Santīma literatūra

Jēkabpils dome nepiešķīra līdzekļus no kultūrai un sportam paredzētā budžeta, jo lielākā tiesa bija jau bija iztērēta svarcēlājiem un līdzfinansējuma piešķiršana grāmatas izdošanai būtu samazinājusi šajā sadaļā atlikušās naudas vēl vairāk. Literārs darbs tika pielīdzināts makšķerēšanai un citiem hobijiem, kas autoram jāapmaksā pašam.

Dusmas saprātīgumu nepavairo, tāpat, kā skumjas. Bet piekrītu, ka viedoklis ir vajadzīgs. Paldies Ronaldam un citiem viedokļa paudējiem! Bezjēdzīgi gan ir diskutēt ar cilvēkiem, kas teiktajā saklausa to, ko paši grib dzirdēt un nav gatavi ieklausīties.

Kas tur ko domāt un zīlēt! Jāliek pretī savs viedoklis - stabils un skaidrs. It īpaši dzejniekiem. Pirms skumt, labāk kārtīgi sadusmoties!

Tieši šāda attieksme "mūsu ģeniālos tekstus stulbā ministre un lasītāji nespēs saprast un novērtēt" arī noved pie dialoga neiespējamības. Bieži vien n-tie palīgteikumi un nespēja vienkārši izstāstīt savu sakāmo liecina par rakstītāja nevis lasītāja problēmām.

Man arī ir gadījies būt ASV, pie tam vairākas reizes, un es tur sastapu ļoti daudz intelektuālu cilvēku, kuri stāv rindā uz teātra izrādēm, lieliski orientējas mākslā un literatūrā, un arī politikas niansēs nemulst. Varbūt viss vienkārši ir atkarīgs no sabiedrības, kurā uzturamies, un no tā, ko vēlamies redzēt? "Divi cilvēki raudzījās caur cietuma restēm. Viens redzēja dubļus, otrs - zvaigznes."

tāpēc neņemsim tos likumus vērā nemaz un nonāksim tādā pat bedrē kā Mākslinieku savienība!

Skaidrs, ka elitārajai literatūrai būtu jāpiešķir vairāk Valsts līdzekļu tieši tāpēc, ka tā nav pelnoša, bet joprojām ir ļoti nepieciešama. (Ne tikai tiem, kuri to patērē, bet arī, lai vispārējo kultūras līmeni uzturētu maksimāli augstu ) Izklaidējošo literatūru var izdot par pašu līdzekļiem, un tie atpelnīsies ar uzviju. Tajā pašā laikā, ja Valsts interesēs ir nest Latvijas vārdu pasaulē, pilnīgi noteikti, ka Uldim Bērziņam uz to ir lielāks potenciāls nekā Kornēlijai Apšukrūmai. Tam var būt arī finansiāli labvēlīgas sekas - Eiropas naudas u. tml. Jo, nu, diez vai uz kādu atbalstu no ārpuses ir vērts cerēt, neparādot, ka mums te ir kvalitāte.

paldies Inai V. par argumentētu un inteliģentu atbalstu!

Ina, naudas nedošana (vai došana mazāk) nav apspiešana un nav aizliegšana - neviens taču neaizliedz rakstīt, neviens nav ierosinājis ieviest cenzūru. Tu, piemēram, vari rakstīt šeit komentārus arī tad, ja nodokļu maksātāji tev par to nemaksā, vai ne? Tu vari arī rakstīt romānu, ja nodokļu maksātāji tev par to nemaksā - strādā algotu darbu un brīvajā laikā raksti. Tu vari publicēt jebkuru savu garadarbu internetā par brīvu. Tu vari izdot papīra grāmatu, ja tev ir pietiekami daudz naudas, vai ja pārliecini izdevēju, ka tā ir pietiekami laba, lai viņš uzņemtos risku, ka to varētu nepirkt pietiekamā daudzumā.

nekad nav licis intelektuāļiem sarunāties ar lasītāju (un viņi to nekad nav darījuši un nedara). neviens lasītājs (izņemot apzinīgus skolniekus, studentus un savas nozares profesionālās literatūras pārzinātājus - piespiedu kārtā) nelasa, lai attīstītu smadzenes. jo apmātība ar MĀKSLU ir tikai viena no daudzajām smalkajām kaitēm. no tās nemirst. un te būs gaidītā labā ziņa - tā pasargā no citām, patiešām bēdīgām saslimšanām :)))

Ina, protams, ka tas literatūras žanrs, kas tev vislabāk patīk ir tev vērtīgs - es to nekad neesmu noliedzis, par to nav jāstrīdas, tu vispār esi labs cilvēks. Bet tas nenozīmē, ka ir jēdzīgi tērēt kopīgo naudu, lai subsidētu šauram lasītāju lokam paredzētu literatūru, ja par to pašu naudu var subsidēt plašam lasītāju lokam paredzētu literatūru. Ja par vienu un to pašu naudu var padarīt laimīgus 100 vai 500 cilvēkus, kāpēc izvēlēties tos 100.

"lai maksā arī savs lasītājs, nevis svešs" Pareizi. Par medicīnu, lai maksā invalīdi, par izglītību - skolnieki, par policijas pakalpojumiem - aplaupītie, par ugunsdzēsējiem - tie, kam deg, utt. Gara acīm jau redzu šo tirgus ekonomikas utopiju!

Vai tad kāds nemaksā? Tu viens? Savs lasītājs ne? Tikai svešs? Muļķības. Es maksāju gan par to, ko lasu es, gan par to, ko lasi tu. Ja gribi kaut ko dalīt, tev jāizveido visu no budžeta finansēto lietu sarakstu, par kurām esi ar mieru maksāt, un sarakstu, par kuru nemaksāsi. Un jādara tas zināms valdībai. Varbūt viņi uzņemsies īpaši nodarboties ar tavu nodokļu "taisnīgu" sadali. Man gan liekas, ka viņi to nedarīs, bet mēģināt var. Un ja esi mācījies skolā, varbūt tev stāstīja, ka literatūrai ir daudz dažādu uzdevumu - kompensējošā, izglītojošā, audzinošā, izklaidējošā u. c. Vairums popkoltūristu, šķiet, lasa, lai aizstātu kaut ko dzīvē iztrūkstošu vai izklaidētos. Piekrīti taču - tam nav vajadzīga ne īpaša gaumes izjūta, ne kaut kāds pārattīstīts intelekts vai milzīgi jūtīga pasaules uztvere. Ja lasa galvenokārt šo iemeslu dēļ. Bet ir cilvēki, kuri no lasītā visvairāk vēlas saņemt māksliniecisku un intelektuālu baudu. Un vieni lasītāji no otriem atšķiras. Kāpēc šie cilvēki nevar mierīgi līdzāspastāvēt? Kuri ir vieni un kuri ir otri - nav ar lineālu novelkamas robežas. Ja es piederu pie popa, kāpēc man būtu jālamā intelektuāļi? Pēdējo vienmēr ir mazāk - visos laikos. Vieglumu izvēlas vairums, bet sarežģīto - mazākums. Bet tas neatceļ sarežgītās, filozofiskās, intelektuālās literatūras vērtību.

barvin, santīms gadā nav neproporcionāli daudz, beidz! Un popkulturālistiem lasāmvielas kā sunim blusu- pērc tikai un priecājies. Jautājums par tām intelektuāļu grāmatām. Arī tās dažas vajadzētu izdot, arī intelektuālajiem autoriem ir savs lasītājs. Un kurš ir izmērījis tik precīzi tās proporcijas, no kurienes tu to zini? Viss ir līdzsvarā - tukšas un vieglas literatūras pat mūsu grāmatu tirgū ir nesalīdzināmi vairāk par intelektuālo lit. Tā vieglā un masām pieejamā, saprotamā un mīlētā paņem ar savu papīrmasu, bet intelektuālā - ar domājamo ideju svaru. Pēdējo nevar aptaustīt, bet vērtējama tā augstu jo augstu. Kur te kaut kas negodīgs? Vilberam jau arī viss labi izskaidrots - platums (masas) nekad neizpratīs dziļumu (spožu intelektu un izcilu talantu). Katram savs. Par ko cepties? Jādefinē sava vieta un jāpārstāj lamāties.

Man patīk māksla, kas ir radīta laikā no 14.līdz 18.gadsimtam un literatūra, kas radusies laikā no 19.gs beigām līdz aptuveni 20.gs. 50.gadiem. Cik noprotu, tad ar manu izaugsmi un izpratni par mākslu arī ir galīgā turzā un es neko nesaprotu un demonstrēju savu atpalicību. Skaisti.

Jā! Piekrītu tik ļoti, ka vai! Pilnīga taisnība, ka jāmainās ir lasītājam, jo dižpārdokļu lasīšana nenodarbina cilvēku ne emocionāli, ne intelektuāli. Un veidot labu, nevis primitīvu gaumi ir labas literatūras pienākums. To dara arī mūsdienu latviešu literatūra.