Tikai reizi dzīvē

Kāds-fui, vācu fraulein! Mani šoreiz interesē abi kā pasākums, tā pasākuma apmeklētāji un viss, kas tur riņķī, kopbilde ir to vērta. Atsevišķi vēl viennozīmīgie jūsmotāji.

Kur nu ar tevi kādam salīdzināties, Pietuka Krustiņ!

Tu nu gan, veci, kulturāls.

Sveika, ,Tu taču nu gan neesi nekāda pirmdiene, esi apzinājusies, ka tava iztēle mēdz aizstāt īstenību. Man, piemēram, savus 30 gtadus pat tāda bilde nemālējas priekš acīm, kur "kadrā"būtu tikai vai pārsvarā vīrieši. Tās galvenokārt saistītas ar prezidijiem,kongresiem,konferencēm,partiju sanāksmēm. Tagad jau nu arī tur sēds ievietes,ka, piedod, kā aizbāžņi traucas jelkur, kur varētu kaut kas tecēt. Pareti iznākbūt Rīgā, bet esmu raudzījies uzmanīgi, kur tad nu manāmi tie apdraudošie geju plūdi. Tik vien TV ekrānos reizi gadā geju parāde, stulba pēc paskata, jo īstie jau tur kaunas zīmēties, tā es domāju. No kāda skapja tad šiem jānāk, Rīga kā izslaucīta, cilvēku straumes knapas, šie tad nu varētu zīmēties cik uziet. Kultūras pasākumi? Nu tad jau skrietu uz kādu apstilpētu baļerūnu. Par Brodska pasākumu man ir savas domas, tikpat unikālas kā jebkura cita esemplāra. AŽIOTĀŽA. Speciāli angažēti, apmaksāti aprakstnieki, jo faktiski mūsu dzīvei nav spilgtuma. tad nu taisa, kur spēj. Bet es, piemēram, apšaubu, kas man to var liegt. Sabiedrības "krējums" tāpat ir lielums, ko katrs rada pateicoties tikai savai iztēlei vai tīšai gribai. Inteliģences faktiski nav. Ir gan JRT apskatnieces, kuras aizrīdamās slavē šo pajumti- tur, skat labākie aktieri esot ( Satori). Mājā pie ezera var viņus skatīt. Dažus, cik nobrukuši, tāpat kā daudzi citi. Daži pat infantili kļuvuši. Guna Zariņa patlaban izceļas kā Spīdola NT, un pat satvēra visus vienā uzmanības lokā Lielā Kristapa pasniegšanās, kur šādfi tādi pārīši laiskojas pa pustukšajām skatītāju rindām, Valmieras Stroda tukli spīdīgajā, garlaikotajā, bet paštīksmajā vakara vadītāja lomā. Sen nekas tik stulbs nebija manīts. Bet tas man šķiet tā, varbūt kādam citam aizritēja dzīves laimīgākās stundas. Gods un laime piedzīvot balvas pasniegšanu Mikam Zvirbulim. Satrauc bezpersoniskums it visur, izteikties neprasme, gaume un tās kodēšana vienā- tukšuma virzienā. Vai iespējams, ka cilvēki apjuks, sajuks, samaisīsies tiktāl, ka nekā vairs nevarēs saprast, tikt skaidrībā, viss būs pelēks. Tad cerība rodama būs KUR? Nelielās indivīdu saliņās, kur pulcēsies tie, kas apzināti izolējušies no lielās skalošanas, kuru balsts būs pašu redze, dzirde, jušana, kas balstītā izglītībā, zināšanās un jušanās.

Tev, klau, taisnība, bet es par ko citu, par muļķīgo apgalvojumu, ka mūslaiku ciparu formāta foto nevarēs atvērt jau tuvākajā nākotnē.

Lašara, ir reizes, kad labāk nelietot foto un video! Daudzi iet uz koncertiem tikai tāpēc, lai nofotografētos vai filmētu, tad foto vai video ieliktu feisbūkā un draugiem parādītu kādu interesantu dzīvi dzīvo šis koncerta fotogrāfs/filmētājs.

Vot, vot. ;)

...aaaapgaismotā...