Līdz termiņš mūs šķirs

Mani ļoti interesē - kā cilvēks var nonākt līdz tādam stāvoklim, kad vairs pat eksistēšana nav iespējama bez bezjēdzīgu, ļaunu un nicinošu komentāru rakstīšanas pie gandrīz vai katra raksta? Vai tiešām, piemēram, Skaislei ir kas tik ļoti iebilstas pret šiem rakstiem, ka ir neiespējami neko nepateikt? Var jau saprast, ka nepatīk, kā raksta kāds konkrēts cilvēks, tomēr, kur slēpjas tā sāls, kāpēc ir katru reizi te jāraksta tas marazms. Man Anetes Konstes raksti patīk, lasu tos katru nedēļu, bet tad palasu arī komentārus, no kuriem uzzinu daudz jauna un nesvarīga - zinu, ko lasa Skaisle, kādas viņai kurpes, cik skaista un gudra sieviete viņa ir. tikai šķiet, ka bezgala vientuļa. Un es jau zinu, ka viņa teiks - nē, tā nav, man ir daudz draugu, ar kuriem ejam uz brančiem un braucam uz Tiguļkalnu, bet man tomēr liekas, ka, ja cilvēkam viss ir kārtībā, nav iemesla komentāros paralēli uzskatiem par autori un rakstu iepazīstināt visus ar savu dzīvi. Lai vai kā, autorei saku paldies par rakstu.

MURGI!!! Atkal lappuse pilna ar vārdiem par NEKO. Pati saprati, ko esi salējusi? Beidz taču pļurināt un ej strādāt, Anetin, savilkusi tik gudru ģīmi, ka nelabi metas! Godīgu darbu neesi mēģinājusi, - grīdu izmazgāt? Navari? Nagi vai mēle par garu?

Anete, atkal īsti nav skaidrs šī raksta saturs. Vai tu to attiecini konkrēti uz studentiem, vai cilvēkiem ar kredītsaistībām vai visiem kopā? Būtu jābūt kaut kādai konkrētākai un saprotamākai domai.

Anete rakstā skārusi ļoti būtisku tēmu. termiņi pasauli un ļaudis žņaudz aizvien ciešāk un slepkavojošāk. trauksme, depresijas, pašnāvības, vardarbība - ļoti daudz tieši termiņu ietekmētas. pēdējais laiks atslābt. un ne pa vienam, bet būtu jauki izdomāt kaut kādu kolektīvo harmonizēšanos. ārpus Latvijas nemaz visur tā nav. man patīk itāļi. nokavēt 15 minūtes ir gandrīz vai pedantiska precizitāte. un izjaukt siestu vispār ir noziegums. visi mierīgi, visi smaida, ja vajag - skaļi izklaigājas, rokas vēcinot, un smaida atkal tālāk. bet varbūt tā tikai Grado pilsētiņā.. jā, varbūt. tas bija jauki.

Tev stāsta,ka KD lasa nevis pļāpāt kārie, bet izglītotie. Varbūt esi pati Anete,ka tik ļoti pārdzīvo tik vienkāršu aizrādījumu.

Nu nezinu, mani gan ne kādi termiņi netriec, kad uznāk lustu, pakustos it kā vajadzīgajā virzienā, un viss.