Skaists rudens – kino Splendid Palace, ko savulaik pazinām kā kino Rīga, svin deviņdesmitgadi, arī pirmais daudzzāļu kinoteātris Rīgā, ko tagad pazīstam ar vārdu Citadele (arī Coca- Cola Plaza, arī Parex Plaza), svin savu jubileju – desmit gadus. Viss notiek, un dzīve mutuļo, kaut šī sleja nebūs veltīta kinodzīves rosībai vai apcerei par laika gaitu, sistēmu un sponsoru maiņu, kas, izrādās, vistiešākajā veidā ietekmē arī, kādi nosaukumi tiek doti kinoteātriem. Tā nebūs veltīta arī atgādinājumam par divām ļoti labām izstādēm – …lai gadījums kļūtu par notikumu…, ko varēja skatīt līdz svētdienai, un izcilā, starptautiski novērtētā scenogrāfa Andra Freiberga jubilejas izstādei, kura atklāta Teātra muzejā. Uz Freiberga "personīgo teātri" – māksliniekam tuvāko izrāžu scenogrāfiju vizualizācijām – aiziet vēl ir laiks.
Šonedēļ izskanēja ziņa, kas šķietami nav saistīta ne ar aktuālo kultūrprocesu, ne festivāliem, ne pasākumiem, – par Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, kas attiecas uz ziņu portālu Delfi. Latvijā par šo spriedumu īpaši nerakstīja, visticamāk, tāpēc, ka tiesvedībā bija iesaistīts Igaunijas ziņu portāls Delfi, izskatot kādas prāmju kompānijas sūdzību par goda un cieņas aizskaršanu agresīvos un necenzētos komentāros. Šī gadījuma vēsture ir sena – kopš 2006. gada –, tam sekoja tiesvedība Igaunijā un arī ECT. Neesmu kompetenta iedziļināties juridiskās niansēs, kaut tiesas sprieduma racionālais vēstījums šajā šķietami svešajā – Igaunijas Delfi – lietā ir zīmīgs: ECT ir secinājusi, ka portāls ir atbildīgs par tajā ievietoto anonīmo komentāru saturu. (Šonedēļ klajā nāca arī LV portāla Delfi redakcijas paziņojums, aicinot komentētājus reģistrēties, tā teikt, "solis pretī civilizētai komunikācijai".) Zīmīgs ir ECT spriedumā minētais aspekts, ko atļaušos pārfrāzēt, – tā kā portāls ir komerciāli orientēts un izmanto komentārus peļņas gūšanai (statistikas rādītāju uzlabošanai), tas nevar norobežoties no anonīmu komentētāju ģenerētā, nereti cilvēku cieņu aizskarošā un pazemojošā satura. Kā rakstīja politoloģe Iveta Kažoka savā Twitter kontā: "Vēl nenovērtējam, cik tam var būt tālejošas sekas goda/cieņas prāvās attiecībā uz anonīmiem komentāriem!" Gribētos cerēt, ka tā tas arī būs, un interneta mediji, kas savulaik Latvijā uzskatu brīvības jēdzienu aizstāja ar komentāru vaļību – forsētu agresīvu vulgaritāti un cilvēka cieņas un goda aizskaršanu, būs spiesti rēķināties ar konsekvencēm. Un vēl viens citāts no Twitter – @arniskrauze: "Statistika rāda, ka komentē tikai 2% no ziņu portālu lietotājiem." Lieliski, taču arī slepkavo tikai neliels daudzums sabiedrības locekļu, bet viņus tomēr ir pieņemts izolēt, nevis ignorēt.