Cilvēki it kā dzīvo vienā un tajā pašā laikā, tomēr dažādos laikmetos. Doma šķiet īpaši aktuāla šodien, vērojot Velsas vai Rietumvirdžīnijas iedzīvotājus, kas politiskās izvēles (atbalstot breksitu un Trampu), šķiet, izdara, gremdējoties apcerēs par to, ka būtu labi atdzīvināt ogļrūpniecību, kas gadsimtiem ilgi nodrošinājusi šiem reģioniem iztikšanu, ja ne grandiozu pārticību.
Ar to es negribu teikt, ka šie cilvēki ir dinozauri, kas aiz muļķības nav pamanījuši komētas nokrišanu. Būtu naivi domāt, ka pašreizējo situāciju varētu radikāli mainīt, ja vien viņi iemācītos domāt pozitīvi un pievērstos smiltsērkšķu želejas vārīšanai. Vienkārši pēdējā laika politiskie procesi ir likuši visiem atzīt, ka globalizācija un tehnoloģiju attīstība nav devusi labumu jebkuram – un ne tikai trešās pasaules valstīs, bet tepat Eiropā vai ASV.
Tomēr tas nenozīmē, ka ogļrūpniecības laikmets atgriezīsies. Kopš šī gada Pasaules ekonomikas foruma Davosā atpazīstamību ir ieguvis apzīmējums "revolūcija 4.0", kam veltīts arī foruma priekšsēdētāja Klausa Švāba pētījums. Runa ir par tehnoloģisko revolūciju, kas seko datoru laikmetam. Parasti pirmais, kas tiek minēts, runājot par ceturto revolūciju, ir "lietu internets" jeb skaitļošanas tehnoloģiju sajūgšana ar dažāda veida fiziskajām ierīcēm vienotā veselumā. Iespējams, tā bija veiksme, iespējams – likumsakarība, ka Latvijas neatkarības atgūšana notika vienlaikus ar periodu, kad datortehnoloģiju revolūcija uzņēma apgriezienus. Var daudz ko vēlēties, bet nav sajūtas, ka mēs šajā ziņā būtu īpaši atpalikuši. Toties par mūsu spēju noturēties līdzi nākamajai revolūcijai man vairs nav tādas pārliecības.
Daudzi paredz, ka šīs revolūcijas rezultātā izzudīs vai marginalizēsies vesela virkne profesiju. Lai arī varētu šķist, ka pēc tehniskajām zināšanām gan būs liels pieprasījums, prognozes ir niansētākas. Drīzāk daudzās tehniskajās profesijās vajadzība pēc darbaspēka samazināsies. Piemēram, nevajadzēs lielu skaitu lifta tehniķu, jo liftu stāvokli uzraudzīs paši lifti, proti, tajos integrētā programmatūra.
Nepārprotami šī pārmaiņas skars arī tos, kas darbojas jomās, kuras saistās ar humanitāro un sociālu zinību apguvi. Tomēr, manuprāt, būtu kļūdaini izdarīt secinājumu, ka ceturto revolūciju varētu realizēt, vienīgi nomainot filosofus un psihologus ar datorspeciālistiem un būvējot robotu rūpnīcas. Zīmīgs ir gadījums ar Samsung Note 7 baterijām, kurām ir tendence aizdegties. Kā norāda Bloomberg.com (Yoolim Lee, Min Jeong Lee, 19.09.2016.), problēmu radījušas nevis tehnoloģijas, bet uzņēmuma kļūdainie lēmumi, mēģinot sasteigt ražošanu, un neprasme komunicēt ar klientiem, kad kļūme bija notikusi. Proti, tehnoloģijas radīšana un prasme to izmantot ir divas atšķirīgas lietas, un jautājums, vai humanitārās un sociālās zinības tiek līdzi laikmeta prasībām, patiesībā ir jautājums – kā tās attīstīt un kā mācīt, lai jebkuras jomas pārstāvis (arī tehniķi, arī "eksaktie") prastu tās likt lietā.