Krāšņa fantāzijas uguņošana, atvērtība un jūtīgums cilvēku attiecībās, ikdienas dzīves omulība un Otrā pasaules kara bēgļa pieredze – visas šīs sastāvdaļas veido izcilā amerikāņu dzejnieka Čārlza Simiča dzejprozas krājumu Nav gala pasaulei.
Serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks Čārlzs Simičs dzimis 1938. gada 9.
maijā Belgradā, pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni devies bēgļu
gaitās, 1954. gadā pārcēlies uz ASV. Studējis Ņujorkas Universitātē.
Pirmais dzejoļu krājums izdots 1967. gadā. Vairāku prestižu literāru
balvu laureāts. Līdzās daudziem dzejoļu krājumiem publicējis arī esejas
un atdzejojis dienvidslāvu dzejniekus.
Vislielāko slavu Simičam atnesa dzejprozas krājums Nav gala pasaulei un, par spīti žūrijas protestiem, ka balvu nedrīkst piešķirt kaut kam tādam, kas nav "īsta" dzeja, saņēma Pulicera prēmiju 1990. gadā. Pats Simičs vēlāk izteicies, ka nekad nav apzināti centies radīt dzejprozas grāmatu – visi tajā apkopotie teksti esot atnākuši pie viņa nejauši, priecājoties par citu kolēģu sarakstītajiem dzejoļiem prozā un brīvi pierakstot savus impulsus.
Grāmatas nobeigumā lasāms atdzejotāja Kārļa Vērdiņa pēcvārds.
"Katrā lappusē šeit gaida prieks un pārsteigums. Simičs ir viens no mūsu vislabākajiem un patiesi oriģinālākajiem dzejniekiem," raksta izdevums Harward Book Review.
"Mežonīga džeza un maigas, mēnessērdzīgas Eiropas kamermūzikas nevainojams sajaukums. Nav gala pasaulei ir lielisks sniegums, ko radījis dzejnieks savu spēju pilnbriedā," atzīmē Washington Post Book World.
Grāmatas noformējumā izmantoti Aivara Vilipsōna zīmējumu fragmenti.