Kas mēs esam? Un kas mēs vēlamies būt? – lai arī šie vārdi atsauc atmiņā kāda politiķa izteikumu, šoreiz tie nāk no suņa, nevis cilvēka mutes. Labi, tas nav parasts suns, bet gan suns no Vesa Andersona filmas Suņu sala/Isle of Dogs, kas šodien, 15. februārī, atklās 68. Starptautisko Berlīnes kinofestivālu. Savējie sapratīs un uzgavilēs – Vess Andersons, viens no stilā konsekventākajiem mūsdienu autoriem, ir atgriezies pie animācijas. Suņu salā viņš turpina pirms vairākiem gadiem Lieliskajā Lapsas kungā/ Fantastic Mr. Fox aizsākto aizrautīgo spēli ar lellītēm – mākslinieks apgāž priekšstatu par to, kādai pieklājas būt animācijai, ko veidojis amerikāņu režisors. Suņu sala nav glāsmaina izklaide, bet gan skarbs futūristisks stāsts par sabiedrības atstumtajiem – suņiem, kuri izsviesti atkritumu salā. Nākotnes Japānā, kur notiek filmas darbība, suņus uzskata par bīstama vīrusa pārnēsātājiem.
Zīmīgi, ka tieši Vesa Andersona "nekomfortablā" pilnmetrāžas animācijas filma ir izvēlēta par Berlīnes festivāla atklāšanas darbu. Tas nenotiek bieži, jo animācija lielajos Eiropas festivālos joprojām ir reta parādība. Vēl zīmīgāk, ka Vesa Andersona suņa viedie vārdi iedvesmojuši Berlīnes festivāla direktora Dītera Koslika ievadtekstu festivāla programmai. "Filmas mums spēj palīdzēt saprast, no kurienes mēs nākam un kurp mēs gribētu doties, ja mums būs tāda iespēja. Kino veidotājiem piemīt spēks ļaut mums aiziet no kino ar optimisma sajūtu, pat ja uz ekrāna esam vērojuši šausmīgas lietas," raksta Dīters Kosliks.
Berlīnes festivāls ir viens no lielākajiem Eiropas kino dzīves forumiem, tajā 11 dienās tiek izrādīts ap 400 filmām. Pamatā gan preses uzmanība būs fokusēta uz konkursu, kurā iekļautas 24 filmas, 19 no tām cīnās par Zelta lāci. Ko sola konkurss? Šajā rakstiņā nav iespējams aptvert visu piedāvājumu, tikai dažus pieturpunktus. Viens no tiem ir uzkrītoša "pašmāju spalvu bužināšana" – teju puse no konkursa filmām ir saistīta ar Vāciju, proti, Vācija ir šo filmu galvenā ražotājvalsts vai viena no valstīm, kas piedalījusies filmu tapšanā. Vēl viena tendence – biogrāfisko filmu popularitāte. Amerikāņu režijas neatkarīgais gars Gass van Sants Berlīnē rādīs darbu Neuztraucies, viņš neizķepurosies/Don‘t Worry, He Won’t Get Far on Foot, kura pamatā ir karikatūrista Džona Kalahana (1951–2010) biogrāfija. Talantīgais režisors Aleksejs Germans juniors atvedīs filmu Dovlatovs, kuras galvenais varonis ir Padomju Krievijā aizliegtais rakstnieks Sergejs Dovlatovs (1941–1990).
Plašu žanrisko un tematisko skalu piedāvās skandināvu kino. Piemēram, zviedru režisoru duets Aksels Petersens un Monss Monsons radījuši dullu traģikomēdiju Nekustamais īpašums/The Real Estate par kādas kundzītes piedzīvojumiem namīpašnieces statusā. Viens no dramatiskākajiem izaicinājumiem būs norvēģu filma U – 22. jūlijs/U – July 22, kurā restaurēts 2011. gada 22. jūlija baisais notikums – masu slepkavas Breivīka sarīkotais slaktiņš. Ticēsim, ka pēc seansa spēsim būt optimisti.