Gaļina Rimbu (1990) ir viena no izcilākajām 21. gadsimta dzejniecēm ar ārkārtīgi sarežģītu identitāti. Viņa ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, kā arī kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. Rimbu literāro darbību pēdējos gados iezīmē tieši viņas sarežģītā izcelsme: viņas vecvecāki tikuši izsūtīti uz Sibīriju, kur divās paaudzēs tika zaudēta viņu etniskā identitāte. Rimbu dzejā varone un runātāja ir ļoti tuvu biogrāfiskajai autorei, kura raksta par dzīvi rūpnīcu rajonā: visapkārt ir skaista Sibīrijas daba – taču dažādu industriālu reāliju caurausta. Pēc 2018. gada, kad dzejniece pārceļas uz dzīvi Ļvivā, viņas poētika mainās. Tajā ienāk vairāk maiguma un poētiskuma, saglabājot arī sociālkritiskus motīvus.
Par savu daiļrades piederību Rimbu saka: “Mani būtiski ietekmē liela daļa no tā, kas notiek un tiek rakstīts Ukrainā. Tas ir tas, ko sauc par “kontekstu”. Es zinu, ka es to pētu, ka man tas ir ļoti svarīgi, es zinu, kuri ukraiņu (un ne tikai) teksti mani tagad definē, bet es arī jūtu, ka nevaru 100% iesakņoties šajā kontekstā un noteikti nevēlos to pielaikot. Tāpēc es runāšu, sevi prezentējot ārpus valstīm un nacionālās literatūras."
2017. gadā viesojoties Rīgā festivālā Dzeja bez robežām, Rimbu atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz festivāla žūriju un auditoriju.
“Atdzejot Gaļinas dzeju mums nozīmēja izsekot pašai jaunākajai un aktuālākajai krievu literārās valodas attīstībai: Rimbu ir novatore, kas to transformē cauri visai identitāšu sarežģītībai,” vēsta krājuma sastādītāja Anna Auziņa.
Neputna melnā atdzejas sērija latviešu lasītājam sniedz ieskatu cittautu modernajā dzejā. Tajā vietu sev atrod gan 20. gadsimta autori, kuru stilam raksturīgs raupjums, tiešums un eksperimentāls gars, gan mūsdienu autori, kuru talants un poētika jau ieguvusi starptautisku ievērību. Sērijas būtisks elements ir mākslinieka Andra Brežes radītais sērijas dizains un ikreiz unikālais vāka iekārtojums.