Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uz robežas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
NN
N
Labi uzrakstīts, Zane!
rupčiks
r
Runāšu par to, ko zinu. Nereti, runājot par humanitāro zinātņu situāciju, kā negatīvs piemērs tiek piesaukta filosofijas studiju programma un pētnieku paveiktais FSI paspārnē. Tam, protams, ir zināms pamats - Kūļu pāris. Acīmredzot sistēma ir bijusi labvēlīga tam, lai Kūļi noteiktu toni ar saviem vecmodīgajām iecerēm, projektiem un demagoģiskajiem tekstiem, viņi ir aisberga redzamā daļa. Taču aiz viņiem klusi un ļoti kvalitatīvi darbojas tādi ļaudis kā Bičevskis, Svece, Freiberga, Rubene, Šuvajevs, Narkevičs - pārslodzes dēļ (tātad atkal vaina sistēmā) viņi spētu paveikt daudz vairāk (lai gan, piem., Rubene un Bičevskis jau tāpat paveic pārsteidzoši daudz; Šuvajevs vispār neguļ). Apmeklējiet viņu lekcijas, palasiet rakstus un grāmatas - nekas nav perfekts, bet viņu radītajā vismaz ir redzama aizrautība un kompetence, milzīgs apgūtās literatūras apjoms. Vēl viena būtiska problēma - humanitāro zinātņu neatvērtība jauniem kadriem. Ja tomēr kāds (tuvs vadošo pētnieku gaumei) ielaužas, tad saņem smieklīgu atalgojumu.
Jens Z
J
Neredzu kvalitāti Šuvajeva spriedelējumos un atreferējumos, redzu aizrautību, atbnildību un dziļumu taisni Kū'ļu pāra darbos.
  • 0
  • 2
bērnudārza audzinātāja
b
Ķīlim žetons par to, ka likvidējis bērnudārzos (varbūt skolās arī - nezinu) lielu daļu nevajadzīgas birokrātijas - visādas ierēdņu samudrītas atskaites, un līdz ar to atbrīvojis audzinātājus no bezjēdzīgas papīru smērēšanas.
??
?
Ko tad likvidēja?? Es neko nejūtu - kā bija tā viss ir !
  • 0
  • 0
ZANEI
Z
Mēs jau neviens neesam pilnības, bet tādu it kā mātes mantotu- aprobežotību grūti pieņemt.
rakstītājam
r
patiesība nāk gaismā! :) Izrādās - vienā medijā bija publicēta RP biroja vadītāja Ivo Valdovska vēstule RP "ierindas biedriem" - kā jākomentē portālos :) kā jākomentē Sprūdža un Ķīļa atbalstam Tātad daudzi no komentāriem, kas atbalsta ķīli, bet publiski - turklāt bieži vien RUPJI apvaino oponentus - ir vienkārši centralizēti veidots piārs, ko izplata RP birojs un daži biedri
  • 2
  • 0
lats
l
viduvējība ir un paliek viduvējība. nelīdz ne zinātniskie grādi, ne radi, ne stipendijas.
Zanei Radzobei
Z
Tu neesi naiva, bet vienkārši stulba.
Zane (cita)
Z
pats esi stulbs!
  • 2
  • 1
ZANĪT,
Z
ja Tu savos izteicienos lieto vārdu "rullē", tad Ķīlim ir taisnība. Tu ar savu it kā augstāko izglītību esi prasta bāba un viss.
Saknes ir dziļāk
S
Velkot paralēles ar latviešu valodu, ko nevar ieviest vidusskolās, ja tā nav ieviesta bērnudārzos, gribas atgādināt, ka slima ir visa skolu sistēma. Ja bērns sākumskolā ir apguvis vien to, kāda skolas soma jāpērk, lai tās saturs vismazāk ciestu, kad klasesbiedri ar to spēlēs futbolu, un bērna vecāki ir no direktores mutes uzzinājuši, ka aurojošo un pa solu virsu lēkājošo huligānu N nedrīkst rāt, jo viņa vecāki ir "juristi", tad kādus brīnumus lai gaidām no tā sauktajām augstskolām?
Astra
A
Paldies par labu ieskatu humanitārajās zinātnes, ir tieši tā un vēl trakāk. Kaut kur redzēta karikatūra ar pētnieku, kam kabatā mazs rullītis, bet rokās milzīga papīru ķīpa, uz jautājumu, vai tā kaudze ir viņa pētījums, skan atbilde - nē, pētījums ir kabatā, tās ir tikai atskates par to... Pēdējos gados kaut vai tie papīri, kas katra projekta sakarā jākārto ar tieši krīzes gados no jauna "uzcepto" kantori - Studiju un zinātnes adminstrāciju - ir uzpūsti līdz nejēdzībai, kur viena un tā pati informācija jāraksta n-tajos pielikumos n-tajos veidos. Protams, tas viss par arvien mazāku naudu. Pētnieki lasa lekcijas, raksta kritikas, tulko, rediģē utt., u.tjpr., ja nav kredītu un ģimenes, tad vēl var izgrozīties, sadalot uzmanību uz desmit lietām vienlaikus. Un eksakto zinātņu kvalitātes kritēriju pārnešana uz humanitārajām vispār ir murgs un epopeja ar vēl neparedzamu rezultātu. Ķīļa ideja apvienot visas augstskolas vienā, kas tad būs otra Kembridža - atļaujiet pasmaidīt. Nu nebūs. Pati doma - jūs vispirms pierādiet kvalitāti, pēc tam varbūt dosim naudu - ir ratu jūgšana zirgam pa priekšu.
Vārds
V
Par kādu kvalitāti un attīstibu ir runa, ja vienu no šīm burvīgajām kultūras augstskolām rvada rektors, kura paša izglītība un kultūras izpratne nesniedzas tālāk par padomjlaiku pašdarbību un kurš ap sevi pulcina vien īpatnējus (hm) puišus un lišķīgus tantukus. Radzobes seniores citādi asā mēlīte šim pašdarbības režijas īpatnim, starp citu, ne reizi nav iedzēlusi.
nu redzi
n
Kāpēc jātērē miljoni budžetā AIKNIC un VIAA, kuru TIEŠAIS uzdevums ir rūpēties par augstākās izglītības kvalitāti un tās kontroli. Vai caur VIAA nav izgājuši miljardi izglitibas attīstībai? Kur viņi ir? Kur ir kvalitāte no šīm investicijām? Vai pirmie ministra gājieni digitalizācijas un izglītības uzlabošanas mēģinājumā nav cietuši totālu fiasko? Varbūt ministram ar sociālzinātnieka skatījumu trūkst zināšanu izglītības jomas sakārtošanai? Viens ir bārstīt saukļveidigus uzsaukumus, cita lieta dot konstruktīvu rīcibas plānu ilgtermiņa attīstībai.
  • 3
  • 0
Uzvārds
U
Lieli prāti apspriež ideju, vidēji - notikumus, mazi - cilvēkus.
  • 5
  • 1
?
?
Es saprotu, ka raksts ir par izglītību, bet ziniet, vienmēr, kad lasu šādā veida apcerējumus mani nepamet sajūta, ka latviešiem visu laiku liekas, ka mēs esam nepelnīti nepamanīti, netulkotui neskatīti, nenovērtēti.... Nu vienmēr vajag piesaukt 40 000 000 poļus vai pasaules krusceles Ņujorku. Tautieši, bet vai tomēr nevajag atcerēties, ka mūsu kultūra vidusmēra amerikāni, britu, spāni interesē tikpat daudz kā rumāņu, moldāvu, serbu, slovāku. Kad kādam no Jums ir radusies nevaldāma interese izlasīt humanitāri orientētu monogrāfiju par horvātu kino vai runāņu tēlniecību. Kurš no mums ir īpaši rāvies, lai noskatītos pēdējo albāņu kino. Kad mums ir ienācis prātā, ka čehu kultūrai ir jāiekaro ASV?
tam "?"
t
Precīzi. Lielākais Latvijā vērojamais provinciālisms ir matemātiski un demogrāfiski analfabētiskā vaimanāšana, ka pie mums nekas nav kā daudzmiljonu tautās un ņujorkās. Vai tāpēc, ka dažām valstīm pasaulē ir, piemēram, stratēģisko raķešu karaspēks, arī Latvijai vajadzētu censties pašai tādu iegūt? Mēs to esam atrisinājuši, iestājoties NATO. Tāpat būtu loģiski jāizturas pret dažām finansiāli ietilpīgām izpausmēm kultūras sfērā.
  • 7
  • 0
?
?
Tā ir aksioma, ka mūsu kultūra ir vajadzīga mums pašiem. Autores teksta tomēr spēcīgs akcents ir uz konkurētspēju un nepietiekamu finansējumu. Pārlasiet vēlreiz. Tas, ka mēs apzināmies savu vietu, mērogu, manuprāt, neliedz mums būt lepniem par sevi. Tieši šausminoša mazvērtība mums liek pat humanitārās jomās runāt par konkurenci. Konkurēt ar ko? Mums ir jākonkurē tikai pašiem ar savu nevarību, slinkumu un stulbumu. Kādā vispār var būt konkurētspēja, piemēram, izcili uzrakstītai Ojāra Vācieša biogrāfijai? Protams, ka nevienu tas Rietumos neinteresē. Bet vai tāpēc nerakstīt, nedomāt, necildināt? Bērziņa dzejolis, Grūbes glezna, labi uzrakstīta monogrāfija par Jāzepu Vītolu vai Jāņa Ivanova simfonijas ir vajadzīgas mums pašiem. Cik bieži, piemēram, notiek latviešu simfoniskās mūzikas koncerti? Kāpēc pat valsts svētkos latviešu mūzika ir skaists izņēmums, nevis norma. Kāpēc ņemot vērā mūsu kultūras tradīcijas vispār vēl ir diskusija, ka kori, dziedāšanas stundas varētu būt izvēles priekšmets? Kora kultūra taču ir mūsu mugurkauls. Tādu jautājumu ir daudz. Piekrītiet taču, ka mums ir izveidojusies slimīga vēlme meklē atzinību aiz robežām, bet mājas priekša paliek nenoslaucīta. Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka šobrīd latviešiem katastrofāli pietrūkt mīlestība pašiem pret savu mantojumu. To mantojumu, kuru mēs neesam izveidojuši, tikai saņēmuši no vecākiem. Vai mēs to nodosim tālāk ?
  • 10
  • 0
> Dīvaini
&
Kultūras augstskolas rektors izteica atbalstu Gods kalpot Rīga - tātad Rīgas mēram, kurš iestājās par divvalodību. Tā mēs cienām savu valodu? Interesanti, ko domā studenti, bijušie studenti, pasniedzēji? Neko nedomā, jo rektoru neviens neapšauba?
  • 6
  • 0
Dīvaini..
D
..ka nesapratāt pamatdomu, ko autore ir lieliski izteikusi - mūsu kultūra ir pirmkārt vajadzīga mums pašiem. Salīdzinājums ir nevis mērogos, bet pašcieņā. Ne jau tāpēc poļi savu valodu un kultūru ciena vairāk, ka viņu pašu ir skaitliski vairāk.
  • 9
  • 0
Leopolds
L
Ķīlis tiešām cīnās. Būtu tikai labi, ja varētu saprast, par ko.
Domu graudi
D
Esmu Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, doktorantūras studijas veicu Latvijas Universitātē, un no tiešas saskares ar augstāko izglītību savā jomā divās Latvijas augstskolās un salīdzinājumiem ar kolēģiem ārzemēs zinu, ka mēs esam, mazākais, konkurētspējīgi. Es pat neminēšu Ņujorku, kur šobrīd strādāju bibliotēkās – protams, ka Latvijā tā nekad nebūs. Bet, kad es Polijā ieeju universitātes grāmatnīcā un redzu kaut vai tikai to, kas no jaunākās akadēmiskās literatūras iztulkots, gan gribas raudāt. Netēlojot naivumu, kas man šai jautājumā nepiemīt, jāatzīst, protams, ka humanitārās jomas ne tuvu nav perfektas... Bet, jāpiekrīt augstskolām, Ķīlis acīmredzami neizprot jomas specifiku un situāciju. Un beidzot: Pamata problēma, kā es to redzu, ir viena un acīmredzot neatrisināma – tas ir finansējuma trūkums. Paldies.
BET
B
Kā to izskaidrot? 1) izglītības ministrijas māja lapā atrodama SVEŠU- ĀRZEMJU AUGSTSKOLU REKLĀMA!!! (to var pārliecināties katrs ieejot IZM mājas lapā) 2) Turpretī vietējās MŪSU - Latvijas augstskolas - tiek lamātas un analfabētiski izvērtētas.!!! Saliksim šos faktus kopā! Vai tik Kembridžā līdz ar grādu nav saņemts arī kāds uzdevums?... :)
  • 4
  • 0
Kivi
K
Latvijā vispār neko no akadēmiskās literatūras ne tikai netulkos, bet arī neizdos latviešu sarakstīto, jo mums pastāv valsts atbalstīts pirātisms. Jebkura izdotā grāmata tiek ar revolucionāriem saukļiem skanēta un ir pieejama pirātiskās versijās. Lasiet to, kas ir, bet jauna vairs nebūs.
  • 4
  • 0
J
Es, es, es Tiešām paldies :) par izcilajiem secinājumiem.
  • 1
  • 0
Tas ir fakts
T
"Sastrēgumstunda " parādīja, ka vecie "vadoņi" ir vienkārši nožēlojami, jo nespēja atbildēt ne uz vienu jautājumu, nebija neviena konstruktīva pretargumenta reformām. Jārotē augstskolu vadītāji, tāpat kā skolu un pašvaldību vadītāji! Vecie skolotāji (pensionāri) JĀATBRĪVO, lai jaunajiem darba vieta. Vakar pārraidē redzētā skolotāja tik bēdīga, ko tāda var vairs iemācīt ar jaunajām tehnoloģijām. Kas beidzot to redzēs?!
arī FAKTS
a
Zini - Tavs ĻOOOTI "argumentētais" viedoklis izskatās gauži nepārliecinošs, kopš tā laika, kad vienā medijā bija publicēta RP biroja vadītāja Ivo Valdovska vēstule RP "ierindas biedriem" - kā jākomentē portālos :) kā jākomentē Sprūdža un Ķīļa atbalstam :) Es ticu, ka plusiņu licēju Tavam tekstam būs daudz, RP jauniešu nodaļa jau raujas vaiga sviedros :) bet vismaz būtu izdomājuši ko oriģinālāku un radošāku, citādi RP reputācija tiek grauta - kur radošais gars, kur argumenti?
  • 4
  • 1
.
.
piedodiet, pret kādu tādu SISTĒMU cīnās Ķīlis, pat būdams "zinātnieks bez starptautiskas citējamības", kā to lieliski aprādīja intervija RĪGAS LAIKĀ, kur šis cilvēks pierādīja, ka viņam galvā - biezpiens...
Nu ja
N
Medicīna, daļa eksakto zinību, valodniecība un mākslas Latvijā ir labā līmenī augstskolās, tātad jāreformē ir TIKAI sociālo zinību joma, kur patiešam ir PĀRĀK DAUDZ programmu un augstskolu. Nevajag Latvijai tik daudz juristu, sociologu, vadībnieku utt. Bet šajā virzienā taču NEKAS NETIKS darīts – tā vietā vajās pedagogu sagatavotājus :) jo ministrs skatās tikai no sociālo zinātņu pozīcijām un no šaura: liberālās ideoloģijasskatupunkta
  • 3
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dinozaurs metro

Ir viena lieta, kas nebeidz iepriecināt rudens drēgnumā, – tie ir sarkanbaltsarkanie ēdieni. Kā tik mums nav! Kulinārajā ziņā ar karogu mums noteikti ir paveicies

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja