Oriģināla satura jautājums kļuvis ļoti aktuāls kopš laika, kad abi kanāli – TV3 un LNT – pieder koncernam Modern Times Group. Līdz šim programmās dominējuši Latvijā ražotie šovi un ziņas, taču pamazām tiek piedāvāti projekti, kas paveras aiz ziņu ikdienības un meklē atbildes uz jauniem jautājumiem.
Cita dzīves kārtība
Jāgaida nākamie no solītajiem Latvijas failiem, jo romu minoritātei veltītā filma sestdienas vakarā bija izglītojoša un prasmīgi veidota. Tā apliecināja vienu no labas žurnālistikas pazīmēm: iespēju satikt cilvēkus un uzzināt domas, ko citādi neredzēt vai kas pašam būtu ilgi jāmeklē. Tas nebija kārtējais sižets par zīlēšanu tuneļos vai it kā zaglīgo dabu, tas bija stāsts par dzīvi noslēgtā kopienā un atšķirīgu dzīves izpratni. Tās bija tādas sarunas ar čigānu tautības pārstāvjiem, kuras vēlas kaut ko noskaidrot un kaut ko saprast, nevis apstiprināt vecas klišejas. Tieši tas bija interesantākais – redzēt un dzirdēt, ka romi ir citādi, nekā parasti par tiem domā. Filma parādīja, ka tās autori ir pamatīgi strādājuši, jo piedāvātais faktu materiāls liecina par ilgstošu darbu pirms filmēšanas. Tas atgādina rūpīgumu, kas redzēts, teiksim, BBC dokumentālajos projektos. Aizraujoši, informatīvi piesātināti un cilvēciski.
Šādas filmas Latvijas failu projektā vai citā līdzīgā varētu veidot par visām Latvijas etniskajām grupām. Ja vien gribam saprasties, ne tikai spriest bez zināšanām.
Pirktas un pārdotas
TV3 projekts Viens no mums savā pašreizējā stadijā skatāms tikai internetā. Iemesls – regulēta satura klātbūtne, ja neesat redzējuši, tas ir erotisks saturs. Projekta veidotājs Alberts Dinters pievērsies, kā pats piesaka, pērkamu cilvēku meklēšanai un uzrunāšanai. Pirmajos trijos raidījumos autors ticies ar ārzemju pieredzi guvušu prostitūtu, relaksējošās masāžas piedāvātāju nimfomāni un meiteni, kas par seksu pēc randiņa reiz negaidot saņēmusi naudas žūksni, tāpēc nolēmusi, ka šādi pelnīta nauda papildinās līdz šim divos darbos nopelnītos ienākumus.
Autors ar savām varonēm runājas ar cieņu. Viņš spēj uzdot grūtus jautājumus un vienlaikus ir panācis uzticību. Varam sekot atklātām sarunām ar cilvēkiem, kas kādā dzīves periodā darījuši to, ko nestāsta tuviniekiem un neiesaka darīt citiem. Tas ir atkailinošs stāsts par sievietēm, kuras dzīvo tepat blakus, bet par kurām spriežam stereotipizēti. Alberts Dinters spēj panākt, ka šo sieviešu dzīves skatījumu iespējams saprast. Tā ir autora veiksme. Mazāk akceptējama ir viņa vēlēšanās vienu stāstu attiecināt uz visām. Uzslavas attiecas uz sarunām, diemžēl to neiespējami teikt par projekta attēlu.
Mačo kultūras skats
Būtu grūti Viena no mums vizuālo materiālu parādīt diennakts gaišajās stundās TV programmā, jo dvēseles dzīles un likteņa pavērsienus atklājošo sarunu vizuālais materiāls ir ļoti vienveidīgs. Varētu teikt, ka tas ir nepārtraukts striptīzs abos virzienos – apģērbšanās veļā un izģērbšanās. Visai vienveidīgi un atgādina mačo kultūras skatu uz sievieti, pat ja tā ir uzticējusi savu slideno soļu pārpilno biogrāfiju. Stāsts par atkailināšanos šajā projektā uztverts burtiski. To pastiprina viena raidījuma pieteikums, kas attiecas uz prostitūtas darbu citās valstīs, – viņas "savu laimi un baudu meklē ārzemēs". Saturā no laimes un baudas nav ne miņas. Acīmredzot īpatnēju baudas formu ar attēlu paredzēts sniegt kādai skatītāju daļai.
Ja iedomājaties, ka raidījuma attēls varētu informatīvi vai emocionāli skaidrot stāstījumu, šeit to negaidiet. Ja nogrieztu skaņu, attēls nekādā gadījumā nebūtu saucams par izglītojošu raidījumu, tas noderīgs citām vajadzībām.
Viss gan nav tik vienkārši. Pavedinoši izģērbjas galvenokārt turīgu kungu mīļākā, ārzemju prostitūta iedevusi savas reklāmas bildes ar nepārprotamu vēstījumu. Savukārt t. s. masāžas pakalpojumu sniedzēja dzīvokļa apstākļos tiek rādīta, sakumpusi sēžot savandītā gultā, viņas apdzīvotās telpas iekārtojums, šķiet, smako cauri datora ekrānam. Lai to skatītos, jāapstiprina, ka esi 18 gadu vecs. Šo jautājumu TV3 Play vietnē var apiet tikpat viegli kā citur internetā.
Abi jaunie projekti ir iepazīšanas un turpinājuma vērti, jo mums vajadzīgus stāstus par Latviju un tās cilvēkiem citi diezin vai var piedāvāt.