Pie dažādām ērtībām cilvēki pierod ļoti ātri, arī pie dzīvošanas Rīgas centrā. Pusstundas brauciens sabiedriskajā transportā centra iemītniekiem šķiet milzu apgrūtinājums, jo tur taču smird un sēž cilvēki ar nepanesami drūmām sejām. Atrašanās ārpus centra vispār ir dzīvībai bīstama. Ir dzirdēts, ka uz katra Purvciema vai Bolderājas stūra stāv pa kādam draudīgam jaunietim treniņbiksēs, kuram naivie iebraucēji no centra ir viegls ķēriens, lai nodrošinātu uzdzīvi turpmākajai dienai. Arī mikrorajonu iedzīvotāji uz centru dodas nelabprāt, jo viss nepieciešamais ir turpat, uz vietas. Veikals, spēļu zāle, makdonalds un vismaz viens bārs.
Reģionālā attīstība ir svarīga ne tikai Latvijas, bet arī "ūdensgalvas" Rīgas kontekstā. Ir pamatīga nošķirtība dzīves telpas kvalitātē starp Rīgas centra, Pierīgas un mikrorajonu iedzīvotājiem. Piemēram, man tuvajā Pļavnieku mikrorajonā vienīgās kultūras iestādes ir dažas bibliotēkas un dienas centrs Kamene. Pusaudža gados mēs pēc stundām regulāri gājām baudīt dabu un cits cita sabiedrību uz skolas stadionu. Tas joprojām ir viens no rajona populārākajiem kultūrpunktiem.
Mazu soli pilsētai, taču lielu visai sabiedrībai šajā ziņā spēris Kalnciema kvartāls, kas pierādījis, ka ik nedēļu savos pasākumos ārpus centra, Pārdaugavā, spēj savākt vairākos simtos mērāmas cilvēku masas. Lai gan 45 procenti iedzīvotāju vēl nav pamanījuši, ka Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, arī Rīga 2014 ar notikumu sēriju Aktīvās apkaimes ir izrādījusi iniciatīvu mazināt nošķirtību pilsētā. Mērķis ir ne tikai aizvest notikumu līdz mikrorajonu iedzīvotājiem, bet rosināt viņos pašos vēlmi darboties, lai mainītu un daudzveidotu vidi ap sevi. Čiekurkalnā, Ziepniekkalnā un Sarkandaugavā notikušas Labas vietas talkas, un izveidota, piemēram, vingrotava Alekša skvērā. Mikrorajonu vidū Sarkandaugavu var minēt kā vienu no veiksmes stāstiem, jo tur pirms diviem gadiem izveidojusies pat sava attīstības biedrība un uzlecošās grafiti zvaigznes Daiņa Rudens gleznojums Sarkanā dāma uz kādas mājas sienas, šķiet, jau kļuvis par rajona neoficiālo simbolu.
Dažas aktivitātes apkaimju svētku ciklā notikušas arī Juglā, muzikāla rosība ik pa laikam dzirdama Bolderājas Botāniskā dārza šķūnī, un Vecmīlgrāvis ticis pie savas kultūras pils Ziemeļblāzma. Bez Kultūras akadēmijas un teātra Skatuve pie vēl vienas kultūras saliņas tikusi arī Maskavas forštate – Līksnas ielā 26 apdzīvota pirmā akcijas Occupy Me ēka. Pēc dzejas lasījumu Urban Poetry apmeklējuma kāds turpat netālu dzīvojošs puisis pat nolēmis nākamās nedēļas nogalē ēkas pagalmā rīkot bezmaksas kinovakaru, piekarinot baltu palagu un nodrošinot popkornu. Tā ka iniciatīvai tiešām ir tendence izplatīties. Vienīgi Pļavniekos, redz, joprojām nekā. Būs jāuzņemas iniciatīva.