Rakstnieka Kirila Kobrina grāmatas Vēsture. Work in Progress prezentācija notiks 2. septembrī plkst. 19 grāmatnīcā Robert's Books (Dzirnavu iela 51), un tajā piedalīsies gan Kirils Kobrins, gan latviskā tulkojuma autors Dens Dimiņš.
Savukārt dzejnieka Arvja Vigula trešā dzejas krājuma – Grāmata prezentācija notiks 5. septembrī plkst. 19 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30). Pasākumā piedalīsies autors Arvis Viguls, kā arī mūziķis Jānis Ozoliņš.
Grāmata Vēsture. Work in Progress ir mēģinājums radīt jaunu veidu, kādā rakstīt par vēsturi – tā nav ne vēsturiskā proza, ne historiogrāfija. Šī grāmata piedāvā pati savu apziņas plūsmas tehniku, taču, atšķirībā no Džeimsa Džoisa romāna Uliss, šī ir vēsturiskā, nevis ikdienišķā apziņa. Kobrins uzskata, ka Eiropas pagātni un tagadni mūsdienās var atspoguļot tikai ar šādiem mākslas izteiksmes līdzekļiem. Autors grāmatu Vēsture. Work in Progress sauc par savu pēdējo darbu, kuram ir noteikts sākums (pirmā frāze), taču beigas pienāks tikai līdz ar viņa paša nāvi. Grāmatai nav nobeiguma – ne velti darbam dots apakšvirsraksts Work in Progress (no angļu val.: “Joprojām tiek strādāts”).
Grāmatu veido divas daļas. Pirmā – Privātais no bloodlands – veltīta “Starpeiropai”. Vietai starp agrākajām Krievijas un Vācijas impērijām, kā arī starp Austrumeiropu un Centrāleiropu. Tieši šo kontinenta daļu vēsturnieks Timotijs Snaiders (Timothy D. Snyder) nesen nosauca par asinsszemi (bloodlands). Otrā grāmatas daļa – Dzīve (un nāve) Kuldīgā – ir mazas Latvijas pilsētiņas tagadnes un pagātnes “arheoloģija”, kas balstīta rūpīgā “lauka” pētījumā, kas tapis, autoram strādājot pilsētas lielveikala ēdnīcā un vecos kapos. Tādējādi Austrumeiropas un Centrāleiropas vēsturiskās apziņas plūsmai pievienojas vēl viena asinsszeme. Baltija.
Kirils Kobrins ir daudzu grāmatu autors, žurnāla Ņeprikosnovennij zapas redaktors, ilggadīgs sleju autors žurnālā Rīgas Laiks, kā arī apskatnieks žurnālā Studija un portālā Arterritory.
Vēsture. Work in Progress ir pirmā Latvijā izdotā Kirila Kobrina grāmata. Autors nesen pārcēlies uz Latviju – pēc 12 Prāgā un 5 Londonā nodzīvotiem gadiem.
Bet dzejnieka Arvja Vigula krājuma Grāmata redaktors ir dzejnieks Kārlis Vērdiņš.
“Šis Arvja Vigula krājums tapis vairāku gadu laikā. Tas atklāj autora talanta plašo spektru gan formā, gan saturā – no sociālas satīras līdz dramatismam un traģismam. Līdzās meditācijām par laikabiedru dzīvēm un niansētām intimitātes studijām tas piedāvā ceļojumus laikā un telpā, kā arī izgaršo dažādas poētiskās ietekmes, padarot tās par savām, tādējādi paplašinot mūsdienu latviešu dzejas izteiksmes līdzekļu arsenālu,” par dzejas krājumu stāsta Vērdiņš.
Arvis Viguls savu dzejas krājumu un tā nosaukumu raksturo: “Latviešu literārās valodas vārdnīca teic, ka grāmata esot “iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums”. Ar visu vārdnīcas šķirkli pilnībā iepazīties iespējams manā jaunajā krājumā. Vēl tur ir zemsvītras piezīmes, kas ne uz ko neatsaucas, komentāri citiem tekstiem, kuru grāmatā pašā nemaz nav, īsts izmantotās literatūras saraksts, kā arī saturs.” Viguls arī min, ka padomju dzejas krājumu pēdējās lappusēs mēdza ievietot īsus aprakstiņus ar norādi, ko autors grib pateikt savam lasītājam: “Šajā krājumā nekā tāda nav, tomēr nesen atradu kādu aprakstu, kas teicami iederētos arī manā Grāmatā: “Grāmatas liriskais varonis ir mūsu laikabiedrs, kam dziļi rūp savas zemes un sabiedrības attīstība. Autors aicina nesadrumstalot un neizniekot dzīves mērķi, nepakļauties mantu kultam, kopt un turēt tīras cilvēku attiecības.””
Arvis Viguls ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, krājumu Istaba (2009) un 5:00 (2012) autors, Literatūras gada balvas nominācijā Labākā debija, Dzejas dienu balvas un Annas Dagdas fonda balvas laureāts. Grāmatas manuskripta pabeigšanai saņēmis Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda stipendiju. Regulāri piedalās starptautiskos literatūras festivālos, 2017. gadā iekļauts Eiropas desmit daudzsološāko autoru sarakstā.
Krājuma Grāmata dzejoļi jau publicēti daudzviet pasaulē – vairāk nekā 13 valodās. Nesen iznākusi Vigula dzejas izlase Spānijā, drīzumā gaidāmas viņa izlases horvātu, vācu un angļu valodā.