Mūsu mākslas parādībām veltītajā pētnieciskajā literatūrā tēlniecības izvērtēšanai joprojām atstāta pabērna loma. Īpaši tas attiecas uz to tēlnieku paaudzi, kas joprojām strādā tepat līdzās, taču kuras spēka gadi pavadīti padomju sistēmā. Kā vienu no nelieliem soļiem, lai dzēstu šo neizpildīto pienākumu, izdodam izcilās un unikālās tēlniecības jomas speciālistes Rutas Čaupovas monogrāfiju par tēlnieku Jāni Karlovu.
Jānis Karlovs ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis sarežģītajā un īpašu gara spēku, ne tikai fizisku izturību pieprasošajā tēlniecības pasaulē. Turklāt brīvai monumentālai sacerei īpaši nelabvēlīgajā padomju varas periodā Latvijā. Karlovs ir spēcīgas, uz monumentālu skanējumu vērstas kompozicionālas saceres meistars. Viņa spēks ir lakoniski, spriegi uzlādēti veidojumi, īstas masu sprieguma un saskaņas izvērsumu tēlniecības paraugstundas. To lakonisms, formu ritmizācija robežojas ar abstrakciju, taču kompozīciju pamatā allaž jūtam sevī pārdzīvotu – fiziski un garīgi izjustu – emocionalitāti. Viņa darbi allaž bijuši notikums mūsu izstāžu ainā, īpaši starptautisko Rīgas Tēlniecības kvadriennāļu ekspozīcijās, kā arī pilsētvidē un ainaviskajās novietnēs Latvijā un pasaulē, kur tie joprojām sastopami.
Monogrāfijas autore Ruta Čaupova saka: "Padomju laika stingri uzraudzītajā un presētajā kultūrvidē, līdz ar dažiem dzejniekiem un citiem radošajiem garīgas izsliešanās jundītājiem, neatkarīgu stāju un pretestības garu apliecināja tēlnieks Jānis Karlovs. Jāatzīst, ka Latvijā tēlnieku lokā Karlovs tik tiešām bija gandrīz vienīgais, kas pretestības apliecinājumu un brīvības alkas izteica tik tieši, ar tādu atdevi. Panāca modernās tēlniecības un vietējās skolas iepriekš izkopto formveides principu iedarbīgu kāpinājumu. Viņš jau kopš 1960. gadu nogales vēstīja par to viļņošanos cilvēkos un sabiedrībā, kas vēlāk uzbangoja Atmodas laikā un valstiskās neatkarības atgūšanas cēlienā."
Rutas Čaupovas monogrāfija par Jāni Karlovu sniedz ieskatu mākslinieka dzīvē (bērnība pavadīta kopā ar māti, brāļiem un māsu izsūtījumā Sibīrijā), stāsta par mācību laiku Lietišķās mākslas skolā un Mākslas akadēmijā, sastaptajiem pedagogiem un situācijām, par turpmāko radošo darbību, tās principiem un sasniegumiem.
Grāmatā apkopota maksimāli plaša informācija par Jāņa Karlova darbiem, kas rodami gan Latvijā, gan aiz tās robežām, māksliniekam piedaloties starptautiskos simpozijos un veicot pasūtījumus daudzās vietās ārvalstīs, kur viņa darbs īpaši novērtēts.
Grāmatas literārā redaktore – Cilda Redliha. Dizains un makets – Brālis Y.