Es, atsaucoties muzejnieces Māras Eņģeles aicinājumam, biju izvēlējies citu ieskaņu. Pirms LALIGABAs pasākuma Rakstniecības un mūzikas muzejā apmeklēju amatierfilmas – lietuviešu literatūrzinātnieka Silvestra Gaižūna dokumentālās filmas Astrīde un Ivars Ivaski pasaules ceļos 1. daļas Lielie ceļi pirmizrādi. Klāt bija, runāja un atbildēja uz jautājumiem arī Astrīde Ivaska. Šie ceļi un abu pazīšanās un draudzības ar 20. gadsimta lielajiem rakstniekiem vieš pārdomas un pacilā.
LALIGABA, saīsinājumā Latvijas Literatūras gada balva ir pietiekami skanīgs un ducīgs zīmols, lai pie tā pierastu un jau atpazītu vismaz radošās aprindas. Ar šo vārdu nu jau pāris gadus saistās nopietnais process, kura laikā cilvēku grupa sāk un noved līdz noslēgumam to, kas pirms vairākiem gadiem bija balta lapa vai tukšs datora ekrāns nākamā LALIGABA laureāta priekšā. Tur ietilpst gan ekspertu komisija un vērtēšana, gan nominēto autoru lasījumi un noslēguma ceremonijas organizēšana, kā arī balvu apmērs un skaits.
Manuprāt, LALIGABAs process un noslēgums, salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir krietni pieņēmies spēkā un pieredzē. Balvu saņēmēji jau visur ziņās izlasāmi un saklausāmi, taču jāatzīmē lielais speciālbalvu skaits, kā arī šogad vērtējumā iekļautā bērnu literatūra. Atdzeja, savukārt, varbūt varēja tikt novērtēta atsevišķi no apjomīgajiem un kvalitatīvajiem prozas tulkojumiem, taču reti kas ir pilnīgs līdz galam. Arvien pieaugošo Literārās akadēmijas nozīmi – nominantu un balvu ieguvēju skaitā ir vairāki tās absolventi – apliecināja Daina Sirmā, kas ieguva balvu debijā par dzejas krājumu Kailsals.
Īsti vietā kā kultūrtautas sasniegums bija jaunā Bībeles tulkojuma pērngada izdošanas akcentējums ar ekskursu vēsturē – kāds tas ir ilggadīgs un "daudzgalvains" darbs –, pie viena uzsverot, ka dzeja Bībelē latviešu valodā pirmoreiz ir tulkota kā dzeja.
Literārā dzīve ir dāsna un cenšas konkurēt ar dabu. Šovakar (piektdien. 19. aprīlī) Berga bazārā apvienība Orbīta sadarbībā ar Krievijas Institut Knigi piedāvā dzejas lasījumu ciklu Dzejas sūtņi, kā ietvaros Latviju regulāri apmeklē aktuālākie un populārākie Krievijas laikmetīgās dzejas pārstāvji. Šoreiz Linoras Goraļikas un Dmitrija Vodeņņikova dzeja autoru un atdzejotāju izpildījumā.
Vakar mājupceļā no LALIGABAs pasākuma Roalds Dobrovenskis esot izteicies, ka "Pasaules nākotnes eliti veidos tie, kas lasa grāmatas". Zelta vārdi. Kādu grāmatu pašlaik lasāt jūs?
Es lasu horvātu rakstnieces Dubravkas Ugrešičas (1949) romānu Ragana izdēja olu. Labs gan! Jau izlasīju astoņdesmit lappuses. Pasniedzējs Gunārs Bībers kādreiz Filoloģijas fakultātē mums vēlēja katru dienu izlasīt vismaz septiņdesmit.