Starp savējiem

Apgāds Zvaigzne ABC izdevis visā pasaulē pazīstamā garīgā skolotāja franciskāņa Ričarda Rora darbu Ādama atgriešanās – gudru grāmatu par vīrieša identitātes veidošanos un vīrišķo iniciāciju, informēja izdevniecības pārstāve Vineta Tropiņa. Lasi - izcila laba. Gribas skireblēties, tā ,ka nagi niez, bet nu nav laika.

Šalkas ir vētras priekšvēstneses, gluži tāpat kā "klusākie vārdi".

Būsim precīzi:"Tas jaunais laiks, KAS ŠALKĀS TRĪS, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs! Runa ir par šalkām. Kas ir šalkas? Ne taču vētra!

JĀ BĒT RAINIS TEICA - TAS JAUNAIS LAIKS, TAS NENĀKS - JA ĻAUDIS TO NEVEDĪS. Bangkokā mūki masveidā izgāja ielās ar lūgšanām - protams, ka to ne tikai var, bet tas ir jādara, ar to jāsāk, bet - ne jau tā - gaidīt, ka citi visu izdarīs.

Nevajag ķengāt Balto kaķīti.Ne jau vienmēr tā skaļā aurošana un plosīšanās ir indivīda patriotisko jūtu un cīņas spara rādītājs. "Tie klusākie vārdi ir tie, kas nes vētru'(Nīče)

Tas gan ir jauki. Patiešām:)

Jā, es Tev esmu visu piedevis jau avansā, tāpēc neraizējies un lai Tava sirds ir mierīga.

Par PĀRdaugavu pārlasi,jo šķiet ka esi PĀRpratusi, kā jau PĀRdaugaviete "))

Es domāju nepārtraukti un tomēr netieku vaļā no atziņas, ka katrs pats ir savas laimes un nelaimes kalējs. Tas attiecas arī uz sabiedrību kopumā, vismaz uz lielu tās daļu. Visvairāk mani samulsināja, drīzāk satrieca sākums, kad tā vietā lai izsvilptu komunistus un to roklaižas, vai, pareizāk sakot, pakaļā līdējus, ko amerikāņi sauc par brūndeguņiem, tautas tūkstoši ar Latvijas karogiem rokā, tiem mēsliem uzgavilēja. Vēlāk ievēlēja Saeimā un tas ar to smuko frizūru, galvenais boļševiku ideologs(starp citu, viņš kūrēja VDK0 atkal tika pie izrīkošanas. Tagad noteikti nav par vēlu ko mainīt, bet tas jādara ne jau velkot no skapjiem visiem zināmus smirdošus skeletus ar piespraustām lentītēm, bet dodot teikšanu murgu nesamaitātai jaunajai paaudzei. Taču, kas tev deva, tikko bija vēlēšanas un vairums atkal tie paši vēži, daži tajās pašās kulēs, bet daži citās, tomēr pie teikšanas tāpat. Tāpēc nākamos četrus gadus nāksies paciest, vien cenšoties ļaudis izglītot, lai tie atvērtu acis. Cik spēju tik daru un nav ko pārmest, ka tas ir maz, jo nevar prasīt ne no viena vairāk, nekā tas spēj.

Labrītiņ,Senais. Apsūdzības neatceļu, kaut gan skaidri apzinos - ka čekas traumas uz cilvēku var būt ilgstošākas un dziļākas kā es, kā mēs spējam aptvert. Ja es uz savu apsūdzību skatos no šāda apsekta - tad , protams, rīkojos līdzīgi čekistiem - vardarbīgi. Par to piedod,Senais, par pārējo - padomā.

ak tad Pārdaugava vēl mūsu esot... Bet Tev pašama tas nešķīet nožēlojami, Senais?

Kam tad citam Rīga pieder, ja ne rīdziniekiem, kas, manuprāt, ir nedaudz cita tauta, kā pārējā, Valstī dzīvojošā.Palasi tepat portālā - http://www.diena.lv/100-proc-ridzinieks-papildinajums-ansa-dobela-apsverumiem-606756 Bet vispār man šķiet, ka Pārdaugava nemaz tā īsti Rīga nav :)). Taču tas, ka Tu esi pārdaugaviete(varbutu pareizāk - pārdaugavniece) Tevi nepadara mazāk simpātisku.

redz - Rīga jau nav vairs mūsu. Turpinam mierīgi vērot. Viss notiksies - bet - ar tādu vērošanu - jau bez mums. Tā es domāju, lūk.

Lieliski pateikts - mīlēt savu zemi mierīgi, nesatricināmi un klusi!

Jā.

citai. Varbūt, nezinu. Es spriežu pēc tā, ko lasu un manā sapratnē ir jābūt aktīvam patriotam, jo mums ir daudz par daudz tukšrunātāju. Bet simtprocēntīgs darītāju trūkums. Pieļauju domu,ka mums vienkārši gaužām atšķiras domas par to,kas ir patriotisms un kas ir cilvēcība.

es domāju , ka to čekas nomocīto, tiešā un netiešā nozīmē pakārto cilvēku dēļ - tas ir jāstāsta, par to ir jāraksta, jāuzved lugas, jāuzņem filmas. Es Tavu attieksmi - samierināties, aizmirst, nogaidīt - vērtēju kā gļēvu. Vara mūs apzog un tad rīko visādus lētus tingeļtaļus, bet tur , kur nopietnas lietas būtu jāatrisina, jāizrunā, jānokārto - tur ne nauda,ne laiks, ne interese neatrodas. Skalbes Baltais kaķītis, kas pacietīgi gaida - ļauj sevi padzīt no mājām, mīdīt kājām apspļaut un par visu vēl justies vainīgs un tad gaidīt kādus labos frančus vai amerikāņus, vai kā tagad topā - vāciešus. Cik prasti , zemiski, nožēlojami. Kauns par tādu tautu.

Tu gan tiešām nesaproti. Senais nevis sevi dēvē, bet ir patriots. Es to zinu.

Iekams kādu apsūdzi, padomā vai zini par tēmu pietiekoši. Par to neiedomājamo nelietību un ļaunumu, gluži velnišķīgo, ko lika lietā smerdeļi. Mans kāds draugs dūšīgi turējās un šo palaida uz brīvām kājām, taču izplatīja baumas, ka viņš ir stukačs. čalis pakārās. Man laimējās, jo uzzināju, kas un cik šiem konkrēti zināms, tāpēc varēju kaut ko pateikt, bet vienalga piespieda parakstīties, par to, ko pats neredzēju. Man pat nebija nekādu ieceru, kā citiem , kas parakstījās lai tiktu uz kādām tuvajām ārzemēm. Es nesaukšu te uzvārdus, bet aicināšu Tevi padomāt.

kāds gļēvums no Tevis Senais! Skaidrs,kāpēc neesmu aprrecējusies, visi drosmīgie vīrieši nomira pagājušajā gadsimtā. Jādzīvo man mani 100 vientulības gadi vienai. Un tad nav kauna sevi par patriotu dēvēt?! Nu labi. Viss - mana romantiskā pauze beidzās, jums arī seksīgi

Es esmu saistīts ar VDK, jo esmu tur pratināts ar pavadījumu. Tāpēc daudz ko zinu, bet ļaunā neņemu, jo labi zināju, kas draud, ja darīšu kā darīju. Tev es iesaku atcerēties, ka dusmas ir slikts padomdevējs, kas tik vien kā var izraisīt postu. Ak, vēl - Kas ir mainījies, izņemot dīkdieņu ziņkārības apmierināšanu, tur kur atvēra maisus "maisus"?

protams, vērotāj,ka es nevaru tev piekrist. Jo tauta aizbrauc ne tikai tāpēc,ka kādu brīdi nav darbs, bet tāpēc,ka tā sistēma - tā varas sistēma, tā nedod nekādas cerības,ka kaut kas mainīsies - ka šinī valstī varēs dzīvot cilvēkcienīgi. Un tagad man nav laika, jā tikai Rodrigo, es nesaprotu, ko Tu vēl nesaproti. Patiešām.

Zini Senais, laika man maz, bet Tu mani tā esi nokaitinājis, ka nevaru nerakstīt. Es Tavu loģiku nesaprotu un sāku domāt, vai tu pats neesi saistīts ar čeku. Nu ko citu lai es domātu - nu spried pats. Tātad - Tu apgalvo,ka dokumenti ,ka daļa dokumentu ir safabricēti. Tad tas nav galvenais arguments, lai šos maisus atvērtu un lai katrs uzzinātu - arī tas nevainīgais, kurš pat nosapņot nespēj,ka ir šajos čekas maisos,ka to uzzinātu,ka aizstāvētu , kamēr vēl dzīvs un spējīs? Saprotu - ar vienu kāju kapā un tad jau viss tā kā vienalga, jau citi apvāršņi sāk rādīties, bet nu elle un indija, bērni, mazbērni, mazmazbērni Tev taču ir? Ko teiks,kad - teiksim- pēc 50 gadiem atvērs tos maisus un pēkšņi - bladāc - opapiņš arī tur. Vai gribi teikti ,ka mūsu kaimiņos pa labi un pa kreisi - igauņos un leišos nebija safabricētas čekas lietas, bet vai tas attūrēja, aizkavēja lustrāciju? Nu tik nikna esmu,ka nu tikai. Nu kā var tik zemiski rakstīt ?!!!! Gļēvulība vispārākajā pakāpē. Kā nav kauna es nesaprotu. Tagad lasu - 700 gadu vācu kundzības neesot bijis. Tie esot maldi un padomjlaiku ideoloģija. Svētā Debess - tad jau visi viena vienīga draudzīga tauta - kā saka - rokās saķērušies pa svētbirzēm vien daiņoja un dancoja. Lasu un neticu tam, ko lasu, kas notiek. Un tad visi brīnās par Putina zaļajim cilvēciņiem Krimā. Man reti aptrūkstās, ko pateikt, bet nupat aptrūkās.

Tautas aizbraukšanai ir visai mazs sakars ar Skaisles piesaukto apgalvojumu (23.11 21:15).Visam ir tikai un vienīgi ekonomisks pamatojums. Vismaz pusei no treknākas dzīves tīkotājiem ir absolūti "pofig", kādi ideāli valda valstī. Izņēmums ir jaunieši, kuri dodas pēc ekselentākas izglītības pasaules atzītākajās universitātēs.

Visu cieņu, daudzi joprojām nezina, ka prievītes ir sieviešu zeķturi, un priecīgi sien tās sev ap kaklu vai piedurkni..

Nesapratu Tavu pēdējo teikumu, Skaisle. Aizbrauc, lai paplašinātu neģēlību apjomu? Tu vari pateikt vienkāršāk to formulu, kas veidojas Tavā galvā? Vai sabiedrībā ir kādi īpašie aģenti, kuri sludina, ja tie nav aģenti, tad visa palikusī tauta ir neģēlību vairotāji? Daudz esi sarakstījusi, pilnu muti. Man žel, ka Tu iztērē tik daudz sava laika. Jūrā viļņi šļakstinās. Lielupē tāpat. Un iedomājos, šogad varbūt bļitkotāji sāks sezonu uz ūdens. Nevis gaidīs ledu. Neģēļi gatavie, nav precizēts likums par obligāto ziemas temperatūru. Mīļā Skaisle, nepārspīlē. Prievīte piestāv visiem. Ap kāju. Tā to valkā.

Es noteikti zinu, ka ļoti daudz to dokumentu ir safabricēti. Tas ir praktizēts no pašiem KGB, pareizāk sakot no ЧК pirmsākumiem, arī tad smagi blēdījās, jo elementāra ētika un morāle bija piesmieta.

Nemāciet prievītes bērniem, bet brīvības, vectētiņ neraudi, neraudi, neraudi - Dzimtene paliek un asinīs nemainās! ============= Tā laika mierinājums, ka viss kārtībā, ka LPSR tā pati brīvā dzimtene vien ir. Vismaz mēs, tie domubiedri toreiz tā sapratām un pat zobojāmies. Godīgi sakot, un citādi nemaz nevar, arī par to dziesmu, kur teikts, ka Latvija par mazu, lai palaistu Pasaulē(diemžēl , rādās, ka tā ir) un vēl par šo un to, kas tagad tiek kvalificēts kā liela uzdrošināšanās, teju vai varonība. .

un to teica Peters? hm ....

Es vairs ne no kā nebaidos un nospiedumus esmu atstāji gana.

Senais, Jūs baidāties atstāt nospiedumus? Mīlīgi.

es pati dienasgrāmatu nerakstu, bet ... mans sapnis ir nopirkt van Goga dienasgrāmatu, Čērčila memuārus. Ar van Goga darbiem bija tā,ka man ļoti patika kafejnīca Arlā. Mans sapnis bija to piedzīvot īstenībā , patiesībā sapnis ir palicis. Bet tāda loti kvēla mīla, vai jūsma pret van Gogu man nebija līdz šī gada martam. Parīzē D ' Orsī muzejā biju uz viņa darbu izstādi -skatījos, baudīju un audiogidā klausījos komentārus, tai skaitā - citātus no van Goga dienasgrāmatas. Un tieši šie citāti no viņa dienasgrāmatas man radīja sajūtu, it kā viņš pats to man stāstītu. Pie gleznas Nakts par Ronnu nostāvēju noraudājusies un nopuņķojusies, cilvēki grūstījās, līda priekšā, bet man bija tiešraide ar van Gogu. Līdzīgi man bija Pēterburgā Jusupova mājā. Pirms tam biju izlasījusi Jusupova memuārus - gana intīmus un pļāpīgus. Arī paņēmu audiogidu, tukšajās lielajās zālēs sāka skanēt Šopēna mūzika un kāds vīrietis lasīja Jusupova memuārus un man atkal bija šī sajūta, ka viņš - Jusupovs mani gaidījis, lai te visu parādītu un pastāstītu. Tie man ir nenormāli dārgi brīži. Un man šķiet Senais,ka viss ir attieksmē. Esmu diezgan skarbi un kategoriski strīdējusies par Mudītes Šneideres grāmatām par Liepiņu, par Liedskalniņu, jo manā izpratnē tās bija visīstākās ķengas un pļāpas. Tāpat man nepieņemama un kategoriski nepieņemama ir Repšes grāmata par Ojāru Vācieti. Jo arī tajā - parādās tikai šis dubļu, šis zemākais slānis, nevis kādas intīmas pārdomas, dzīves notikumi , kas izgaismo konkrēto radošās personības ceļu. Un, protams, ka vajag sekot savai sirdsbalsij. Pavadīt jo garas stundas rakstot to,ko reti,kas lasīs ... Vai kā tas pats Bankovkis jaunajā RL par saviem draugiem raksta - pavadīt savu dzīvi no viena projekta un jaunrades nama līdz nākošajam - nē , nu gan jau,ka tur arī ir savs kaifs, bet nekas nevar aizstāt dzīvi. Viens no maniem varoņu varoņiem ir Perikls. Viņam ir brīnišķīig domu graudi. Lūk - viņš saka, ka svarīgs ir nevis akmenī cirstais, vai uzrakstītais, kas paliks pēc tevis, bet gan tās pēdas , ko tu esi atstājis cilvēkos aizjejot no šīs pasaules. Lūk, ir man interese par izlasīt gan Zebra , gan Bankovska vēsturiskos romānus. Manā vērtējumā tiem tomēr bija plašāk "jānoskan" sabiedrībā. Tagad ir tā kā pats Bankovskis raksta - projekta naudu dabūja, iztērēja, atskaitījās un ... jā. Tā kaut kā. Mūsu vēsture droši vien ir mūsu pašcieņas jautājums. Baigi te brēc visi patrioti, bet ,ka es sasēdinātu solos un eksaminētu par valsts vēsturi, tad diez kādas tās patriotu zināšanas būtu.

Interesanti? Man ir visai noraidoša attieksme par to interesēšanos, par to, kas patiesībā nav zelēšanai paredzēts. Iespējams, tas tāpēc, ka nespēju sagremot publikas interesi par mirušu cilvēku privātumu un tiki, ka pat gatavi lasīt intīmas vēstules. Starp citu, tas bija princips kādiem toreiz talantīgiem, bet nespējīgiem sadarboties, sacerētājiem neko nepierakstīt uz papīra, jo neviens nezina, kad pienāks "vakars" un tad kāds rakāsies pa viņa papīriem un, iespējams, pēc cenzēšanas publicēs, ko maucīgais Главлит būs atļāvis Pretīgi.

Mēs visi esam ar vienu kāju kapā. :) Varbūt tomēr saņemties un kādu mirkļa patiesību atstāt tiem, kuriem tas ir svarīgi un interesanti. Vēsturi jau pārraksta pirms notikums ir radies. Šodiena šajā ziņā ļoti nežēlīga. Bet, klusējot par vakardienu, ir piedalīties šajā dzīves kino, kur daži iedomājas sevi par visu (VISU!) dzīves režisoriem. Es vēl pacīnīšos uz tiesībām par klātbūtni un realitāti.

Jā, Skaisle, bet kā lai sagrauj pārliecību tam, kas ar vienu kāju jau kapā?

nē,Senais, es Tev nepiekrītu. Omas nesabojāšana citiem ir konjunktūrisms. Padomā par to.

Savulaik es arī Facebook pabiju, bet, kad man dūša aptecējās pamanot , ka cilvēki publicē privātas, pat intīmas būšanas, savu kontu "iesaldēju", jo , iespējams, ka ziņkārība par saviem tuviniekiem kas tur māžojas, ņems reiz virsroku.

eh,ameba, buča un seksīgu Tev vakariņu. Sen esi pelnījusi:))

starp citu, stāsts par vīriešu bailēm no gribošām vagīnām arī ir baigi senais un asiņainais. Un iedomājos, kā tad tā - dziesmu tautai valsts dibināšanā nepiedalījās neviena sieviete.

Vērotāj varētu pasmaidīt par Jūsu nekompetenci sakarā ar čūsku anatomiju, bet, ja reiz Brigadere arī tā alojās, protams , lietojot to teju kā literāru alegoriju, tad atstāšu to mierā. Taču atgādināšu gan kaut ko, kādu patiesību - kā vīru nevajadzētu vērtēt pēc cepures, tā māti pēc tā ko tai runājamais palaiž. Vismaz es pazīstu dažu labu smalko māmiņu, kas publiski ir tiklības etalons, kamēr patiesībā pilnīgas maucības pārņemta, pat tik, ka vīrieša(lasiet seksa) dēļ nepiedodami pamet bērnu novārtā. Protams, kad bērns vecmāmiņas izlolots izaudzis, nekautrējās ar to eksponēties. Bet es vispār tikai dzīvoju un man nav nekādu prioritāšu, jo viss šai Pasaulē šķiet svarīgs un es neuzņemos noteikt - kas svarīgāks.

zini kā mēdz darīt mazi kaķēni,kad tu stiep savu roku,lai glāstītu - tie uzmet kūkumu un žņāc - un tas ir tik mīļi un smuki - bet pastieptas rokas mēdz gna glāstīt, gan sist. Paldies Tev,ka negribēji sist.

nē, vērotāj , sūda valsts no manis paņem apmēram 50 procentus no manis nopelnītā ,bet - no tāatapakaļ es saņemu gandrīz neko. Tai sūda valstij - tās ierēdņiem, es ietaupīju vismaz pārdesmit tūkstošus latu uzņemoties rūpes par vienu dzīves pabērnu. Goda vārds - liekot roku uz sirds - nejūtos šai valstij parādā ne santīmu, bet jūtos tieši otrādi ... Tās gan ir manas jūtas un mana dzīves pieredze. Tev nav tāpēc jāmaina savs viedoklis, Tu vari mierīgi domāt vēl sliktāk par mani kā tu domā. Par Žoludi. Kā saka - miers ar viņu, raksta viņa raiti, bet neviena viņas doma, ideja mani nesaista. Nekādā gadījumā tāpēc nesaku,ka viņa ir slikta rakstniece - lai nu spriež citi, bet viņu nekad labprātīgi par draudzeni sev negribētu. Lūk, tas pats Ai Vei Vei - skatos - džekam jauna un smuka sieva. To es būtu dzīvē gribējusi - tādas domas huligānu un tādu mīļāko. Viņam ir bilžu sērija, kur viņš braukā pa pasauli un rāda fakjū pirkstiņu - Baltajam namam, Sidenjas opernamam, Pētera bazilikai, Sagrada familia - un kad es to skatījos - man tāds iekšējs baudījums bija - jā , jā, jā - tā es būtu varējusi kliegt, bet nekliedzu jau - tik ar dziļāko baudu to noskatījos .... fakjū visai tai nenormālajai divkosībai, liekulībai , tai līdzcilvēku apzagšanai, mānīšanai - visam tam,kas šo civilizāciju raksturo kā netaisnīgu.

kā ir Senais, kā es domāju kā ir. Ka vajag ļoti daudzveidīgas liecības. Tāda Māra Zālīte raksta savu redzējumu par tiem laikiem, savu vietu. Man žēl,ka daudzi jau tagad to pieņem kā patiesību, kā vienīgo iespējamību - kāda toreiz bija. Pats tikko minēji par izglītību. Tad lūk. Varbūt Tavas atmiņas izlasīs labi ja 100 cilvēki, bet 50 no viņiem tās varbūt - jā - varbūt būs izšķirīgas. Es gribu feisbukā salikt savas bildes zem sērijas - zudušo laiku meklējot. Patiesībā - tas nav precīzi ,ko domāju, bet šobrīd nespēju to noformulēt - bet ... lasīju tādu grāmata par hologrāfisko visumu - mani ta grāmata biedēja, bet gribētos atrast tai laiku un lasīt vēlreiz. Mēdzu skatīties Zemeņu lauku, jo profesora Borga dēls - Evalds, viņš tik ļoti līdzinās manam tēvam. Man ir vecs canona aparāts - tagad skatos bildes - pilnmēness naktī pie Persijas līča, kur biju - man ir tāds mēness ar smaidīgu citplanētieša seju, bet klostera kalnos ar klinšu locekļiem un spermu mākoņiem man ir bildes ar tādiem saules stariem,kas kā Debesu rokas mani glāsta - grib aizsniegt un svētīt. Cik Dievišķi skaista ir pasaule un esamība, cik es esmu pateicīga. Par to Latvijas valsti - es priecājos,ka esmu dusmīga, kritizējoša. Skumjāk ,kad ir tā sajūta - ka secini - jūtu vairs nav, ir lielais - nekas, lielais vienalga , tukšums ... Kaut kas no tā,kad vienā brīdī saproti - nav vairs ne mīlas, ne naida. Man gribētos vēl un vēl mest pārmetumus acīs savai valstij, tās varai - tiem cilvēkiem, kas šo varu uzņēmušies,bet ... esmu tik ierobežota laikā

Kur Tu ņēmi, ka es aicinu neko nedarīt, kā nedomāju, jo neko nedarīšana baro stagnāciju, kā nav, kad katrs, kaut nedaudz ko paveic. Par tiem saviem čomiem un arī draudzenēm no pagātnes, es patiešām izvairos daudz stāstīt. Tieši tāpat kā par tiem laikiem vispār, jo to "smeķi" pa tiešo nepagaršojušiem nesaprast. Tpo bezcerību sagaidīt par ko nešaubījās, ka notiks. To smago publicēšanās liegumu, ko daudziem noteica ne tikai sistēma, bet paša pārliecība nesadarboties. Arī par savstarpējo attiecību formu un saturu, kas toreiz, bez nekādiem mobilajiem pat bez parastajiem, kas arī ne katram bija, ļāva precīzi nojaust kur satiksimies, kad sirds aicināja. Kāpēc un kam tas būtu jāstāsta? Vai lai gandarītu ziņkārību, vai kā dažs labs to visu tagad apromantizējis muld blēņas par cik tur mēmajiem? P.S. Skaisle, es nepamācu, bet saku ko domāju.

Kā saka, savējie sapratīs, bet kuri tad ir tie savējie? Vai Skaisle, kura allaž seksuāli uzvilkusies un samet vienā rosolā gan locekļus gan sūda rakstniekus,gan Zolitūdi? Meiča pa pasauli izblandījusies par tās pašas sūda valsts naudu sit pie krūtīm, ka baigā patriote.Kaut kur pa kaktu piebalso arī Ameba. Nezin vai raksta autore Žolude vēlētos" saslēgties vienā tīklā"( I.Ž ) ar šādiem "savējiem"?

Es jautikai gribēju tevi tikai attaisnot.Citēju Liepiņu. Visi mēs dubļu rukši un izsakāmies atbilstoši situācijai.Sliktāk, ja to dara it kā nerukši kultūras dzīves apskatos un intervijās presē.

dada - pasūkāšana, černuha - savu domu varēji izteikt bez šiem vārdiem, bet tāds pats dubļu ruksis vien esi, jo turpat vien vārties. Bet - lai jau būtu - izliecies labāka kā esi - tas palīdz - patiešām.

jā, ko darīt - tāda dzīve. Bet Senais, ko es Tev gribu teikt. Tu es baigi čaklais citus mudināt, bet kāpēc Tu nepieraksti, neuzraksti par tiem cilvēkiem, kurus satiki savā dzīvē. Piemēram, sapratu,ka esi bijis draugos ar Neibartu. Nevis kaut ko sensacionālu, vai kaut ko kā pēdējo un vienīgo patiesību, bet kā savu liecību - tādu,kādu spēj sniegt tikai aculiecinieks. Kāpēc? Tad vēl par to valsti. Kā es tās lietas redzu un saprotu. Lūk, man un amebai pārmet valsts ķēzīšanu. Māca,ka esot tik jāgaida un stingri jātic labajam, ka tad viss notiksies pats no sevis. Un es saprotu no kurienes šī attieksme, šī dzīves pozīcija. Tie ir meli, salti balti meli,ka 1917.gadā latviešu tauta gribēja savu neatkarīgu valsti, vai teiksim,ka Valdemārs to gribēja. Izsekojot līdzi situācijai , par neatkarīgas Latvijas valsts veidošanu iestājās slaīdzinoši neliels inteliģentu un uzņēmēju pulciņš. Slikti informētajai, slikti izglītotai un karā stipri stipri nomocītajai tautai nebija savas vienotas gribas. Vienā teikumā - valsti mums uzdāvināja - pasaule, Dievs, angļi un franči, tas jau nav galvenais, bet - par valsts nodibināšanu mēs kā tauta necīnījāmies ne pa avīžrakstiem, ne frontēs, ne ielu kaujās. Lūk, nākošais. Tu perfekti pateici Senais - jāgaida, jābūt pacietīgiem un jādomā labas domas. Ja ne PSRS ekonomiskais sabrukums - latviešu tauta vēl tagad pacietīgi gaidītu un domātu savas labās domas. Atkārtojās vēsture - mums atjaunoto neatkarību uzdāvināja. Un tagad ir jauns izšķiršanās posms - un lūk sludinātāji saka - klusē, saki tikai glaimus, tikai slavini , gan jau viss notiksies tāpat labi. Tie laikam ir tie, kuriem piemēram, nav empātijas pret Zolitūdes upuriem. Kā tvnet viena no izdzīvojušajām teica - vistraģiskākais,ka gada laikā nav mainījusies ne cilvēku, ne valsts attieksme. Un viņai nevar nepiekrist. Tāpēc - jūs klusi ceriet, vai slēpiet savas domas, bet es saku skaidri un gaiši , ko domāju - Latvijas valsts vara ir prettautiska, tā nerīkojas pilsoņu interesēs. Tikai un vienīgi lielo ziedotāju, partiju atbalstītāju interesēs. Tos pašu naciķus kultūra interesē tikpat daudz cik cūku pērles. Tā ir mana pārliecība. Lūk.

Nu dāmas izsakās anonīmos komentāros ne sliktāk, kā Liepiņš dienas kultūras izdevumā par pasūkāšanu, un vēl ne sliktāk, kā dažas autores savos tekstos, liekoties izmantojam sociālo slāņu leksiku kā izteiksmes līdzekli. Man, goda vārds, derdzas pēdēja laika mūsu sieviešu literatūra.Nu tāda, atvainojiet černuha, ka pēc pirmajām 10 lpp. pietiek.Vai tas ir moderni - melni murgot? Nesen pa rokai gadījās Ilzes Šķipsnas Galva sirreālisma stilā.Nu - feini!

Bet Tavs tekstiņš aplicina, ka man taisnība - noteikti saproti par ko.

nu jā, Ikstena jau lieto mēsli. Man visādi sanāk - bet bļedj manā biogrāfijā ir ieguvis jaunu nozīmi. Bija tā. Citi aizdevās iepirkties, bet man budžets to neparedzēja, tāpēc es nolēmu braukt uz vienu klosteri. Tur ātri visu apskatīju un nolēmu iziet kādu no svētajām takām, jo tur esot skaisti dabas skati. Un tiešām -tā bija - skaisti. Bet tas,kas mani atkal dziļi pārsteidza un šokēja bija tas,ka daudzas klintis - patiešām daudzas - izskatījās kā vīriešu locekļi. Bildēju un vienā brīdī bija tā - perfektas formas erektēts loceklis un virs viņa - mākonītis. Tā bilde izskatās tāda - kā kad tiek izšļākta sperma. Gāju uz priekšu diezgan dziļi par šo savu atklājumu satriekta. Domāju - nu nevar būt,ka es vienīgā to redzu un saprotu. Nu noteikti ir kāda cita - oficiāli nestāstītā folklora par šo vietu, kas mums tiek noklusēta. Tad mani nedaudz uztrauca,ka ceļazīmes bija maz, bet ik pa laikam varēja redzēt mežacūku rakumus, un tas mani baidīja. Nolēmu iet tikai to zemāko taku, bet tā kā zināju,ka esmu apdāvināta ar orientēšanās stulbumu - gandrīz katram retajam pretimnācējam pārjautāju - kur esam un cik vēl tālu. Vienā brīdī man pretī nāca divi ļoti smuki vīrieši. Bet viņi pat nepasmaidīja ar mani runājot. Geji, pikta nospriedu. Kad tiku līdz vietai,kas it kā bija mans mērķis, tā tomēr īsti nelīdzinājās bildei,kas man bija līdzi un kā tur bija jāizskatās, bet tā kā biju gājusi jau kādas divas stundas , nolēmu iet uz priekšu - uz augšu, nevis atpakaļ. Vēl mani drusku baidīja domas par filmu par Sarkano klinti Austrālijā, kur cilvēki bez vēsts mēdzot pazust. Nu un tie cūku rakumi, jo īstenībā īsti koki, kur rāpties un glābties nebija. Tā pukstēdama un baidīdamās un visādi par erektētiem klints locekļiem spriesdama nonāca 900 m virsotnē. Iespaidi fantastiski. Tomēr runa ne par to. Tur bija auksts, tāpēc to svētību ilgi nebaudīju un ātri devos lejā. Un uz leju gāja ātrāk,kā uz augšu protams. Nu un tad vienā brīdī es dzirdu - kāds elsdams nāk no muguras - atskatos - vīrietis ar tumšiem matiem un bārdu. Uzreiz atceros,ka klostera pagalmā , kafiju dzerot viens tāds savu bārdu glāstīdams un raustīdams uz mani skatījās. Viņa dēļ to kafiju izdzēru ātrāk kā būtu gribējusi. Nu un protams, ka mana pirmā doma bija - diez to naudu un cc atņems pirms izvarošanas, vai pēc. Otrā doma bija - izdosies man kliegt vai nē. Jo man tāda īpatnība , ka nekad nevaru paredzēt, kad briesmu brīžos es kliedzu - varu pakliegt, kad balss un kustībspējas pazūd. Domāju un skrienu vēl ātrāk kā iepriekš, bet goda vārds - tas vīrietis arī. Te nu bija mežacūkas vēl domāju. Un vēl es domāju, bet v ēl taču diena un kādi cilvēki var nākt pretī un vēl es domāju - par tām klintīm ar mākoņiem ,kas kā locekļi pret debesīm ... Jā un vienā brīdī es slīdu un pakrītu un tik sāpīgi,ka mans bļedj izskanēja kā taures pūtiens. Pierausos kājās un metos tālāk lejā sev noteikdama - bez cīņas - nepadodies, ne par ko. Jā un tad es sapratu,ka neviens man vairs pakaļ neskrien. Un tad nospriedu ,ka bļēdj mani izglāba. Lūk, kāds bļedj.

2014.11.22 14:22, Jūsu komentārs ir par Jums lieliska un pilnīgi pietiekama atestācija.

Tik vien protat kā ķēzīties par savu valsti! Gatavās tirgus bābas, ar attiecīgu leksiku - "bļ' un "m"!

Ar tādu funktieri kāds piemīt A un S arī vēl dažam labam, kā var saprast lasot, , rakstīt komentārus, kas bez šaubām kaut kas ir, par maz.

Par izglītošanos un pašizglītošanos Jums taisnība. Tam vajadzētu būt dienas kārtībā ik vienam. Un.... drosmei. Medijiem atklātākas runas un neizkropļoti fakti, cilvēkiem,ja nevar vientuļi panākt vēlamo, tad pulcēties kaut vai profesionālās arodbiedrībās, nemelot, neizlikties, nebaidīties. Starp citu, par to es tieši brīvvalsts laikā esmu visvairāk "sista". Padomijā..... par domašanu (argumentētu) gan nesita. Vismaz cik uzspēju no beidzamās 20gades piedzīvot. UN UZRAKSTĪT TO KO DOMĀ, NENOZĪMĒ NEDARĪT NEKO. Ne jau mēs vienīgie lasām pirmkārt komentārus un pēc tam pašu rakstu :) Mani ,piemēram, silda, ja redzu,ka ne viena zaļā zālē redzu baktēriju postu.

Es domāju,ka ir melnāks un ļaunāks kā to mālē. Medicīna, izglītība, tieslietas, satiksme ? Kuru ministriju un nozari tu gribētu izvērtēt , kur esam un kas ar mums notiek. Kad esi pa Latvijas laukiem pabraukājies, cik cilvēkus satiec? Zviedrijā uz valsts apmaksātu gūžas protēzi jāgaida augstākais 6 mēneši. Latvijā - man teica - 10. gadi. Augustā man nozīmēja izmeklējumu, kurš maksā 200 eur. Beidzot dabūju pierakstu uz februāri. Un zini kāpēc dabūju ? Jo katru dienu sūtīju epastu - nebija iespējams uzzināt,kad sāksies pieraksts uz nākošo gadu. Labi. Cita lieta ir,ka vaimanājot vien nekas nemainīsies, tikai vairāk krunku un nepadarītu darbu, tāpēc es iztīrīšu māju, izskriešos pa parku un atradīšu laiku pašizglītībai. Ja man izdotos atturēties no komentāru rakstīšanas, no šīs savas atkarības, tad varētu teikt,ka diena ir izdevusies. Jāsaņemas, nav variantu.

Ar otru "dzelzi" pavēroju un tagad saku Tev, ka Latvijā tas Velns nav tik melns kā to mālē. Sūdīgi jā, bet ne bezcerīgi.

''Kur, kas, kad izlemj šos būtiskos jautājumus?'''(daudz jautājumu) šie divkoši,šie siles izstrēbēji arī sevi iedomājas stāvam visiem pāri ,nu tādi Latvijas Jēzus iemiesojumi

Jā - tā ir taisnība - spēju būt gan jūsmiņtante, gan gaudu tante. Esmu ievērojusi,ka mani visvairāk tracina gaudulīgi vīrieši un laikam taču tāpēc,ka to uzskatu par savu lauciņu - to nežēlīgo gaudošanu. Vienlaicīgi, kā ir - kā es domāju kā ir. Ka man tā ir trauma no padomjlaiku dzīves,kad medijos un publiskajā telpā stāstīja vienu - padomju tauta - laimīgākā tauta pasaulē, bet īstenībā - padomju tautai lāgā nebija,ko ēst un ko vilkt kājās. Savukārt,par īstenības "apgaudošanu", nevis apjūsmošanu - varēja dabūt lielas lielas nepatikšanas. Tāpēc jau tik daudzi latvieši gan toreiz, gan tagad nevis "gaudo", bet jūsmo - tauta kā mazie ezīši asfalta izdrāzti , bet jūsmo .... Manā sapratnē par lietu kārtību,par pasaules kārtību - latviešu sabiedrībai būtu jāprasa atbildība no valsts varas . 21. novembrī nevis jāsludina tukši teksti,ka pilsoņus Zolitūdes traģēdija ir izmācījusi, bet gan ka - vainīgie ir notiesāti, jauni draudi jaunām traģēdijām ar likumdošanu ir novērsti utt. Kur tas viss ir, Senais? Manā sapratnē - tad vismaz kādam tai jūsmiņkorī ir skaidri un gaiši jāpasaka, ja valsts vara nodokļos paņem gandrīz pusi no ienākumiem no saviem pilsoņiem - tad -EJ JŪS TUR- kur tā nauda paliek, kas mums par to tiek. Un par to darīšanu valsts un sabiedrības labā - es joprojām atbalstu ar konkrētu rīcību un konkrētu naudas summu to cilvēku, par kuru Latvijas valsts nav likusies ne zinis - kā iet, kā dzīvo, vai ko palīdzēt vajag. Man nevajag nekādus sūda pamudinājumus no sūda rakstniekiem par Lepnumu - man pietiek ar savu sirdsapziņu, lai es dalītos ar to,kas man ir. Tā es lūk domāju, kāpēc es vaidu. Jo - skaidrs, ka tādā veidā kā šobrīd - ar tādu tiesisko sabrukumu Latvijas valsts nav pastāvēt spējīga. Zviedriem mūs nevajag, viņiem pietiek, ka Latvijas valsts vara izkārtojusi likumdošanu banku biznesa privilēģijām Latvijā. Toties mūsu zeme un jūra interesē Krieviju, pat ļoti interesē. Un mans iespaids ir tāds,ka šābrīža Latvijas valsts vara dara visu,lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu Krievijas , jāsaka - nonāktu atpakaļ Krievijas sastāvā. Var to saukt par gaudošanu uz vispārējā sajūsmas un patriotisma fona, bet tā es jūtos un tā es domāju.

es šodien nevaru rimties par organizēto noziedzīgo valsts statistiku. Skat, Obama, pasludina 5 miljoniem iespēju legalizēties. Pati zinu nosaukt vismaz 10, kuri tur "nelegāli", toties ar bērniem,kas dzimuši tieši tur.... Vai mūsu valsts vispār zin, cik bērnu nav piedzimuši Latvijā? Bet.... kad žurnalisti 9tie kuri tādi aktīvāki, bez bailēm) uzdod jautājumu, cik bērni ir šeit? Neviens (neviens!!!!) nezin. Kā tas ir iespējams? Kā tiek grozīta skolotāju alga uz nezināmu bērnu skolnieku skaitu? Vai tur arī ir partiju melnās kases? Nauda seko neesošam(???) skolniekam???? Un, vai Jūs zinājāt,ka e-klase ir maksas pakalpojums? Kas notiek? ..... bet par to zolitūdi. Man no pirmās sekundes nāca prātā tās sasodītās skrūves. Es zinu kā tur kur pasūta, tās jau pašā iesākumā tiek nozagtas. Īstās aizvieto ar replikām.....Kā visu šajā zemē. Ne džinsi oriģināli, keponi, ne skrūves, smaržas, galošas. Par ko mēs vispār varam runāt? Ja ritms mums tāds savdabīgs. Solis - zaglis -suteners, solis - zaglis - suteners.