Priekā!

Nu nēsiet ne govs, ne kāds cits ragulops(tie kurus, iespējams, sagādājusi kundze neskaitās un parasti nav zināmi), bet sevi gan un , ja runa par miesu, tad tā tik izkaltusi ka atgādina labu sarkankoku un nemaitājas vairs nemaz, pat lasot, rakstot un reizēm domājot(varbūt sasniegts samaitātības kulminācija un nākamais solis ir pilnīgi samaitāts - tātad miris, vai, vienā vārdā, maita). Varbūt arhīvam noder manas garīgais mantojums, kas iekodēts smadzenēs, arī krietni izkaltušās, tik krietni, ka mazam zirnītim vien vieta būtu jāsameklē. Drīzāk jāuzmanās lai arhīva materiāls nejauši nenokrīt zemē un pazūd kādā grīdas spraugā.

Vai ar sevi, es pareizi sapratu, ja noprašanā nēsu govs? Būtu nenovērtējams guvums, bet putekļu ērcīšu kompānijā jau Jūs negribēsit, savkārt ledusskapja man nemaz nav: visu un visus, kas ēdami ( izstrādājumi), paspēju notiesāt vienā ņēmienā. Bet- vienalga lielais paldies! :) :)

Patīkami korekti ar piebildi, ka mākslinieks ir tas, kas kaut ko no sevis un tādu patiešām tā pamaz. Nevis par maz, jo pietiek uz pārējo fona, bet pamaz. P.S. Varbūt es varētu Jūsu kolekciju papildināt, kā jau antikvārs, vai, zināmā mērā, pat antīks? :))

Mēs dzīvojam laikā, kad svarīgi uzzināt iespējami vairāk, piemēram, par orgasmu, bet, piemēram, kas ir katarse varam palikt neuzzinājuši. Piekritīšu Jūsu drauga atšifrējumam, ka uz skatuves visbiežāk tieši ROSĀS, darās. Tad vēl dzied, vingro, dejo, izģērbjas, apģērbjas- pie kam parasti diezgan augstā līmenī. Lai mēs savā aprunāšanā nekļūtu sevišķi apnicīgi, paturēsim savā redzes lokā māksliniekus, kuri paši sevi par tādiem nesteidz dēvēt, bet ļauj lai to dara citi, no kuriem jūtama arī gara dzīve, tādu ir, tikai gaužām maz, lai cik lielos apmēros mēs teātri ( arī citās mākslas jomās ) slavētu vai peltu.

389, ja kas, bet visumā es Jums piekrītu, kaut nesaskatu neko nievājošu vārdā - komediants-, sevišķi kad atceros visgrūtāko žanru komēdiju(tas manuprāt). Kāds mans draugs uzskata, ka uz skatuves rosās zināmā mērā ekshibicionisti, bet skatītāji ir ar lūriķu tendenci. Sevišķi, kad izrāde(izrādīšanās) par intīmo, ko citkārt pienāktos slēpt no citu acīm un ausīm.

Kāds nu tas teātris ( aktieri un apmeklētāji ), vai tomēr kā dievnams ( vismaz tuvu tam ), vai tikai paviršu spēļu arēna. Mana jaunība arī jau brien pāri kalniņam uz viņējo pusi, bet esmu diezgan daudz lasījis un zinu, ka visu uz visiem tomēr nevar attiecināt. Mūs pašu tautas māksliniece Lilita Bērziņa padzirdējusi no jaunajiem dzīves iekarotājiem aktiermākslas definējumu, kas vairāk atbilstu balagāniem, laukuma izrādēm, jutās visai satriekta, sāpināta: Es nezināju, ka visu mūžu esmu bijusi komediante. Neesmu nodomājis ar Jums ķīvēties, vien gribētu pateikt, ka šis meistarības "taksējums" varētu "pielipt" atkarībā no tā, kāda aktieriem ir attieksme pret teātri, kā arī mūsu patērētājattieksme pret mākslu kopumā. Tā kā izrāde sastāv vismaz no divām daļām- tās, kas uz skatuves un tās, kas skatītāju zālē, nemaz nav tik slikti, ka paterētāji kaut ko pielūdz, ne tikai izrādes laikā zibina mobilos tālruņus vai, piemēram, visai aktīvi maigojas savā starpā, tā radīdami jautājumu, vai ērtāk to visu "brūķēt"nebūtu savā mājā? Baudot šodienas atmosfairu, kas rodas savstarpējā komunikācijā, man tiktos atgādināt īru rakstnieka Bernarda Šova vārdus: Es nespētu mīlēt nevienu citu, ja vēl vairāk nemīlētu sevi.

Manā jaunībā, pirms kādiem 300 gadiem tā sauca visus aktierus. Starp citu, manis pieminētais reizēm ar izteicās visai drastiski, sevišķi kontekstā ar teikto par profesionāļiem. Jā, protams, kāda Latvijas sabiedrības daļa aktierus pielūdz teju vai dievu līmenī.

Ja Jums, Senais, sers Lourenss Olivjē ir kumēdiņu taisītājs citu starpā, tad diezin vai tālākais arī ir saistāms ar pasaulslavenā angļa vārdu

...bet teātra kritiķis uzgavilē tieši svešai veiksmei. Pavērojiet Silviju Radzobi, kad viņa skatās izrādi, kas tai ļoti patīk, – darbībai seko nevis pieaugusi sieviete, bet bērns, kas sajūsmā izplūdis smaidā. Toties, ja izrāde nepatīk, arī gluži kā bērns sapīkst, jo neveiksme pa īstam sāpina... Sāk jau kaut kādas kulta pazīmes parādīties? Neveikli lasīt.