Mazo lietu lielā jēga

Neuzticies mums...:D Besi ārā - bet kāpēc par, teiksim 56 gadus ilgu dzīvi ir jāstāsta TIKAI VIENS stāsts?? Tāpēc, ka lidostā sēžot, romānu neizlasīsi?? Runās, ka var lasīt arī kaut kur citur, laikam blēņas runā.:D

Bomzim- Hamletam. Ceturto, visdrūmākās sekas atstājušo, traumu atļaušos diagnosticēt es, cilvēks no tīmekļa. Un tā ir - analfabētisms (skaidrojums nr.2).

Vai tik tevi nesauc Ojārs?

Lai arī regulāri lietoju nootripilu ( 800 mg ), man bieži sagurst galva.Diskutēju pats ar sevi- esmu pārjūtīgs vai truls, ka neizprotu dažus jaunos mākslas, tās virzības un vērtēšanas procesus? Atklāšu tikai trīs traumas savā gara dzīvē: Kā īsti ir ar glorificēto JRT!? Vai tie, kas tur vien ceļas un gulstas, nekļūst tikpat vienpusīgi,kā tie,kas regulāri tiecas vienīgi pēc izklaides? Nevēlos pareģot sliktu, bet man šķiet, ka ,sākot ar apjūsmoto "Ziedoni un visumu", šim radošajam kolektīvam radušās nopietnas problēmas. Centrā nenoliedzami ir meistarīgais Kaspara Znotiņa tēls. Labsirdīga parodija par Dzejnieku. Bet visa izrāde kopumā ir ļoti tāla no Ziedoņa mūža literārā mantojuma dziļumiem. Ir pat tāda sajūta, ka pirmavoti lasīti ar ironisku aci.Sakiet, kā paliek ar tiem skatītājiem, kuriem šis atraktīvais uzvedums ir vienīgais izziņas avots par Tautas dzejnieku Imantu Ziedoni. Vai jums šķiet, ka ar to, ko sniedz JRT būtu gana? Otrs: Kā tas nākas, kas gudras, izglītotas kritiķes kļuvušas, kā krievi teiktu, par "samodurām", augstprātīgām aukstām zivīm, kuras atzīst par labu vienīgi "ķīmijas, fizikas un matemātikas formulas" un šoviskus izteiksmes līdzekļus, saucot tos un vienīgi tos par moderniem un mūsdienīgiem. Vai abas Radzobes nedzīvo pārāk tuvu JRT? Tur tik vien kvern kā apmātas, prezentē savas grāmatas un sazin, ko vēl dara... Labi,lai taču katrs iet tur, kur viņam tīkami! Kā var būt tā, ka Verhoustinska recenzējot bērnu izrādes, spriež, izejot no sava bērna reaģēšanas intensitātes? Vai viņas bērns ir kāds etalons? Varbūt, ka viņam ir pietrūcis Henrietas kā mātes, lielās noslodzes dēļ, varbūt viņš ir kā ūdenszāle, kuram svarīgākais ir pašizpausties, ne saskatīt un uztvert to,ko sniedz teātris? Piemēram NT izrāde "Maks un Morics". Kad es ar saviem bērniem biju to skatīties, pavērās traģiska aina: ar katru nākamo brīdi bērnu prieks noplaka. Otrajā daļā, kad visi feierverki un vingojumi bija jau izsīkuši, palaida apdullinoši skaļu mūziku. Lieliskā,neticami disciplinētā publika- BĒRNI pameta zāli, sašļukuši kā pārdurti baloni. Kur palika tas Jundzes daudzinātais "Karlsons"ar švamju galvām un Bokas j-kdzi kā vīrieškārtas pārstāvi,ko? Treškārt. Kā varēja nonākt līdz tik nebaudāmam sezonas apskatam, kāds tas parādījās "Dienā" ,Z. Radzobes izkārtojumā. Ne velti Naumanis uzrakstīja savu blogu- ironesku. Mīļās, dārgās salīdziniet savu tagadējo darbu ar agrāko gadu apskatiem, kad piedalījās L. Dzene, A. Burtniece, V. Čakare, N. Naumanis. D. Bērziņš...Vai jums, mākslas izmeklētājas, pašām kauns nekad nesametas? Un tad tā attieksme pret skatītāju, līdz ar to pret latviešu tautas daļu. No kurienes tad pašas esat radušās, čigānam no ratu pakaļas izvēlušās? Piekrītu, ka daļai ļautiņu smadzenes un dvēseles ir izskalotas, jo par to, vienīgi par to rūpējas latvju TV un šīs produkcijas apstāvētāja un slavētāja Rožukalne. Bet mīļās dārgās, zelta vienīgās, jūs pašas taču arī esat aizskalotas savā pārgudrībā, cietsirdībā, daudz ko uztvert nespējā. PLAISA! Tas ir mūsu lielais guvums- starp valdību un tautu, starp teātra mākslas radītājiem, skatītājiem un tās, dzīves izmocītajām, vērtētājām. Kā tad dzīvosim tālāk? Šķebeni kļūst ap sirdi,laikam dzejnieks būšu! Bomzis- Hamlets.

Ak, Zane, nu kāpēc tik virspusīgi un ciniski ? Bla, bla, kautkāda vētra, kautkādi cilvēki un viņu stāsti... Izmisusi bija ne tikai meitene,kas meklēja kaķēnu, bet arī māte, kuras abus mazos bērnus tumsā aizrāva vētra...

Ja esi saskatījies TV un Tev riņķo galva aizvien vienā-truluma virzienā, uz teātri neej. Ko Tu zini par NT?

Man arī ir tāda grāmatiņa "True American Life Stories", lai cik dīvaini nebūtu, tad arī lidostā pirkta. Bet lai tas būtu FOLIANTS?

Silvijai R. vēl ir forši, viņas dzīves jēga ir cīņa par savu „taisnību”, cienījamais stāžs neļauj izteikties samudžināti diplomātiski (Nacionāļi noņemas kā prot un meklē ). Zane R. saprot, ka turēties pie teātra ir par šauru, bet uz kuru pusi mesties, priekšā tā pati Mātes Vientulība. Dzīves jēgas meklējumi izpaužas kā „trends” uz NY, kur sajust iluzoru starptautisko nozīmību savai esamībai. Mūsu ciema „jaunumi” bieži ir vakardienas cepumi no R vai A puses, vai pārmest aktieriem/režisoriem, ka viņiem tas liekas skatītājam vēstāms atklājums. R / a materiālizē drukāto burtu rindas un stabiņus, abas Vērtētājas pasmīn un plivinās uz nākošo kaktu, un atkal nav labi.

Man atkal šitentāds jautājums. Kāpēc kā pats par sevi saprotams fakts ir apgalvots, ka lidmašīnā grāmatu lasa tikai aiz "latviskām skumjām", un ja tādas neuznāk, tad grāmata paliek neskarta?... Man, goda vārds, lidojumos pār okeānu nav citu ideju, ko vēl bez lasīšanas varētu sadarīt laikā starp ēšanu un gulēšanu (it īpaši, ja ceļo viens).

Melnas acis jums šovakar! :) Zane, beidz vazāties pa svešā zemēm!