Kamēr rakstu, nogāzts ļeņineklis Kijevā, RTR Rossija to paziņo un turpina slavēt Putinu, LNT piesaka Dziedošo ģimeņu finālu, CNN rāda sprādzienus Irākā. Latvijas tviterī daudz sniega bilžu, daži brīdina par slideniem ceļiem. Latvijas TV kanāli Ukrainas notikumus skata pierasto tradīciju acīm.
Tuvu Eiromaidanam
Kijevā jau gandrīz divas nedēļas notiek kaut kas ļoti nopietns. Notikumi seko nepārtrauktā gūzmā. Dramatisma pietiek, tā uzsvēršanai nav vajadzīgas samāksloti satrauktas balsis. Vajadzīga vēlme saprast notikumu svarīgumu. Ziņu portāli ātri publicē vienādas ziņas. No tām var uzzināt, nevis saprast. Vajadzīgo ātrumu, tuvuma izjūtu, dažādu cilvēku domas un svaigus novērojumus vislabāk piegādāja Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva. Viņas reportāžas bija tik dzīvīgas un trāpīgas, ka ļāva izjust Kijevas Neatkarības laukuma noskaņojumu, saprast, ka tur nav tikai labo un slikto, baltā un melnā, Eiropas slāpju un Krievijas apskāviena ilgu.
Daudzveidīgas un nepastarpinātu detaļu piepildītas informācijas dēļ vērts doties uz karsto notikumu vietām, tērējot arī sabiedrības naudu. Olgas Dragiļevas kāpiens kalnā uz mītiņu, sarunas ielās, noskaņojumi pietuvināja Kijevu daudz labāk nekā Neatkarības laukuma jeb Maidana (ukraiņu valodā) līdzīgie attēli TV kanālos vai internetā.
LTV Panorāmas žurnāliste Judīte Čunka ar operatoru Aini Kupču arī bija Kijevā un sestdien piedāvāja Aculiecinieku par, iespējams, pēdējo gadu nozīmīgāko ukraiņu sabiedrības kustību. Filma skatītājiem lika ieraudzīt Ukrainas mutuļus plašākā kontekstā. Svētdienas vakarā De facto rādīja vēl vienu Judītes Čunkas stāstu par Kijevas specvienību piekautajiem žurnālistiem, ļaujot izjust ielās izgājušo cilvēku garu.
Visu diennakti internetā
Ukraina un tajā notiekošais, ja vien vēlies, pienāk tuvu, jo vairāki interneta TV kanāli visu diennakti rāda gan tiešraides, gan sižetus, gan studijas diskusijas. Ja ikdienas darbu fonā ir iespēja, iesaku pavērot un paklausīties studijas viesu sarunas hromadske.tv. Tās pārsteidz ar aizdomāšanās dziļumu, ar plašu aktuālo notikumu un Ukrainas moderno laiku vēstures analīzi. Šādas pārdomas papildina kaismīgās politiķu runas Kijevas Neatkarības laukuma tiešraidēs kanālā 112.ua un nu jau Latvijā licenci ieguvušajā espreso.tv.
Latvijas TV kanāli nerāda vēsturisko pieminekļa krišanas video, ukraiņu meiteņu milicijai nestās konfektes, "improvizēto" Oskara skulptūriņu, kas kā ironiska balva tiešraides laikā tiek iespiesta rokās Krievijas oficiālā kanāla žurnālistam. Kijevas revolūcija ir burvīgu detaļu pārpilna, taču Latvijā analītisku skatu uz Ukrainā notiekošo piedāvāja tikai Rīta Panorāma vienā eksperta intervijā – tas ir pārāk maz.
Komerciāli vēsi
Mazliet brīnos par LNT un TV3 – kanālu ziņu izvēle kļūst arvien līdzīgāka. Taču TV3 ziņu cilvēki, kuri allaž dievinājuši publiskas un vizualizētas kaislības, palaiduši garām Kijevas notikumu dabiskās drāmas. Attīstoties notikumiem Ukrainā, komerckanālu skats bija atsvešināts, varētu teikt – bez Kijevas notikumu unikalitātes un ziņu vērtības izpratnes.
Reitingu lutinātās Latvijas lielo komerctelevīziju ziņas Kijevas Neatkarības laukuma nemierus pārsvarā ignorēja. Sestdien tās pārraidīja pavecas Eiropas vētras reportāžas, jo iespaidīgi, protams. Taču svētdienas vakarā īsi pirms laika ziņām LNT ziņas ievēroja, ka brīvdienas Kijevā bijušas nemierīgas. Savukārt tvrain.ru paralēli analizēja, kā Kijevas notikumus atspoguļo Krievijas un citu valstu mediji. Uz šī fona būtu interesanti zināt, ko ukraiņi teiktu par Judītes Čunkas Aculieciniekā vairāku intervēto apbrīnotās ES valsts Latvijas mediju skatu uz viņu lielajiem notikumiem?