(SPRS - tā toreiz pirmskara neatkarīgajā Latvijā saīsināti apzīmēja Padomju savienību.)Šī nupat (septembrī) publicētā bagātīgi ilustrētā un dokumentiem bagātā lasāmviela jau ir paspējusi kļūt par bibliogrāfisku retumu, jo tiek izplatīta ārpus grāmatveikaliem. Taču tās spilgtums vēsturisku faktu neordinārā izgaismošanā vēl ilgi būs visnotaļ rosinošs. B. Daukšts, panorāmiski izmantojot dažādu avotu klāsta iespējas (protams, arī Rīgas un Maskavas arhīvu studijas) uzskatāmi parāda, ka līdz šim dominējušās nostādnes un pat, piemēram, visjaunākās igauņu vēsturnieka M. Ilmjarva pārinterpretācijas ir vienpusīgas.Akcentējot slepeno dienestu lomu PSRS īstenotajā kultūras ārpolitikā, B. Daukšts aplūko to uz brāļu Kirhenšteinu, E. Smiļģa un citu kolorītu personu darbības vērtējumu fona. Viens no visrūpīgāk ieskicētajiem tematiem ir Kārļa Ulmaņa un viņa sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa loma šīs ar Raiņa (pirmā biedrības priekšsēža) vārdu saistītās 1929. gadā izveidotās apvienības darbības koriģēšanas centieniem laikā pēc "vadonības laikmeta" iestāšanās.Grāmatā parādīts (to nākotnē varētu izvērst plašāk), kā biedrības biedri vēlākajos gados cīnījas viens pret otru dalījumā starp padomju varas piekritējiem un karstiem tās pretiniekiem.
Iznākusi grāmata Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929 - 1940)
Iznākusi jauna, apjoma ziņā neliela, bet izcili rosinoša grāmata par Latvijas un Padomju savienības attiecībām. Eiropas namā notika visai nozīmīga starptautiska vēsturnieku diskusija (dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Ukrainas), kuras pamatā bija Bonifācija Daukšta jaunākā grāmata Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929 - 1940).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.