Literārais process pavasarī

Pārgudrie spriedelētāji! Vēl nekas labāks nav uzrakstīts par brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikiem"!

Pēdējās ko es izlasīju bija "Shantaram" - autors Gregory David Roberts un "Попутчики" autors Фридрих Горенштейн. Patreiz lasu "Jericho Mosaic" autors Edward Whittemore (kuram pievērsu uzmanību pēc tā, ka viņu sāka tulkot latviski). Tā sagdījies, ka pēdējā laikā lasīju labāko nezināmo amerikāņu rakstnieku un labāko nezināmo krievu rakstnieku. Gorenšteins gan ir zināms kā scenārists - viņš sarakstījis scenārijus filmām "Solaris" un "Раба любви"

"Senie bērni, nāciet uz plēvi!"

Es noklausījos Hannas Ārendtes Patiesība un Politika. Ļoti jau nu man gāja pie sirds. Kādreiz baznīcā tā man ir bijis, kad šķiet mācītājs runā tieši priekš manis. Tagad tā pati sajūta. Lasu Vasilija Grossmana Dzīve un liktenis. Smaga, tāpēc izklaidei izlasīju jauno Lilitu. Šefs man iedeva krievu RL, kur ir raksts par Tanžeru. Esot ļoti interesants. To vēl pa vidu lasīšu. Manas pārdomas par LALIGABU ir tādas,ka laikam jau labi,ka vispār kaut kas notiek. No otras puses. Man tomēr šis pasākums atstāja iespaidu, ka ir kaut kā stipri padomiski. Jāsaka, ka sekoju notikumiem līdzi tikai virtuāli - KD un mājas lapā. Visur uzsvērts - ekspertu komisija, ekspertu komisija. Vienlaicīgi - kur tad ir tas ekspertu komisijas darbs? Iegāju mājas lapā. No prozas nominācijām lasījusi esmu tikai Zaļo vārnu un Sarkanos bērnus.( Manfeldes grāmatu gribu sev nopirkt). Veru vaļā , kur rakstīts Kristīne Ulberga. Domāju - tur autore stāstīs par darbu,bet nē - tur dažu komisijas locekļu superīss standartfrāžu, pat ne orģinālu domu, apkopojums. Domāju - būs citur kāds pamatojums balvai - nē - neatradu. Rukšāne jau te reiz būtu īstā eksperte, vismaz sižetiski, bet nē - nav. Laikam laika nebija. Atlika uzjautrināties par Langas apgalvojumu,ka Ulberga radījusi latviešu Delovejas kundzi. Stiprs vīns no vīna studijas laikam tiem ekspertiem,ka tik tālu aizrunājās, nē pareizāk būs rakstīt -aizmuldējās. Labāk - mans, jau kaut kad stāstītais personiskais stāsts. Man bija jānovada ekskursija gruzīnu delegācijai Siguldā. Visi tādi jautri, joki un smiekli vien. Es stāstu programmu, skatīsim arī slaveno Gūtmaņa alu. Aizvedu, rādu un stāstu emocionāli un jo centīgi, bet mani gruzīņi pēkšni visi kā viens drūmi, neapmierināti, var teikt tādi kā apvainojušies. Es vēl jokoju par santīmiņiem strautiņā, pirms promiešanas. Tad viens no vadoņiem man saka - šī Tev Skaisle skaitās ala? Jā, es saku - Gūtmaņa ala. Viņš saka - zini,atbrauc uz Gruziju , mēsTev parādīsim alu. Šitas ir izsmiekls , ne ala. Un tā draudzeņu līdere Langa - jau aizpogājusies līdz Vulfai. Laikam taču domā,ka viņa vienīgā lasa klasiku. Ko citu es varu secināt,kā ieinteresēts cilvēks? Jā un vēl. Cik nesen paši rakstnieki lamāja valdību par necaurspīdīgiem naudas plūsmas procesiem. Tagad paši rīkojās tikpat duļķaini. Mani, piemēram, interesētu paskatīties uz to finanšu sadali. Patiešām. Kas mums traucē būt kā skandināviniem, aizvērt iespēju ļaunām melēm melst, visu publicējot. Meita precās - skaties internetā cik pelna topošais znots, kā maksā nodokļus. Vai pasākuma budžets tik un tik tūkstoši - sadalīts un iztērēts pa tādām pozīcijām. Jā un jau rakstīju. Ja nevar likt pie LALIGABA, tad vajadzētu atsevišķu kritiķu vērtēšanas pasākumu. Citādi mums te tādi eksperti,kā es baletdejotāja.

"Kādu grāmatu pašlaik lasāt jūs?" Nekādu, tiecos pēc Jūsu izskaidrojošajiem rakstiem.

es un man, un manuprāt. Rakstiet citiem, uzrunājiet.