Ziņu spēks bez apstājas

Kurās ziņās bija Streiča runa? Kaut kā ātri pazuda no portāliem, nevaru sameklēt. ļoti patika uz aizkustināja.Gribēju parādīt tuviniekiem, bet nesameklēju.

Atļausiet nepiekrist autores jūsmai. Bija žurnālisti, bez kuriem varēja iztikt. Es to nesaku tāpēc, ka M.Kodis nav latvietis. Manuprāt, ir nerakstītas ētikas normas, kuras nedrīkst pārkāpt. Tie ir bērni, dzīvnieki un ar to saistītā iežēlināšana. Protams, ir jau grūti izvērtēt, ko tādōs brīžos teikt, taču tas ir žurnālista darbs - būt arī nedaudz psihologam. Tas dzeltenums ir piegriezies - ka tik baisāk, ka tik žēlīgāk. Piedodiet.

Paldies par Jūsu rakstu! Žurnālisti tiešām strādāja vaiga sviedros un viņiem par to paldies. Tāds ierosinājums visnotaļ cienījamai mediju pētniecei. Vai nebūtu iespējams kaut kā mudināt žurnālistus un citus, kas raksta plašsaziņas līdzekļiem, kas raidījumus sagatavo, kas ziņas ranžē utt., lai negatīvais būtu kaut kādā samērā arī ar pozitīvo. Te nav runa par šo ārkārtas gadījumu mūsu valsts vēsturē, kad patiešām visi spēki bija veltāmi notikuma atainošanai, bet runa ir par mūsu ikdienas ziņām. Muhļījot tikai negatīvu informāciju, cilvēki, sabiedrība tiek psihiski iespaidota, un tā kļūst viegli manipulējama. A.Rožukalne, kas pētījusi mediju saimniekus, labi to zina. Varbūt jābūt kādam kontroles mehānismam, kas neļautu mediju saimnieku nelojalitātei pret Latvijas valsti uzņemt tādus apgriezienus? Sabiedrība ir nogurusi, stresā no tā, ka, piemēram, vētru Latvijā vienā nedēļas nogalē sludina pa visiem kanāliem cauru diennakti, otrā nedēļas nogalē - tas pats. Tas tikai viens piemērs.

Pat traģēdijas ēnā autore nespēj apslēpt savu tendenciozo vērtējumu, izceļot tikai LTV. Un kur LNT un īpaši TV3, kuriem Nekā personīga bija labākais raisījums par šo tēmu?

Traģēdija aizēnoja LŽA atklātos drausmīgas dubultmorāles faktus ar Raudsepa pretīgo gadījumu. Kad tā devētās žurnālistikas bonzas sāka melot un pretīgi tēlot, ka ir viena ētika viņiem un cita pārējiem. Tas viss tik ļoti diskreditē normālo žurnālistiku, ka faktiski tā vairs nevar pildīt sava sargsuņa lomu (cilvēki brīdinājumus sāk uztvert kā apmaksātu žvankstēšanu) un tāpēc mediji ir spiesti kļūt par sekojošu un, diemžēl, likumsakarīgu traģēdiju bezspēcīgiem ziņotājiem.

Kamēr tās mierlaika šausmas smacēja un stindzināja, šī spēja "pieslēgties" teju pasaules karstākajam punktam bija profesionāla meistarība. Tiešām labi, bet.... Kur UUUUUUUūūūū' ir šobrīd asais prāts un cieņpilnā,kaut vai žurnālistu profesionālā neatlaidība un urdīšana ar to,kas notiek šobrīd? Es nedomāju,ka ir pareizi palaist garām viena nekaunīga tipiņa viena aktiera teātri. Vispār šis lielpilsētas mēris jau izskatās kā tāds žirinovskis, kuram tik vien kā izklaides funkcijas ,kad nav ko rādīt. Āksta cepuri un uz priekšu. Mums tak ir bijuši visādi politiķi īsbiksēs, ādas uzvalkos un ar banānu saišķi zobos. Ar ko tad šis tāds elegantāks? Ja grib jautrību... vajadzētu arī to piedāvāt :) Tas nekas,ka šim nepatiks :)) Nevar tak ļaut viņam vienam priecāties par savu mentālo jautrības uzturētāju. Bet vispār, es šodien padomāju,ka arvien simpātiskāk ir skatīties uz nobriedušu cilvēku sejām visās TV ziņās :) Lielāka uzticēšanās, bet to tak katrs profesionālis zin, vai ne? :)

Jā, jā, profesionāli strādāja, paldies. Bet joprojām gaidu no Rožukalnes vērtējumu par Raudsepu un ētikas kodeksu, tas skandāls nedrīkst nogrimt aktualitāšu un piedzīvotās traģēdijas melnajos ūdeņos.

Žurnālistus par tukšiem un lētiem visbiežāk lamā ... tieši paši žurnālisti. Daži gan nav šī vārda cienīgi un zīmīgi, ka apvienojušies politisko interešu grupā, ko paši dēvē par Latvijas Žurnālistu asociāciju. Vairāki no viņiem klaji lobējuši savus paziņas valsts instūcijās, kur nekavējoties tiek pildīti politiski pasūtījumi, tiek brutāli manipulēts ar sabiedriskais medijiem. Lai to vieglāk varētu paveikt visbiežāk pirms tam šie mediji tiek nolieti ar samazgām un dubļiem.

Dažam labam pļaujas laiks, diemžēl...

dute 2013. gada 26. novembrī, plkst. 13:32 kas mani šī notikuma sakarā ļoti pārsteidza - cik nenormāli ātri ceļo informācija. skaidrs, ka biju to pamanījusi iepriekš, bet šoreiz īpaši sajutu - cik jutekļi un galva strādā lēnāk. informācijas aprites loks ir palicis tik īss, tai skaitā aplis, ko ziņa apiet, kļūdama no aktualitātes par vecu informāciju, par kuru ironizēt - jā, esmu jau dzirdējusi šajā sakarā vērstu ironiju. reāli netieku tam līdzi. nemaz nerunājot jau par informācijas kvantitāti. tāpēc rodas tāda absurda situācija pie notikuma vietas, ka dzērienu, ēdienu, segu un krēslu vedēji tvitera iespaidā ir vairāk nekā cietušo tuvinieku, kuriem nepieciešams šis atbalsts, tāpēc visi no malas pienākušie beigās dalās ar atvestajiem ēdieniem. bet kas tur absurds, ja viss tik ātri notiek, cilvēks nespēj atrast laiku padomāt, tikai tvīto un skrien, tvīto un skrien. un visi tie viedokļi. kādi var būt viedokļi, kad kaut kas tāds vispār nav prātam aptverams - tu vēl neesi aptvēris, bet jau dalies viedoklī. es vispār neko nesaprotu, ko domāt un kā justies. mēs visi esam kopā šajā kolektīvajā traumā un es domāju, ka liela daļa cilvēku nemaz nav aptvēruši iespaidu, ko tas uz viņiem ir atstājis. es pirmās dienas paraudāju, bet tagad it kā nomierinājos. tomēr naktīs moca bezmiegs no domām par betona blokiem un metāla sijām.