Valentīne Lasmane ir viena no bezbailīgajiem, kuri Otrā pasaules kara noslēgumā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Jaunībā viņa bieži pārdzīvojusi bailes un mācījusies tās pārvarēt. Bailes atkāpās īstu briesmu priekšā, un viņas rīcība Valentīni piepulcē nacionālās pretestības kustības klusajiem varoņiem.
Dzimusi Ukrainā, viņas tēvs ir latvietis, māte – ukrainiete. Kad Valentīnei aprit pieci gadi, ģimene pārceļas uz Latviju. Garajā mūžā strādājusi par redaktori ziņu aģentūrā Leta, bijusi latviešu valodas skolotāja Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, arī žēlsirdīgā māsa. 1944. gadā ar vienu no pēdējām laivām Valentīne emigrē uz Zviedriju, kur strādā par krievu valodas docētāju, latviešu valodas skolotāju un bibliotekāri. Trimdā rakstījusi recenzijas, sastādījusi grāmatu Larobok i lettiska (Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem, 1980). 1990. gadā iznācis viņas atmiņu un interviju krājums Pāri jūrai, 1993. gadā Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīca (kopā ar H. Sellebranti). Valentīne Lasmane bijusi aktīva politieslodzīto aizstāvības akciju organizatore Rietumos. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Grāmatas lasītāji sastapsies ar Valentīnes Lasmanes stāstu pirmajā personā, aptverot laiku no bērnības līdz 2008. gadam. Grāmatas sastādītājs un intervētājs Gaitis Grūtups darbu pie grāmatas uzsāka 2016. gadā, kad Valentīnei Lasmanei bija 100. Līdz 2018. gada nogalei neskaitāmas stundas pavadītas telefonsarunās. Stāsts ir pašas Valentīnes Lasmanes rediģēts un pārlasīts. Sagaidījusi Latvijas simtgadi, Valentīne 102 gadu vecumā dodas mūžībā, un grāmatas noslēgums lasāms trešajā personā.
"Sava dzīves uzdevuma meklējumi iesaista Valentīni attiecībās ar daudziem cilvēkiem. Viņa ir sabiedriska, aizvien līdzās ir cilvēki no dažādām grupām un interešu kopībām. Attiecības ir ilgstošas: gan ar bijušajiem Malnavas lauksaimniecības skolas audzēkņiem, gan pārcēlājiem un cilvēkiem no tās pašas laivas Zvejnieks, ar kuru viņa sasniedza Gotlandes krastu, gan Latviešu ģimnāzijas audzēkņiem Minsterē un protesta demonstrāciju dalībniekiem. Dažādi formālie un neformālie grupējumi atgādina par latviešu sabiedrības neviendabīgo raksturu Zviedrijā un Latvijā," grāmatas pēcvārdā raksta grāmatas redaktore Māra Zirnīte.
Valentīnes stāstu papildina fotoliecības, vēsturisko kontekstu skaidrojošas atsauces un plašs personu rādītājs. Grāmatas zinātniskie redaktori: Aija Priedīte, Kaspars Zellis, literārā redaktore Indra Orleja, redaktore Māra Zirnīte. Uz grāmatas vāka – autores dzīvesbiedra Alberta Lasmaņa gleznas reprodukcija.