Pirmais princips

Izrāde forša, bet pietiek jūsmot par neatkārtojamiem sešdesmitajiem- romantisko Rietumu nevainības zaudēšanu. Vēsture nepiedzima ar viņiem. Un saldus melus vakara pasaciņas vietā jau ir tiesības sacerēt katrai paaudzei. Varbūt ir laiks jauniem mītiem,kuru varoņi ir The Smiths, Nirvanas un Radiohead paaudzes.

Es gan vēlētos, lai mūsu sbiedrība ir kulturālāka, smalkāka, smalkjūtīgāka, pieklājīgāka, elegantāka, gaumīgāka, intelektuālāka, snobiskāka, domājoša, ar nespīdīgām, bet kārtīgām drēbītēm, ar ne jaunākajiem, bet tīriem auto. Citādāk visapkārt viens vienīgs... hokejs! :)

Pirmais princips - ja nevari izārstēt, tad vismaz nekaitē!

.......... brīva izvēle – sekot idiotu lozungam: "Lai dzīvo vēsture, kas piedzimusi kopā ar mani!" Tieši tā!!!!!!!!

NN uzrakstījis gana interesanti, var teikt līmenī, labākais, ko esmu no viņa dzirdējis!

Pūks ir brīnišķīgs!

bet nu un? kāda raksta jēga? vienmēr vairums cilvēku ir bijuši lētuma un stulbuma piekritēji. tagad tie ir seriāli un šovi, romas laikā tas bija cirks un maize. atņems pamuļķiem televizorus, un notiks vispasaules revolūcija, tāpat kā romā dumpojās, kad cirku nerādīja. tā arī visa morāle.

vai tiešām 3D tika radīts tikai piecdesmitajos? man pieejamie informācijas avoti liecina par ko citu: ..the first anaglyph movie was produced in 1915. In 1922 the first public 3D movie, "The Power of Love", was produced and it was in 1935 that the first 3D Color movie was produced. As per the history of 3D technology, the use of this technology was to remain latent for over a decade. The 1950s saw a comeback for the 3D technology.

Par Paulu - par Paulu vispār nav ko cepties. Pauls ir PARĀDĪBA. Labs mūziķis, štruntīgs partijnieks, nezinu kāds viņš bija kā kultūras ministrs. Tikai viņa runāšana gan ir jāanalizē. Un biežī vien viņš runā pilnīgas muļķības. Bet tā ziņģēšana - nu, ja cilvēkiem patīk, lai ziņģē līdzi. Es neziņģēju.

Reiz Mikrofona aptaujā ( kur aizvien pirmā vieta gluži jau pašsaprotami bija rezervēta/ aizrunāta ) pat saņēma dzīvu cūka lakotā būrī. Petera kungs šo faktu savā grāmatā ( 25.lpp.) vērtē apmēram tā- ja ķeizarienei Katrīnai II par godu Rīgas birģeri varēja strūklaku ar vīnu piepildīt, vai tad mēs savam māksliniekam kaut ko TĀDU nevaram uzsaukt, vai kādi gauneri esam, vai? * Aktieris Andris Bērziņš sakās, ka nav pieclatnieks, kas visiem tīkams, bet Maestro patīk visiem, gandrīz vai visiem. Vismaz tautā tā ierunāts. Tikai, kad Raimonds Pauls politisko partiju spēlēs iesaistās, tad tauta, kas pati ierunājusi, niknojas un kad par 20 latiem, jubilejas „vītnēm tērptajā” Ķīpsalas sporta hallē, krietna daļa neko nav varējuši redzēt, tad sāk šķendēties. Svētku organizatoriem par godu ielūkojos interneta komentāros. Nu, diezgan dzēlīgi un trāpīgi, un kolorīti bija izrakstījušies. Kā, piemēram: • Neko neredzēt nav sliktākā pieredze, gadās, ka koncertā sakaujas vai kaut ko nozog. • Ko gribējāt to dabūjāt, „ieberzāties” ne pa jokam! Tā Arēna Rīga nav koncertiem domāta un patiesībā tās nosaukums būtu Bleķa Gnīda, kur apliecināt alkatību un pierādīt naudas raušanas trako kāri, bet latvietim jau Pauls ir kā vērsim sarkana lupata. • Par 20 latiem pienākas sēdvieta pagrabā uz ogļu čupas, lai pietiek ar to, ko pa lūku var dzirdēt. • Pats trakākais bija parterī, kad pirmās daļas vidū kāda nokavējusies lauķu grupa (100 cilvēki) sāka grūstīt krēslus un skaļi sarunāties, bet viens piestrēbies cilvēkbērns ( jubileja taču!) iedomājies, ka atbraucis uz sadziedāšanās svētkiem un starp dziesmām sāka skaļi baurot iegaumētos meldiņus un vicināt savu alus glāzi. • Čau, latvieti! Tevi jau pa gabalu var redzēt, ar tavu milzīgo nelaimes maisu uz muguras! • Ko cepaties, es koncertu ārpusē par velti noklausījos. Pieliku ausi pie ēkas sienas un klausījos. Redzamība gan bija tūdīga, bet dzirdēt varēja labi. Ja Tev nauda kabatas plēš. Labāk ziedus mīļajiem saviem, Dāvā ikdienā skarbā – lai prieks. Nekā atdod to baņķieru bariem, Kuri netīros nagus jau stiepj. Raimond, netici tiesnešiem bargiem, Naudas nav vairs un vainīgo – nav! Tik pēc netīro neliešu „darbiem”. Visi pasaules cietumi – raud! Labāk iemet to ubagam greizam, Ceļos stāvot kurš iztikai lūdz. Ubags pateiksies Tev vēl 100 reizes. Bet no bankām Tu labāk(i) mūc. Jo tur izģērbs un aplaupīs 100 reiz, 1000 ādas Tev noplēsīs vēl. Raimond, nenes naudu uz banku. Ja Tev dzīves kaut drusku ir žēl! 2012. 01. 31. Skaidrības labad vēl piemetināšu faktu, ka MAESTRO Raimonds Pauls pa Operetes teātra skatītāju zāli ( mēģinājuma laikā , arī ieradies kā KULTŪRAS ministrs graizīt dzīvus cilvēkus ) dažkārt slāja nenovilcis mēteli, bet sakarā ar Nacionālo teātri pauž savu smalkjūtību, ka te ,lūk, nevarot vis tā pāriet pār skatuvi ar ielas kurpēm. Sakiet, lūdzu, ko tas nozīmē? Ka latvieši ir patoloģiski augstprāši vai vienkārši kauna jūtas maizes vietā apēduši? Man, piedodiet, arī ir savs viedoklis. Šī SEVIS centrēšana ( īpašs ir Raimonda Paula gadījums) , kur zaudēta jelkāda mēra izjūta, parāda daudzus latvju tautas izcilniekus kā dvēselē sīkus ļautiņus, kas aizmirsuši, ka arī viņus gaida tas pats skujiņām rotātais gala punkts kā visus citus pārējos cilvēkus ( vai kājslauķus?). Mierināsimies, noskaitīsim kādu lūgšanu, ja tādu pasākumu pazīstam, jo vienīgi Debesu valstībā viss sakārtosies daudzmaz cilvēcīgi. Šeit uz zemes, sev piešķirtajā visatļautībā, nepalaidīsim garām nevienu iespēju atiezt zobus un plosīt savu brāli iekš tā Kunga, cik vien katra izplūdušais raksturs to pieprasa. * Vēl Ilga Vītola uzrakstīja protesta vēstu pret Paula Līgo svētkiem. Un kas? īvija tak nav cilvēks. Ilga Vītola rubrikā PINĪGI RIEBJAS „Mazliet par ziņģēšanu un ne tikai”: Vai gan iemīļotais un cienītais maestro Raimonds Pauls, rīkojot savu pirmo LIELO ziņģi pats iedomāja kādu džinu viņš izlaidis no ilgus gadus aizkorķētās pudeles? Viņš neiedomāja (!), un viņa spītība rīkot šīs ziņģēšanas tieši LĪGO vakaros ir nožēlas vērta, lai neteiktu vairāk. Un nu mums ir ziņģēšana un šlāgerēšana, ne tikai vecais Ratiņš, bet arī digitālais Ratiņš un vēl, un vēl, un vēl. (Piezīme: Autore vēl nezin, ka NACIONĀLĀ TEĀTRA LABĀKIE aktieri nonesīs no bēniņaugšas arī GREIZO Ratiņu.) Arvien biežāk un vairāk vērojot tos vai citus ziņģētājus un šlāgerētājus, nevaru nepamanīt, ka kritēriju latiņa strauji krīt arvien zemāk un zemāk, tikpat kā daudzu meiteņu brunči, jo diemžēl diletantisms ir bīstami un draudoši lipīgs. No vienas puses, man aizkauta āža balsī tiek blēts: „Es iedēstīju kāju kaut kur ap tavu māju...” – un es pametu visu un skrienu ārā skatīties, vai atkal kāds plencis neizbradā manu vienīgo sakņu dārzu. No otras puses, visnotaļ simpatiskā balsī tiek dziedāts: „Piedod, man, māt, ka es dzēru kā traks...” Es atļaušos mīļajiem letiņiem tomēr atgādināt, ka manos laikos mēs tomēr dziedājām” iedzersim pa glāzei” – turpretī minētajā ziņģē dzerts jau tiek mucām. Progress apjomu ziņā ir visai grandiozs, un es nebrīnīšos, ja kādam vai kādai radīsies vēlme izdzert visu JŪRU SAUSU.” (Izcēlumi mani) Tas TIKAI PĀŖDOMĀM, cita pirtī kašķi ejam meklēt, bet savu esam gatavi piegružo, par tīrīšanas darbiem un cilvēku apdāvāšanu par viņu cieņai atbilstošu izklaidi, nekā... P.S. Lai neteiktu,ka esmu netaisns, palūgšu atcerēties maestro Paula programas, kad turmirdzēja Nora Bumbiere,Viktors Lapčenoks, Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs...Tagadējie "kāpsti" nevelk līdz!