Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta kolēģi piemin viņas "gaišo un dāsno starojumu", atceras Rutu Čaupovu kā daudzu brīnišķīgu norišu rosinātāju un atbalstītāju. "Rutas domās vienmēr bija mūžības dimensija, un tagad viņa pati ir kļuvusi par daļu no tās," atvadās kolēģi.
Čaupova no 1945. gada mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā, bet no 1952. gada mācības turpināja Rīgas 5. vidusskolā, ko beidza 1956. gadā. No 1958. līdz 1961. gadam Čaupova studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā, ko beidza ar diplomdarbu Angļu portretglezniecība.
Līdztekus tam Čaupova studēja LPSR Valsts mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā, ko 1969. gadā absolvēja ar diplomdarbu Portrets latviešu tēlniecībā. 1993. gadā Čaupova ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet gadu vēlāk – doktora grādu ar diplomdarbu Portrets latviešu tēlniecībā. Stilistiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.– 1976.
Pēc tam Čaupova veidoja rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem, kā arī darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā.
Mākslas zinātniece veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu, Leu Dāvidovu-Medeni, Martu Skulmi, Portrets latviešu tēlniecībā, kā arī rakstus par tēlniecēm Artu Dumpi, Aleksandru Briedi, Ellu Leimani, Valentīnu Zeili un citus.
Čaupova ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem.
Rutas Čaupovas mūža devums ietverts autores sastādītajā izdevumā Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi (2023, Neputns). "Mēs, izdevniecība Neputns, esam bijuši pagodināti ar Rutu Čaupovu sadarboties un izdot arī viņas pēdējo lielo grāmatu par latviešu tēlniecību no tās profesionālajiem pirmsākumiem līdz mūsu dienām, viņas plašo zināšanu un ļoti atvērtās sirds lolojumu. Darbu, kas šodien pa spēkam varēja būt tikai un vienīgi viņai," sociālajā vietnē Facebook raksta Neputna kolēģi.
No 1993. gada Čaupova bija Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagoģe un septiņus gadus bija LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece.
No 1994. līdz 1999. gadam Čaupova ieņēma LMS viceprezidentes amatu. Šajā laikā viņa bija ievēlēta par Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju. No 1995. gada mākslas zinātniece aktīvi iestājās par mākslinieku tiesībām, piedalījās likumdošanas iniciatīvu izstrādē un Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas darbā. Viņas veidotais un iecerētais likums – Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums – stājās spēkā 2018. gadā.
2002. gadā mākslas zinātniecei tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira – viņa tika iecelta par ordeņa virsnieci.
Atvadīšanās no mākslas zinātnieces notiks 11. martā plkst. 12 apbedīšanas un kremācijas centrā Atvadas, Rīgā.