Iedomājieties – skaists vakars pirms Ziemassvētkiem, mazliet snieg sniedziņš, padarot pilsētu gaišāku. Taču šis gaišums ir bīstams, policisti var jūs ieraudzīt, uzlikt soda naudu, pat arestēt un ievadīt datus pārkāpēju reģistrā. Tāpēc jūs slepus izvēlaties tumšāku vietu starp mājām un uz īsu brīdi satiekat dažus tuvākos cilvēkus. Ātri, kamēr neviens neredz, apmaināties ar dāvanām un, nepieskaroties cits citam, izklīstat tumsā. Mašīnas ir noliktas blakus pagalmos, lai neviens nevarētu piefiksēt numurus. Vai tā ir īstenība? Jā, jaunā realitāte. Šis stāsts nāk no Viļņas, kur agrāk nekā pie mums ieviesti Ziemassvētku distancēšanās noteikumi.
Reizēm iztēlojos, ka pirms gada spēlēju viktorīnu ar apgalvojumiem un tikai uz vienu ir atbilde: "Jā, ticu." Apgalvojumi ir šādi. Pirmais: "Jūs esat adoptēts bērns, kas dzimis citā Padomju Savienības republikā." Otrais: "Pēc strīdiem par koncertzāles atrašanās vietu valdība vienojas atbalstīt peldošu koncertzāli uz ūdens. Tiek izskatīti divi varianti: par koncertzāli pārveidot Tallink prāmi vai uzlikt kompartijas ēku uz pontoniem un palaist Daugavā." Trešais: "Jums būs aizliegts satikt savus tuvākos Ziemassvētkos, nedēļu pirms svētkiem aizslēgs visus lielos veikalus un cita starpā tiks aizliegti friziera pakalpojumi." Esmu pārliecināts, ka izvēlētos kādu no pirmajiem diviem, taču doma, ka valsts pamatoti aizliegs satikt savu mammu un mēs, braucot garām, skumīgi lūkosimies vecāku gaišajos logos, pirms gada liktos ārpus iespējamā.
Tikai pēc laika varēs pateikt, kādas ir sekas šoka terapijai ar piespiedu vientulību. Pie visa adaptēties spējīgais cilvēks ātri piedāvās risinājumus. Esmu drošs, ka drīz varēsim iegādāties siltus manekenus – lelles, kas pieņems tuvākā cilvēka formas apveidus un ko varēs apskaut, glāstīt un samīļot. Šim otrajam cilvēkam tālumā būs sensori, un arī viņš jutīs pieskārienu stiprumu un glāstu valodu. Nu gluži kā jau nopērkamiem teledildo – no attāluma vadāmām seksa rotaļlietām, ko ar citu teleseksaverķi darbina tālumā esošais draugs. Turklāt tas otrs var organizēt pieskārienus vismaz septiņos režīmos, kas ātrākai atpazīstamībai apzīmēti ar vārdiem "murrāšana", "kaskādes", "šalcošs mežs" un katram gadījumam "bez skaņas" – dzirdīgu ausu tuvumā. Tas, ko es šobrīd, koronagedona pīķa stundā, zūmguruma mākts un karantīni kokteiļus sadzēries, vēlētos saprast: vai piepildās pirmās pavasara izolācijas laika prognozes un mūs tagad, pēc deviņiem mēnešiem, sasniedz solītie koronabēbji?! Varbūt es šo jautājumu zūmziemassvētkos varētu uzdot savai paziņai no dzemdību nodaļas Stradiņos, bet varbūt netraucēt? Viņi tur ģimenē visi svaigi pozitīvi, ieskaitot suni, – es jau teicu, ka nevajag skatīties feisbuka tiešraidi no antimasku mītiņa krastmalā, skat – pielipa! Es gan tikai filmas par laimīgu mīlestību rullēju – lai tas vairāk pielīp.