Tukša skatuve – tā ir mana galva no iekšpuses. Es tur stāvu, un iespējams ir viss: gan laimes, neizskaidrojamas eiforijas mirkļi, gan beznosacījuma kritieni dziļā bezdibenī, tā uz jautājumu par sajūtām, kādas viņā raisa tukša skatuve, atbild Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš, viens no desmit uzrunātajiem nominantiem.
Nelielā aptauja ir mans mīļākais numura materiāls. Varbūt tāpēc, ka, intervējot teātra māksliniekus, bieži šķiet, ka jautā kaut ko žurnālistiski sadomātu, viņiem pašiem nebūtisku. Šoreiz, gribas cerēt, – trāpījām. Atbildēs, ko KDi ieguva no teātra profesionāļiem (ne tikai aktieriem), jūtama nevis atkratīšanās, bet pieslēgšanās. Paldies par to. Iespējams, tā ir Pētera Pētersona, īstena teātra cilvēka, labvēlība, jo tieši viņa 1987. gadā Dailes teātrī iestudētā luga Mirdzošais un tumši zilais, kurā darbojas Skatuve, iedvesmoja šo jautājumu. Šogad viņam apritētu 90 gadu. Par leģendu — ekscentrisko Pētera Pētersona personību lasiet Ievas Strukas piemiņas esejā.
"Cilvēks dzīvo savu mūžu, un viņā ir bailes – mani nemīl. Vajag apliecinājumu, vajag to paldies. Ir cilvēki, kas to tā arī nav saņēmuši visā savā dzīvē, kur nu vēl publiski," tik cilvēcīgi vienkārši intervijā Edītei Tišheizerei atzīstas Valmieras Drāmas teātra aktrise Ligita Dēvica. Kopā ar režisoru Laimoni Siliņu 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, viņu godinās par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
Īpašs teātrī vienmēr ir brīdis, kad ienāk jauns kurss un kāds ar savu talantu piespiež iemācīties savu vārdu. Šoreiz tas ir Jurģis Spulenieks – skatuves cerība ar "dekabrista intelektuāļa seju" (Henrieta Verhoustinska).
Spēlmaņu nakts man mazliet atgādina Ziemassvētkus, kad visi noliek "ieročus" un uz brīdi apzinās, cik mēs visi, kaut ko radot, esam neaizsargāti. Tu iznāc kails un nezini, vai par tevi smiesies vai piedāvās segu, kurā ietīties. Vientuļa būšana. Bet tieši no šīs vientulības rodas arī kopības sajūta. Nespēju iedomāties nevienu aktieri, režisoru, kritiķi vai gaismu mākslinieku utt., kurš pats vislabāk nezinātu – vissīkākajās niansēs –, kas darbā nav izdevies. Tik daudz šaubu, pārpratumu, dusmu, vilšanās, apvainošanās un atkal izlīdzinājuma, saprašanas, piedošanas, eiforijas, un atkal viss no sākuma. Kā Kaijā teica dakteris Dorns (vēlams lasīt Arnolda Liniņa balsī): "Visi tik nervozi, un tik daudz mīlestības." Tas ir par trako teātra saimi, man šķiet.
Bet, ja es būtu nominēta Spēlmaņu nakts balvai, nenociestos un pirmo šajā KDi uzšķirtu 10. un 11. lapaspusi, kurā kritiķi Silvija Radzobe, Normunds Naumanis un Maija Treile neatkarīgi no žūrijas piedāvātā saraksta nosauc savu Gada izrādi, aktrisi, aktieri un prieku. Tajā ir pārsteigumi. Spēlmaņu nakts 2012./2013. gada sezonas jauniestudējumu skates žūrijas izvēle un skatītāju balvas ieguvēji atklāsies ceremonijas tiešraidē no Dailes teātra LTV1 23. novembrī plkst. 21.25.
Dzīve turpinās arī pēc Spēlmaņu nakts Skatuves naglu sadalīšanas, tāpēc KDi pievēršas arī jaunākajiem notikumiem – lasiet, kā kritiķi vērtē izrādes Sasodītais sarkanais mēness Liepājas teātrī un Dukši Jaunajā Rīgas teātrī.