Tas ir stāsts par 13 gadus vecu meiteni, kura visbiežāk klīst apkārt naktīs kaķu pavadībā un nodarbojas ar mirušo senču apciemošanu, izmantojot ierīci, kas darināta no saldējuma kociņiem un ģitāras stīgām.
Emīlija spēj redzēt cilvēkiem cauri (ja vien to vēlas). Viņa ir viltīga un rada vienu sajukumu pēc otra. Tas no pacietības ir izvedis ne vienas vien pilsētas iedzīvotājus – iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ Emīlija tik bieži maina dzīves vietu. Viņa nav notverama. Sevišķi tāpēc, ka viss, kas par Emīliju zināms, kļūst aizvien dīvaināks un dīvaināks. Pēdējie ievāktie fakti apstiprina, ka viņa ir izgatavojusi dubultošanās aparātu un radījusi vēl vienu sevi.
Grāmatu tulkojusi Amanda Aizpuriete.