Latviešu prozaiķes darbs sarakstīts 1987. gadā – laikā, kad gaisā jau virmoja neatkarības vēsmas, bet nākotne vēl bija miglā tīta –, pirmo reizi publicēts žurnālā Avots 1988. gadā, bet grāmatā pirmo reizi izdots 1990. gadā. Jau labu laiku romāns ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu, ko lietotu grāmatu veikalos "medī" gan skolotāji un skolēni, gan citi latviešu literatūras cienītāji. Atsaucoties uz neskaitāmu lasītāju lūgumiem, apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā šī romāna atkārtotu izdevumu, kas iznāk sērijā Skolas bibliotēka un ko papildina plašs literatūrzinātnieces Ievas Dubiņas apskats par Gundegas Repšes daiļradi.
Romāna Ugunszīme darbība notiek 20. gadsimta 50. gados, kad Rīgā daļēji slepus pulcējas inteliģences pārstāvji, lai dalītos domās par mākslu, literatūru un kultūru – apvienība, kas vēsturē iegājusi ar apzīmējumu "franču grupa". Vienā no grupas tikšanās reizēm piedalās arī jauns vīrietis Kārlis, kuru fascinē grupas līdere, mākslas vēsturniece Dagmāra. Diemžēl šis ir laiks, kad šādas tikšanās uzskatīja par bīstamu brīvdomību, un tajās iesaistītie cilvēki zināja, ka piedalās riskantā spēlē. Kādu dienu Dagmāru aizved... Kurp? To neviens nejautā, jo visi to zina. Jau būdams Dagmāras vīrs, Kārlis paliek viens un atrodas dilemmas priekšā: palikt uzticīgam sievas glabātajiem ideāliem vai plūst pa straumi līdzi laikmeta absurdajām prasībām tiklab mākslā kā dzīvē... Romāna vēstītāja Ērika – Kārļa meita – autorei raksturīgajā laiku sapludinājumā ir klātesoša gan šajos notikumos, gan vēlāk, jau savā reālajā dzīvē, un viņā atbalsojas viss, ko piedzīvo abi pretpoli – Kārlis un Dagmāra, kas itin kā pārstāv divas dažādas cilvēka izvēles iespējas nežēlīga vēstures rata priekšā.
Par romāna aktualitāti latviešu lasītājam šobrīd Gundega Repše saka: "Atmiņu fenomens, atmiņu nemierīgā un pat nāvējošā daba, izvēle un nodevība lādzīgu ļaužu sirdīs un apziņā – tas ir aktuāli vienmēr, bet šodienas cilvēkam, ko plaši skārusi komfortabla amnēzija, ir varbūt pat ārstējoši. Apziņa, cik dziļi cilvēks ir saistīts ar savu priekšgājēju izvēlēm un paša spēku izrauties no fatālā mūžības rata, mūs attālina no konformisma un apliecina cilvēcības augstos griestus."