Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Zviedru galds

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
RZ simtdaļa
R
Cik zināms, Nobeļa prēmijas ir privāta fonda radīts un pārvaldīts pasākums. Izredzes kādu no tām iegūt ir kā mēģināt nopietni spēlēt loterejā. Visa cieņa zuda, kad Miera prēmiju piešķīra Gorbačovam...
bibliofīls
b
Pauli, es Tev prasīju vairākus gadus atpakaļ kad taps mūsdienīgi "Mērnieku laiki". Es vēl gaidu.
>bibliofīls
&
Gaidi,gaidi ,ko tu gaidi ............atnākam.
  • 0
  • 0
mahris
m
Aktuālos sarakstus tiešām nepublicē. Bet 50 un vairāk gadus veci tīklā atrodami, ar visiem izvirzītājiem. Raini neviens nav nominējis. Nominēt varēja: - jebkurš agrāks Nobelis. Labi, droši vien neviens Raini nebija lasījis. - jebkurš akadēmiķis Zviedru akadēmijai līdzīgi būvētā nacionālā struktūrā. Labi, Latvijā tādas akadēmijas nebija. - jebkurš filoloģijas vai literatūras profesors jebkurā universitātē. Un tādu nu Latvijā pietika. Ka Rainis nav nominēts, tā tīri mūsu profesoru lieta, komiteju nav ko pelt. Lūk, 1935. un 1936. gadā nominēto sarakstā Edvarts Virza. Abas reizes nominētāji - profesori Ludis Bērziņš un Francis Balodis. Rainim vajadzēja tikai vienu LU profesoru. Neatradās. Jā, par citiem uzvārdiem. Tolstojs, cik atceros, uzzinājis par savu nominēšanu, uzrakstīja komitejai atteikšanās vēstuli. Pietiekami nopietns iemesls. Tiesa, krietni vēlāk Sartra vēstuli ignorēja - un dabūja jau laureāta atteikšanos. No nosauktajiem citiem pelnījušajiem nesaņēmējiem lielākā daļa nav nominēti.
Pulga
P
Te nu man jāsaka: man medāļi tiešām nav vajadzīgi. Arī ne goda nosaukumi un aplausi. Un arī pseidonīmu, niku uttt. varu pati sev izdomāt.
zahars
z
Jā, NP nepelnīti nesaņēma Tolstojs, Čehovs, Nabokovs, tomēr skaidrs, ka Solžeņicins, Brodskis, Šolohovs, Pasternaks pamatos uzvarēja politisku iemeslu dēļ, lai arī, protams, lieli meistari... Starp citu, Latvijā dzimis zinātnieks ir saņēmis Nobela prēmiju. Vilhelms Ostvalds bija baltvācu izcelsmes ķīmiķis, kurš NP saņēma 1909.g.
no viki par Vilhelmu Ostvaldu um em
n
1896. gadā Rīgas Politehnikumu pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu ar obligātu krievu valodas lietošanu (vispārējās Krievijas impērijas rusifikācijas politikas ietvaros). Tas padarīja zinātnieka darbu tur praktiski neiespējamu, jo Ostvalds krievu valodu prata vāji (ģimnāziju beidzot, viņam bija bijis pēceksāmens šajā valodā). Arī kļūt par profesoru kādā no Iekškrievijas universitātēm viņš uzskatīja priekš sevis par neiespējamu (1885. gadā Ostvalds izstājās no Krievu Ķīmijas un fizikas biedrības, kur bija iekļuvis ar D. Mendeļejeva un A. Butļerova ieteikumu). 1887. gadā Leipcigas universitātē bija atbrīvojusies fizikālās ķīmijas profesūra, vienīgā fizikālās ķīmijas oficiālā profesūra (tāda Vācijā pastāvēja kopš 1872. gada Leipcigā) - katedru piedāvāja 34 gadus vecajam Vilhelmam Ostvaldam.1887 . gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur līdz 1906 . gadam strādājis par ķīmijas profesoru Leipcigas universitātē. Pēc tam priekšlaicīgi emeritējies 53 gadu vecumā un atlikušo mūža daļu nodevies saviem vaļaspriekiem un filozofisko uzskatu attīstīšanai.
  • 5
  • 0
zahars
z
Vai viņš pameta Latviju 05.g nemieru dēļ?
  • 1
  • 0
Jānis Prātnis
J
Zahar, ne tikai Latvijā dzimis, bet Rīgas Politehnikā strādājis par profesoru un NP ir par Rīgā iegūtiem rezultātiem ķīmijā. Prēmijas saņešanas laikā viņš dzīvoja un strādāja Vācijā.
  • 4
  • 0
Skaisle
S
Sveiks Senais. Ko var mocīties ap tām prēmijām - jo galu galā - skaidrs ir tas,ka jebkura prēmija , jebkura atzinība, tāpāt kā jebkurš noliegums ir diskutabla lieta. Pat ar visai striktiem mērķu formulējumiem un izvēles kritērijiem - viss paliek kaut kādā mērā nosacīti. Tikko Vlads Spāre kārtējo reizi sevi lielīja par latviešu literatūras svēto sargu. Jau viņa mamma esot lasījusi un laidusi lejā podā plūsmas literatūru. Protams, svēts darbs, svēta lieta 0 un tomēr - tie ir tikai dažu konkrētu cilvēku viedokļi, nevis absolūta patiesība. Jo galu galā - Poncij Pilāts jautā Jēzum - bet kas ir patiesība?
Par mums pašiem
P
:) Varbūt vēlas pārdomāt par L.Breikšu... Domāts gan tika E.Virza, atvainojos. Pārrakstīšanās.
  • 0
  • 0
Par mums pašiem
P
Kultūras darbiniekiem radusies vēlme līdz Latvijas simtgadei, kas tiks svinēta 2018. gadā, paplašināt Latvijas kultūras kanonu. (LA) :) Varbūt vēlas pārdomāt par L.Breikšu, jo viņam kanonā nepietika vietas, tas tā replikas vietā. Labi to kāds/kāda (zīme - piezīme) komentējis LA (Būs vēl viena viltus rosības institūcija, kas sekmēs pseidhierarhijas, sāncensību, mērīšanos nozīmīgumā. Tāpat kā krievu laikos mērījās- kurš nopelniem bagātais, kurš tautas mākslinieks, kurš “leņinordeņotais. Kurš to šodien atceras, kam tas vajadzīgs? līdzekļus ieguldiet pašā kultūrā un jaunradē, attīstiet nepieciešamību pēc kultūras, ne taisiet tabulas un kultivējiet sāncensību. Vēl par kanona paplašināšanas lietderību labi argumentēja 100g diskusijā V.Kairišs 19.jūnijā: Es nesaprotu, kas te tiek stāstīts. Visneprātīgākais ir fokusēties uz kultūras kanoniem, kas ir apšaubāma lieta. Tā ir kultūras totalitarizēšana, priekšstatu absolutizēšana priekš citiem, kuri nav spējīgi pieņemt savus lēmumus,” asi izteicās režisors. Kultūras ministrija (KM) līdz 5. novembrim aicina pieteikt pretendentus pirmajai Izcilības balvai kultūrā, portālam LA.lv ... Ja tā padomā, ir gada balvas visās nozarēs, ir vēl daždažādākās balvu balvas. Atkal V.Kairišs (100g diskusija 19.jūnijā): Es gribu dzirdēt vienu konkrētu inovatīvu nākotnē vērstu domu!” mudināja režisors. „Mums ir tā - ir kaut kāds notikums [simtgade], tiek veidotas grupas, tiek kaut kas spiests ārā, ko mums vajadzētu darīt. Pietrūkst vienas konkrētas idejas,” kritizē Kairišs. Vienlaikus viņš atzina, ka diskusijām ir jānotiek, bet „bieži vien diskusijas ir rīcības aizvietotājs. Aiz diskusiju kultūras pazūd idejas.” Vēstīts, ka arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) iepriekš norādījusi uz kultūras ēku trūkumu Rīgā. (LSM) Vēl no viena komentāra LA (par kanoniem) ...Naudas pietrūkst Stūra mājai – kaut kādi 80000, tad parēķiniet, cik Rīgas Kultūras Galvaspilsēta pa tirgiem un autoostām u.c. neizplakarēja. Bezjēdzīgi grieza un grieza, un grieza lentītes LNB, ka beigās jau vairs bija grūti sameklēt, kas griež. Būtu vienu ēku izglābuši. Cik ļoti svētīgi būtu vienreiz dzirdēt visaptverošu analīzi un atskaiti par RKG iztērēto naudu. Vairākkārt par to runāts un taujāts, bet, kā nedzird tā nedzird. P.S. Ļoti negribētu, ka Latvijas simtgade kau kādā mērā sāktu atgādināt kādreiz bezjēdzīgo Ļeņina simtgades svinēšanu padomijā. Bet nu jau liekas, ka apgriezieni tiek uzņemti tieši šajā virzienā, diemžēl. Tāda rozā "kultūras dīvānu" virzība, kurā ērti jūtas veikli ļaudis.
  • 8
  • 0
Senais
S
Labdien, Skaisliņ(lai ko skauģi te muldētu). Piekrītu Tev ar nelielu piebildi, ka prēmija, ja tā branga, dod iespēju neprasīt avansu, kas gan attiecas uz godīgiem cilvēkiem, nevis merkantīliem subjektiem, kas apguvuši rakstītprasmi un "dragā" konjunktūristiski, ja tā var teikt.
  • 7
  • 1
Senais
S
Iespējams, ka Nobela miera prēmijai ir nozīme, kaut kontekstā ar dinamītu samērā ironiska, arī par zinātniskiem darbiem nav ne vainas, ja tie ir visas cilvēces gara spēka apliecinājums, bet starptautiska prēmija literatūrā ir samērā diskutabla padarīšana, jo nav nemaz iespējams, vai ļoti grūti noteikt literārā darba pārnacionālo nozīmi. Sevišķi mulsinoši, kad darbs tiek tulkots un tulkojuma lasītājam, kas nepārvalda oriģinālvalodu, atliek vien brīnīties - Par ko tā dižā prēmija? Literatūrā noteikti pietiek ar nacionālām prēmijām, tādām kā brāļu Gonkūru, Pulicera prēmija , arī Mena Bukera prēmija un Latvijā jau arī tādas paredzētas pat vairākas. Protams, finansiāli Nobela prēmija ir ĻOTI vērā ņemama.
zahars
z
Ojārs Vācietis noteikti ir Brodska līmeņa dzejnieks, bet tieši Brodska dzīvestāsts nospēlēja izšķirošo lomu. Tāpat krievu rakstniekiem Nobeli iedeva kā zināmu protestu, revanšu. Krievija savus talantīgos dēlus bieži vien ir nesapratusi un vajājusi. Aukstā kara laikā tas bija zināms politisks žests.Latvieši šajās spēlēs pārāk nenozīmīgi. Nezinu, bet cilvēcīgi Raini nav žēl, bet Belševicai gan varēja iedot.
  • 6
  • 3

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja