Sliktas ziņas

Par pisloņiem iesmēju :) bet par rakstu... kaut kā nesapratu šo sāpi, jo,lielākoties, cilvēkiem nav laika pilnīgi visas ziņas izlasīt un visas šausmas apzelēt. Par to runā jau gadudesmitiem i filozofi, i antropologi, i citādi pētnieki. Gan jau oficiāli atzītas doktora disertācijas plauktos iegūlušas. Un, vispār, nav labāka medija pasaulē radīta kā sarunas. Virtuvē, pieturā, rautos un bērēs, arī komentāros un sociālajās ligzdās. Cilvēki ir iemācījušies izdzīvot gan masējošo reklāmu, gan melīgo ziņu laikmetā. Man šķiet, ka svarīgākais ir atmiņa. Pie tā ir jāstrādā. It īpaši pie ieraduma to grābekli nebradāt. Viens puns ir pieņemams, bet daudzi tajā pašā vietā.... tolerance ir mutējusi.

Man būtu ļoti interesanti lasīt gudru un zinošu pārdomas par to kas un kā notiek ar mūsu sabiedrību. Savulaik man ļoti patika lasīt Ēriksena Mirkļa tirāniju. Daži man teica - pupu mizas, tukši salmi utt, bet man noderēja tā populārā nevis dziļi akadēmiskā veidā izklāstītas pārdomas. Lūk , par mums domājot. Par šobrīd notiekošo skandālu ap operu. Man ir doma,ka šis skandāls tikai parāda cik ļoti ļoti beztiesiska, bezmugurkaulaina esam kā sabiedrība,ka mums goda un godprātības jūtas vairs nevienā acī nav. Valsts prezidenti - tikai Vaira Vīķe-Freiberga manā izpratnē galīgui nesašmucējās. Visi pārējie prezidenti - manā vērtējumā - viņiem kā augoņi ar smirdīgām strutām izsprāga ārā - tas pats godprāta trūkums. Laikam jau būtu dīvaini un nesakarīgi, ja tādiem kā mēs būtu tāds prezidents kā Ilvess,piemēram. Vai ne? Ir tāda Skaidrīte Lasmane - man vienmēr ļoti paticis, ko un kā viņa stāsta. Es nedomāju,ka viņa noteikti ir tā,kas zin vienīgo patiesību, jo tādas nav - bet tādi dziļāki un pārdomu raisoši domu uzmetumi par mums - kādi esam - es to ļoti ļoti gribētu. Teiksim - pie mammas lasu Ievas veselību. Un godavārds, kad tur tie ārsti par sevi stāsta - nu tik sirsnīgi tas ir,ka man gandrīz jāapraudās. Bet pēdējos gados man iznācis audžubērna dēļ pa ārstniecības iestādēm padzīvoties un tad nu ir visādi brīnumi. Bērnu slimnīcā bija nodaļas vadītājs - neatceros uzvārdu, bet tas bija cilvēks ar lielo burtu. Bet visādi citādi - nesakrīt vārdi ar darbiem. Vēl - esmu daļa no atbildības - mūsu kopējās. Lūk, es braukāju ar riteni. Reiz kaut kādas bildes nejauši rādīju zviedru draugiem. Pirmais ko viņi man teica - bet kāpēc tu bez aizsargķiveres esi. Es samulsu , nosmējos un teicu,ka ar ķiveri nesmuki izskatos. Zviedri man saka - bet labāk nesmukai, bet dzīvai un veselai, ne? Es negribīgi piekritu un solījos likt ķiveri, jo man pat viņa stāv Jūrmalā šķūnītī. Nu bet neliekās, vienkārši tā ķivere neliekās. Sezona būs pagājusi un nekādi man neliekās tā ķivere un smukāka un šikāka nav nopirkta, bet esošā neliekās. Un arī tā ir bezatbildība - pret sevi, pret ģimeni, pret sabiedrību. Tas tāds maigs piemērs,bet ir ļaunāki arī.

Filosofa kungs, bet to visu un pat vēl drusku vairāk mēs jau zinām. Bet vai Jūs ar saviem filosofa domāšanas un saprašanas rezursiem variet mums kaut ko ieteikt. Es piemēram, cenšos tā - par slikto lasu tikai virsrakstus. Viss.

The New York Times ir ļoti pabālējis un diez vai var kalpot par kaut kādu secinājumu etalonu. P/S. Kāpēc šeit tas vecais raksts?