"Nekad nav labi – tad par pliku, tad par apģērbtu!" nodomāju. Savukārt kāda libāniete ticības dēļ nedrīkst pieskarties vīrietim, tāpēc marokāņu puisis, lai palīdzētu viņai nokāpt no kalna, padod roku, par starpnieku izmantojot sprungulīti. Vienlaikus tā pati jaunā lēdija, kas izglītota reliģiskā skolā, koķetē ar precētu jordāniešu puisi tā, ka pat citiem jāsarkst. Nekas nav viennozīmīgi.
Vairāk nekā pirms desmit gadiem saņēmu e-pasta vēstuli no amerikāņu horeogrāfes ar lūgumu palīdzēt izrādīt publiskās mazgāšanās vietas Latvijā. Par stipendiju viņa varēja atļauties apceļot pasauli, iepazīstot pirtis un citas kolektīvās mazgāšanās tradīcijas. Toreiz pasmaidīju par to, kam tik nevar dabūt naudu. Taču ar lielu prieku uz viņas rēķina pavadīju katru dienu citā pirtī. Bijām latviešu melnajā pirtī ar zālītēm, vārdiņiem un gulēšanu plikām pie ugunskura. Apmeklējām publisko pirti Pļavniekos, kur kailas dāmas ar zaļām sejas maskām dzēra šampanieti. Bijām smalkā krievu pirtī Jūrmalā ar instruktori, kas pēra, gāza virsū ūdeni un mācīja pareizi sēdēt uz lāvas. Kopš tā laika pavisam citādi skatos uz dušām, pirtīm un citām vietām, kurās tiekas pliki un puspliki cilvēki. Var daudz uzzināt.
Somi visbiežāk iet pirtī kaili, bet, respektējot ārzemniekus, jauktajās grupās piesedzas. Īstā somu pirtī esot vieta tikai ūdenim un alum, nekādu skrubīšu, rubīšu, medus, sāls, slotu un citu ķezu! Meksikā ieziežas ar alveju, lai būtu vieglāk izturēt karstumu. Brazīliete ir labi iejutusies Vācijas natūristu tradīcijā, kur jūties apģērbts, ja atnāc peldkostīmā. Tā nu viņa arī Somijā ierodas pirtī bez drēbēm un sasmejas, kad ierauga pārējos kostīmos. Aizmirsusi, ka nav Berlīnē.
Daudzveidība attieksmē pret plikumiem lieliski redzama arī sporta klubos. Ohaio štatā katra duša sastāv no divām kabīnēm – ģērbtuves un priekštelpas. Ņujorkā izskatās tāpat kā Latvijā – kopīga telpa ar dušas galvām pie sienas. "Es nekad dzīvē nebiju mazgājusies publiski un Amerikā laikam vienalga to nekad nespētu izdarīt!" puritānisma ietekmē atzīstas kāda amerikāņu horeogrāfe. Tās lielās peldbikses, viņasprāt, vīrieši sākuši valkāt, lai neviens neredzētu, cik tizli un netrenēti ir viņu ķermeņi.
Arī mākslā, kurā tiek izmantots un apspēlēts ķermeņa kailums, nav lielu cerību uz viennozīmīgu interpretāciju. Vienam izģērbšanās nav nekas īpašs, taču citam ieraudzīt pat sevi pliku ir vesela revolūcija. Der vismaz apmēram zināt, kāds ir autoru un skatītāju "plikuma konteksts", tad būs vieglāk saprast, kas notiek, kad plikumu rādīšana satiek plikumu skatīšanos. Vēl mākslā gadās pārņemt formu bez satura. Tad sanāk skraidīt plikam starp plikajiem, domājot, ka esi ļoti inovatīvs. Tā nu amerikānietes pirts pētīšanas stipendija nav nemaz tik smieklīga. Morāle – mazgājieties kopā ar citiem, tad būs vieglāk saprast, kas ir pārāk pliks un kas – pārāk apģērbts.
Skaisle
netaisnība
anonīmajai neskaislei