Revolūcija 4.0

tiek bieži kritizēts kā nepraktisks. Izmēģinot lidmašīnu, pārbauda tās spēju lidot, bet neviens inženieris nav mēģinājis uzbūvēt lidmašīnu, kas lido tieši tāpat kā balodis un var ticami notēlot balodi.

tiek saražoti visi tie m...i u.c. nieki, kas piepilda un izdaiļo dzīvi? Tak ne pasaules civilizētajā daļā.

Attīstīt ražošanu tā ir pusbēda. Bēda ir kur likt gatavo produkciju?

Mazas ierēdņa algas dod iespēju pašam attīstīt ražošanu:)

Komunisms nepienāks tāpēc, ka nevienam paša atpalikušākā rajona komitejas sekretāram nekāds komunisms nav vajadzīgs. Viņam jau tagad viss ir. Tātad, ja sāksies komunisms, viņš neko neiegūs. Bet zaudēs visu, gan partijas doto vasarnīcu, gan specpoliklīniku un specapgādi, gan gorillu no apsardzes.

Markss bija izcils nelietis.

Un neviens nepievērš uzmanību tam , ka marksisms / komunisms patiesībā ir noziedzīga ideoloģija.

Un no... konkurences izkritusī...strādniecība no acīm nost - tresās pas. valstīs pūlas vaigu sviedros, lai piesātinātu nepiepildāmo patērētājsabiedrības rijību.

savukārt nav nekas cits kā tālvadibas ierīce, ar kuru cilvēks vada instrumentus.

protams, neaizstāv klientu tiesā un ir nedaudz sarežģītāka informācijas meklēšanas programma, kas dara tipisku ''mašīnas darbu'', pārskata lielus informācijas apjomus un atlasa cilvēkam vajadzīgo. Praktikanti būs tikai priecīgi, ja šo darbu viņu vietā izpildīs programma. ... is not a way to replace our attorneys – it is a supplemental tool to help them move faster, learn faster, and continually improve

1. Tehnoloģijas turpinās attīstītie, kā jau noticis visā cilvēces pastāvēšanas laikā. Cik ātri un kādā virzienā, rādīs laiks. 2. Šī attīstība padarīs nevajadzīgas vienas profesijas, radot citas, kā jau noticis... 3. No tehnoloģiju attīstības nekā nevar izsecināt ''komunisma uzvaras neizbēgamību''. 4. "Datorteoloģija'' visdrīzāk ir kārtējā pseidozinātnes nozare. Dators nav dzīvs un nekad nav tāds bijis, tāpēc viņu neuztrauc cilvēkiem aktuālie mūžības jautājumi.

A.Sveces raksts - kārtējais apliecinājums atziņai bankrotu: ".... ir jāatzīst, ka neeksaktās zinātnes ir cietušas briesmīgu fiasko pagājušā gadsimta beigās un cieš sakāvi vēl joprojām. Mēs redzam, raķetes lido kosmosā, mašīnas brauc, ķirurgi veic sarežģītākās operācijas, mums ir datori un visādas ierīces – mēs nezinām, vai tas ir labi vai slikti, bet tas viss notiek – eksaktās zinātnes kaut ko dara, bet, piemēram, sociologi nedara neko. Joprojām mēs nevaram nopietni runāt par Otro pasaules karu – nav ne instrumentu, ne koncepciju, nav nekā. Viss, kas ir uzrakstīts, ir vēl primitīvāks par manu koncepciju par vietu ainavā! Var iegūglēt un paskatīties, kas ir uzrakstīts, piemēram, par bilingvālismu – daudziem darbiem būs daudzsološs priekšvārds, bet pamatā seko freidisks primitīvisms. Mēs nezinām, kā šādas problēmas analizēt, jo 20. gadsimts mums ir devis tik interesantus, bagātīgus piemērus, ciniski runājot, veicis tik plašus eksperimentus ar cilvēkiem, kādi tagad pat ar tarakāniem ir aizliegti, – lai tam varētu tikt pāri, jāsaprot, ka tas ir jāpēta. Bet mēs tikai raudam. " Ir jāatzīst, ka neeksaktās zinātnes ir cietušas briesmīgu fiasko (UBISUNT LV)

Svece: " ... problēmu radījušas nevis tehnoloģijas, bet UZŅĒMUMA kļūdainie lēmumi, mēģinot sasteigt ražošanu, un neprasme komunicēt ar klientiem, kad kļūme bija notikusi ..." - - - - - - - - - - - - - - - Ar "UZŅĒMUMU" - atļaujos minēt - filoSofs ir domājis uzņēmuma darbiniekus - cilvēkus, kuri mēģināja sasteigt ražošanu - nu, kā mēs domājam, kāpēc? - tāpēc, lai ātrāk un vairāk nopelnītu; bet pēc tam neprata komunicēt ar klientiem - arī cilvēkiem. Tātad, lai kādas tehnoloģijas cilvēks radītu un lai kā prastu vai neprastu tās izmantot, viss galu galā noreducējas uz cilvēkiem, viņu attieksmi un savstarpējām attiecībām. PS: - manā jaunībā atšķīra HUMANITĀRĀS un EKSAKTĀS zinātnes, un socioloģija piederēja pie humanitārajām! Nevaru iedomāties, kur un kam ienāca prātā nodalīt "sociālās zinības" atsevišķi, ja sociālās zinības jeb sabiedrības mācība vistiešāk attiecas uz humanitārajām zinātnēm. (Atvainojos par sev neraksturīgi garu izteikšanos.) Liekas, ka Latvijas lielākā nelaime ir šie mūžīgie pārpratumi: viss ir pārprasts - demokrātija, kapitālisms, sociālisms, filoSofija, u.t.t. un tā joprojām, jo latvieši no feodālas dzimtbūšanas ielēca sociālismā ar īsu pieturiņu (īsti nesaprastā) kapitālismā... Varbūt, ka kungam Svecem vajadzēto par to padomāt - nevis vērot ogļračus Rietumvridžīnijā un Velsā...

un neeksistē pat padomju fantastikas romānos. Labums vienmer ir konkrēts, taustāms un kādam ir, bet citam nav.