Un kur nu vēl raganas, kuras par prieku publikai svētku dienās dedzināja pilsētu laukumos. Lutera idejas pie mums ienāca ne tikai ar Bībeles tulkošanu un tuvināšanos zemniekiem, tās raisīja arī kaislīgu tieksmi spīdzināt sievietes par sliktu laikapstākļu izsaukšanu. Ne vienmēr mūsu luterāņi dedzināja sievietes dzīvas – reizēm tām pirms dedzināšanas nocirta galvu, bet, ja krusa kāda kaimiņa lauku nebija pārāk stipri izpostījusi, varēja tikt cauri ar pierē iededzinātu kauna zīmi.
Nāve un spīdzināšana par biedu citiem manā dzimtas vēsturē arī ir bijusi, bet es to iztēlojos vairāk kā melnbaltu fotogrāfiju, nevis kā viduslaiku gravīru, kurā mūki lūdz Dievu, bet sieviete ar čūskas mēli pazūd liesmās. Šajā melnbaltajā fotogrāfijā ir stāsts par mežabrāļu laiku pēc kara. Ne viens vien kaimiņš bija aizgājis dzīvot Vidzemes mežos ar šauteni plecā un cīnījās pret sarkanajiem. Ģimenes stāsts vēsta, ka pēc kādas apšaudes beigtie, ledū sasalušie vīrieši tika atvesti uz ciemu un nolikti uz vairākām dienām publiskai apskatei. Ceļā uz skolu bērniem bija jāiet garām šiem ķermeņiem, kuru vidū bija mūsu kaimiņu meiteņu tētis. Ilgi gan meitenes tur nestaigāja – viņas izsūtīja uz Sibīriju.
Šķiet, spīdzināšanas attēlu un video neatvairāmais šarms ir ienācis ar viedtālruņiem un sociālajiem tīkliem. Normālajā televīzijā, ko skatās lielākoties cilvēki labākajos gados, rīkļu griešanas video neredzēt, bet, veicot dažas pirkstu kustības uz telefona ekrāna, ieraugām to, kas pat velnam sapņos nerādās. Sākumā tie bija mākslinieciski inscenēti slepkavošanas gadījumi: zili debesotā dienā, fonā viļņojoties zeltainam tuksnesim, melnā tērpts tēls tur nazi pie vienkrāsainā kostīmā ģērbta upura rīkles. Viss ir tīri un stilīgi – nekādu lupatu, netīras vestes, izļurkušu čību, nekādu graustu fonā. Ne velti redaktori šos foto izvēlējās likt uz avīžu pirmajām lapām par šausmām un slepenu baudu tiem, kuri no rīta dzer kafiju omulīgās kafejnīcās un pāršķirsta jaunāko presi. Ar Islāma valsts sakaušanu mākslinieciski augstvērtīgā pieeja zuda un parādījās diezgan nebaudāma, jēla, gaļīga un pikseļaina putra. Lai arī šo video skatījumu skaits ir mērāms daudzos miljonos, tie ilgāku laiku bija tādā kā pelēkajā zonā, kur darbaļaudis meklē atslodzi pēc garas darbadienas.
Jaunā, teju slavinošā kvalitātē mocīšanas klipi ir uzkāpuši nupat, pēc teroristu uzbrukuma Maskavas tirdzniecības un izklaides centrā. Video ir redzams, kā vienam no uzbrucējiem nogriež ausi, iebāž to īpašniekam mutē, uzsit pa purnu un liek to apēst. Drīz pēc tam tapa zināms, ka auss griešanas nazis ir pārdots interneta izsolē, un šāvējs bez auss nokļuva avīžu pirmajās lapaspusēs. Neviens īpaši nejūt līdzi sasistajiem teroristiem, bet mūsu realitāte vairs nav sterils un tīrs soda veids. Mūsu realitāte ir spīdzināšana kā tiešraides realitātes šovs, es tikai nezinu, ko tas izdara ar manām smadzenēm.