīžos bērni necenzēti lamājas vai lieto vārdu "bāc!".
Cilvēku raksturi un dzīves uzskati ir stereotipizēti, tāpēc viņu rīcība un izteikumi daudzos gadījumos atbrīvoti no loģikas vai saskares ar realitāti. Raidījuma saturu vēl trakāku padara projektam pierunātie "aktieri".
Amatieru šarms
Dzīves krustcelēs veidotāji centušies rekonstruēt ģimeņu piedzīvoto. Amatieru iejušanās citu cilvēku dzīvē ir galvenais iemesls, kāpēc daļa stāstu izskatās groteski. Samākslotība, pārspīlētās frāzes, aiz kurām nevar noslēpties domu un darbības neloģiskums, liek brīnīties par cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par mērķauditoriju. Galvenās domas tiek izklāstītas kā no sliktām reklāmām nokopētos paziņojumos. Šo produktu raksturo amatierisms savās sliktākajās izpausmēs. Tas nav tikai aktieru pienesums, jo ticamību mazinoši brīži rodami vai katrā sērijā.
Man jautrākie likās kadri, kurā izputējuša nodokļu nemaksātāja pusauga meita, kuras brālis protestē pret plikiem makaroniem vakariņās, paziņo, ka nezina, kas ir kabatas nauda. Attēlā pēc sūdzēšanās redzama ar profesionālu grimu rotāta meitenes seja – viņa strīdas ar brāli, kuram, tāpat kā trūcīgajai māsai, gribas rotaļāties ar planšetdatoru. Vēl smieklīgāki ir brīži, kad, cenšoties situāciju padarīt ticamāku, režisors atceras par kameru. Tad varoņi izsaka iebildumus, ka tiek filmēti. Ha, varētu domāt, ka citos brīžos viņi neko nezina par filmēšanu!
Aizkadra balss vara
Projekta režisors ir Uldis Cipsts, taču skatītāji labāk pazīst aizkadra balsi Rolandu Laķi. No viņa nav glābiņa, jo Laķis raksturo cilvēkus un notikumus, sniedz vērtējumus un izvēlas stāstīšanai paredzēto leksikas slāni. Lai kas notiktu, Laķa balss ir nesatricināmi nopietna. Skatītājiem, kuri slikti saprot uzfilmēto un kuriem kopumā lēni pielec, paredzēts acīmredzamo notikumu atstāstījums aizkadra balsī. Nespēju iedomāties, kā Rolands Laķis, būdams saprātīgs cilvēks, var savaldīties, klausoties paša ierunātās muļķības. Droši vien tāda palīdzība sižeta izpratnei paredzēta cilvēkiem, kuriem patīk bez iedziļināšanās tīksmināties par svešu ģimeņu likstām. Raidījums neparedz risināt problēmas, jautājumi netiek skatīti plašākā kontekstā vai meklējot izeju.
Galvenā atziņa – tāpat kā visās valstīs ir jocīgi cilvēki, arī TV formātu vidū ir sastopami dīvaiņi. Turklāt Dzīves krustcelēs stāsti beidzas it kā laimīgi, tad jau skaidrs, ka tās tikai pasakas.
Skaisle
!
Bet