Uliss, paša audzināts

nu, neteiksim, ka Latvijas skolēni būtu īpaši naski uz ekosnmiokās situācijas aprakstīšanu.galu galā Britnijas mati un sazin kas vēl, ir daudz interesantāks temats.kamēr pašu tiešā veidā neskar tikmēr var mētāt gurķi un neko nezināt.

Pyrmū reizi ar Couchsurfing sasaskuoru braucūt gostūs iz sābru zemi Igauneju. Taišni itys vantrais padarieja braucīni tik breineigu, ka vīnkuorši lobuoku navaru īsadūmuot! Tartu i Narvys apcīmuojums vīnkuorši maģeja! Supereigi ļauds i cyts skots iz pilsātom!Poša gon asu uzjāmuse vīnu reizi i tys pots beja cīši smīkleigi. Muns japāņu gosts, piec vakareņu paiesšonys i gultys sakluošonys, izzynūt, ka maņ sātā nav neta pasceja Paļdis! i pusnaktī nu Āgenskolna aizalaide iz Zīpeiti. Tai interesna palyka kai ba saprūtu, ka itaidim ceļotuojim nets cīši svareigs, bet sasajutu taida napilnvierteiga, ka gribīs kaidu koktu iz pasauļa, kur vys tik juo navā Bet vīnnūzeimeigi couchsurfing breineiga sistema!

Godīgi,89 gadā tiku līdz pusei,bet iespaids palika grandiozs(dialogi par Šekspīru,ut.t.)

Patīkami, ka autors pozitīvi piemin drosmīgo Antru, kura smagajos stagnācijas gados no ārzemēm uz Rīgu veda okupētā Latvijā nevēlamo un aizliegto trimdas literatūru. Mazliet tomēr kaitina, ka autors ir tik neprecīzs un paviršs attiecībā uz Antras tautību... Antra Rantiņa ir latviete un nekāda zviedre, dzimusi pēc kara Vācijā, 60-to gadu beigās pārcēlās uz Zviedriju, kur apprecēja dzejnieces Veronikas Strēlertes un kultūras vēsturnieka, prof. Andreja Johansona dēlu Pāvilu. Pāvilam Johansonam (s.c. pats labs dzejnieks) šovakar bija tas gods oficiāli nodziedāt Latvijas himnu pirms Zviedrijas - Latvijas hokeja spēles Pasaules Čempionātā.

Kvarks ir mazaaks par atomu! Barioni (protoni un neitroni) sastaav no triis kvarkiem. Protoni un neitroni kopaa veido atomu kodolu, ap kuru plivinaas elektronu maakonis. Taatad vienaa atomaa ir sauja kvarku :) .

Pateicoties tam, ka Naumanis tieši Soduma un Ikstenas dēļ komentāru rakstītājus nosauca par apdirsējiem - es sapratu vienu fundamentālu lietu - visa un jebkāda, cilvēka radītā kultūra ir sūds , salīdzinājumā ar pašu cilvēku. Kamēr Naumanis študierējās un var teikt, ar kultūru cēlās un gulēja, simtiem tūkstošu tikai dzemdināja un tikai audzināja bērnus . Nenojaušot par Karavadžo vai to pašu Ullisu. Un kāda nozīme visai tai smalkumsmalkajai kultūrai , ja Naumanis ar savu "apdiršanu" ir turpatvien , kur es un man līdzīgie. Nevajag man ne sodumus, ne džoisus - jo viss tik un tā - pēc tās lielās spēlēšanās un iztaisīšanās ir tikai pīšļi. Nevajag man šito nenormālo, necilvēcisko, zemisko divkosību. Lai tie kultūrnieki to bauda. Tēlaini varētu teikt, ka Naumanis manī kaut ko nokāva.

Kaut nu labāk Naumanis nebūtu toreiz jaunībā dabūjis rokās to "Ulisu"... :( Kas Džoisam stilīgi, ņipri un forši, tas Naumanim pārsālīti, samāksloti un jēli. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts (lasi: neizdodas) vērsim...

Vieglāk lasīt, ja sāk ar 12. nodaļu, tad 14. Var nelasīt 15.

He, tieši pašreiz mocos ar Ulisu, pirmo reizi tiku līdz kādai 200. lappusei, nometu, tomēr pēc gada pieķēros atkal, aiz spītības. Nekādi nevau noformulēt savu attieksmi pret šo grāmatu... jā, bagāta valoda, izteiksmes līdzekļi, atsauces, jā, savdabīgi, bet brīžiem domāju, kāpēc, pie velna, cīnos ar šo vervelējumu, kura tekstā jauna rindkopa sākas vien katrā 50. lpp. :)))

16.jūnijā , kad tiks atklāta izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums, klajā nāks arī Soduma Ulisa tulkojums, versija, pie kuras Dzintars strādāja līdz sava mūža beigām. Viņš pats vēl slīpēja Ziemeļblāzmas izdoto, un, protams, atlaboja Liesmas tulkojumu. Izstādē varēs apskatīt arī oriģinālu- Liesmas izdoto Ulisu ar Dzintara labojumiem- katrā lapā vismaz piecdesmit.

Ja kas, kvarks vācu valodā ir biezpiens. Bet ne par to: gribētos iegūt Ulisu Soduma oriģināltulkojumā. Viens pret vienu, kā Ziemeļblāzmā izdots. Jo Liesmas versijā visi īpašvārdi ir sacūkoti (Soduma apzīmējums) atbilstoši toreizējai padlatvijas gaumei.

Patīk, kā tas Naumanis raksta. Pats ar labs kvarks. Būs jāpavēro blūmmānija sodumdienā. :)