Vāgnera brīvība

kāpēc lūsiņa cep tik tendenciozus rakstus? vai vioņāi neapturams naids pret Dievu? Vai kāds cits iemesls?

Ir arī mākslinieka atbildība, netikai brīvība. Brīvība un atbildība nav šķiramas. Tā lūk.

Kārtējais nožēlojamais Lūsiņas raksts. kauns tai avīzei, kura kaut ko tik nejēdzīgu publicē!

Reklāmplakāts ar Kristu kājstarpē nav nekas jauns.Nevaru atcerēties nosaukumu, bet vienai no slavenākajām pasaules filmām - trillerim un detektīvam - bija tieši tāds plakāts.Atcerēšos, uzklabināšu kurai. Plaģiāts vien ir.

Es, kā vienmēr, esmu prasts, piedodiet. Domāju, ka viss ir vienkārši. Jebkurā mākslā radīt kaut ko gaišu, tīru, skaistu, bet nebijušu ir nesalīdzināmi grūtāk, kā celt priekšā asinis, puņķus, kājstarpes, dzeltenās preses cienīgus teijāterus, seriālus tipa "ugunsgrēks", ar sintezatoru uzceptus hītus un krogā uz atejas papīra malas rakstītas dzejas. Te arī atminējums - vieglākā ceļa iešana + beztalants.

Tādi direktori kā Mezdričs ir operteātru nelaime, jo viņi aicina visādus luļabinus cūkot un ņirgāties. Zivs pūst no galvas. Nevaru saprast - vai viņi būtu no slepenas sātanistu organizācijas, kurai jāņirgājas par Dievu? Kā jūs domājat?

Tieši tā - Tanheizers ir Tanheizers ar visām klasiskajām vērtībām , ko ietver operas oriģināllibrets... Šoreiz Krievijas" žagaristi "ir pāršāvuši pāri strīpai.

Kā teiktu AB: "Tanheizers ir Tanheizers"! Tāpēc ir nožēlojami, ka šodienas viduvējības izkropļo citos gadsimtos ģēniju radītus darbus. Kailas sievietes starpenē ievietots Kristus / krustā sists / afišā aicināja uz izrādi daudzstāvu nama lielumā! Uz muguras guloša sieviete ar ieplestām kājām, ar krustā piesisto Jēzu Kristu starpenē... TĀ NAV MĀKSLA! Tā ir nekulturāla ņirgāšanās!

Atkal jau vairs nav izbrīna par politkultūras cenzori mediju telpā- Inesi Lusiņu. No NATO iznīcinātāju skaņu slavējumiem ( galu galā, pašapmierinājumu katrs iegūst citādi) mēs esam nonākuši pie degradētas tēlu vizualizācijas un absolutas mākslas vulgarizācijas procesu slavinošām ordām. Tātad- kultūra turpmāk būs maucība, perversiju akcentēšana, ja tikai tā ietverta pietiekoši plotitpareizā gejeiropas formā. Visādi Hermaņi,Kuļabini @co ir spiesti vizualizēt tēlu vulgarizāciju, lai tā būtu pieņemama jebkuram perversuma un analfabētisma līmenim. Ja uz neko citu viņi nav spējīgi, jo bez mākslas un kultūras vēstures zināšanu trūkuma nav apveltīti ar spēju tās gūt kā autodidakti, tomēr vēl nav izmirusi tā cilvēku daļa, kurai šādas zināšanas, spējas piemīt . Tātad- atbilstoši un pamatoti pirmtēli tiek transformēti emociju šovu līmenī un špekulēts uz vardarbību, pārmērībām un novirzēm. Un dekoriem- asinīm , nocirstiem locekliem, kājstarpēm... Un nekas cits vairāk. Tomēr man sāk palikt patiesi žēl Lūsiņas- savlaik Latvijas Valsts konservatorijā man nelikās, ka tas cilvēks, kas bija tad, var transformēties no kultūras cilvēka par politindustrijas šovu reklāmfeiku. Skumji. Un kauns.

āabaga Lūsiņāi netika iespēja uzrakstīt recenziju par "Mann Lescaut", bet kaut kā japiehaltūrē ir. Tas jau viņas trešais "ražojums" par šo tēmu, un atkal raksta žurnāslistiskā vērtība ir tuva nullei, argumentacijas, kāpēc režisoriem būtu obligāti jāņirgājas par Kristu, nav, tikai tiek piesaukts šai kontekstā absurds jēdziens "radošā brīvība". Nu ko, bet varbūt cūkmenim piedsārņot, bet varbūt viņa izpratrnē "izdaiļot" mežu arī ir "radošā brīvība"? KJāpēc sabiedrība grib opārkāpt cūkmeņa cilvektiesības? Kuļabins ir līdzīgā līmenī.