Ādolfs Šapiro: Es atnācu un sajutos tur lieliski

Чем больше положительных отзывов, тем выше Ваш рейтинг на интернет-аукционе, и наоборот. Читайте также в нашем каталоге: Базальтовая сетка-эффективный материал для армирования кладки Как снизить себестоимость строительства,получить прочный,долговечный и удобный армировочный материал Как правильно выбрать Шарниры или Петли для ворот На что необходимо обращать внимание при покупке шарниров, как правильно выбрать шарниры (петли гаражные). Торговый баланс по оптовым продажам выполняется раз в месяц с задержкой не более 8 суток. Система образования в Америке подразделяется на несколько уровней: 1. Однако такое покрытие остается крайне непрочным, поэтому изделие необходимо направить в печь полимеризации для закрепления краски. Такой стол прекрасно встанет прямо дома или в офисе, причем его можно будет использовать и в качестве обеденного или письменного. Воины стояли на стене, обращенной к той стороне, где в затворе жил старец. Не всякое сердце такое выдержит. Положение Меркурия в знаках вод

Ko Šapiro padarīja Lāčplēša ielā 25 pēdējos 6 tā pastāvēšanas gados! Paverās iespēja strādāt ārzemēs un Ādolfs brauca. Tāpat kā tagad Alvis. Ādolfs neesot bijis apvainojies. Pauls svētā bezvainība, kad mazinteliģenta cilvēka rokās tiek vara. MELI! Ne Raimonds, ne Ādolfs pat murgos taisnību neteiks.

par Šapiro uzskatiem var labi pārliecināties,noskatoties operas Manona politfarsu,tur jau jābūt īpašam mūlāpam,lai nesaprastu režisora vēstījumu !!!

Viss tiek sajaukts vienā putrā, kā, piemēram, D.Kuple ar A.Zaici. Vai tad A.Zaice nebija Ā.Šapiro balsts līdz pēdējam? Var jau būt, ka tās arī bija tenkas, ka izcilo izrāžu režisors pret Latvijas neatkarību ieņēma zināmu nostāju. Vai nebija arī tā, ka Tautas frontes aktivitātes nebija vēlamas teātrī? Ir ļoti daudz priekšstatu par to, kas notika, vai tāpēc nebūtu vērts laikabiedru liecībām pavērt skatu uz notikušo, noņemt intrigu plīvuru notikušajam? Starp citu, par režisoru sievām ir vēsturē daudz nostāstu, kā zinām, kaut vai par V.Meierholdu. Un tautībai arī ir nozīme, vai tad Ā.Šapiro tieši tautības jautājumus neuzsvēra savā grāmatā? Bet cieta jau visas tautības rezultātā. Dīvaini, ka intervijās Ā.Šapiro vairāk runā par sevi, bet par tiem, kas palika uz ielas stipri mazāk, arī ne par paša kursa audzēkņu likteņiem. Arī tas liecina par cilvēku. Bet, var jau pieņemt, ka to dienu notikumi bija okei. Tikai Jaunatnes teātra mums nav.

Teatrālās intrigās , protams, pats fakts, ka režisoram bija sieva, pie tam krievu trupas aktrise, bija nepiedodami. Tas gan vairāk pastāsta par tolaiku nepiedevējiem un vēl šo laiku pieminētājiem, nevis par Šapiro.

Paklau! Šapīrovs 25 gadus no vietas [gadsimta ceturksni] iestudēja IZCILAS izrādes Jaunatnes teātrī. 25 gadus no vietas iestudēt IZCILAS izrādes vienā un tai pašā teātrī - tas jau vien ir rekords un fenomens! Un iestudēja Gunāru Priedi, kad viņu neņēma pretī nekur citur. Un kā vēl iestudēja! Man, vecam puikam, vēl šodien prātā "Aivaru gaidot." Paņēma pie sevis Dinu Kupli - mūžam ar kaut ko neapmierināto Dailes aktrisi. Deva viņai izcilas lomas, bet Kuple bija viena no pirmajām un skaļākajām, kura atļāvās zākāt Šapīrovu. Arī tā ļoti vājā - tiešā un pārnestā nozīmē'- blondā aktrisīte, nespēju pat atcerēties, kā viņu sauca, - ā, Anda Zaice, kurai Šapīrovs deva lielas lomas, acīmredzot, tikai ārējās faktūras dēļ, nav varējusi pateikt neviena laba vārda par savu labvēli.

Salīdzinoši Jaunatnes teātris tomēr ir labākā situācijā kā nekā Opertes teātris, jo tur ir JRT, tiesa, bez krievu truapas, bet Operete ir priHHvatizēta un pārtaisīta par, maigi izsakpties, naktsklubu visām gaumēm. Pie tam, jau ar 2 lieliem ugunsgrējiem un labi, ka bez cilvēku upuriem.

Piekrītu, ka nepietiek ar atsevišķām versijām. Interesanti, ka arī tie Šapiro kursa aktieri, kuri joprojām ir teātros un sniedz intervijas - Žagars un Apine, par šo laiku paši neizsakās, un intervētāji viņiem laikam pat nejautā.

Marī, var jau iztikt arī ar Jūsu versiju. Tā vairāk izskanējusi. Bet bija jau arī A.Šapiro grāmata Krievijā, cik saprotu, dzirdēju tikai atskaņas. Neatkarības moments arī lielu lomu spēlēja, tur A.Šapiro loma bija visai diskutabla. Jaunatnes teātra trupa bija kā nekur citur, kolosāla. Fināla posmā krievu trupa, vai tad nebraukāja pa ārzemēm, bet latviešu trupa smagi rāvās ar bērnu izrādēm nt-ās reizes dienā, pelnīja naudu. Arī Fjodorovas loma tajā visā bija, ne tā? Kas notika ar Šapiro kursu rezultātā? Viņš runā par sevi, bet, kas notika ar pārējiem. Jā, talantīgs režisors, bet... Nerunā jaunatnieši, izvairās, tas tiesa. Izskan A.Šapiro viedoklis. Bet L.Liepiņa tomēr nedaudz pateica. S.Radzobes versija grāmatā (arī par D.Kupli) tāda visai sakonstruēta, turklāt, vai kritikai arī nevajadzēja ko darīt? Visas teātra sabiedrības vienaldzība.

Bet Paulam bija vienkāršāk teātri likvidēt, jo īsti nepatika ne sūdzētāji, ne lecīgais Šapiro. Tomēr rīkojumu par likvidāciju parakstīja viņš, nevis kāds cits.

Vēsturniekiem, un teātra vēsturniekiem tajā skaitā, nav izdevīgas un ērtas laikabiedru liecības. Un konkrētajā Jaunatnes teātra gadījumā vajadzētu ļoti daudz liecību, lai tiktu pie pilnīga notikumu attēla. Intervijās ar visai aktīviem tolaiku dalībniekiem parasti gan ir vairāk izvairības kā konkrētu notikumu atstāstu, kas varētu liecināt arī par zināmu vainas apziņu. No lasītā un dzirdētā mana versija ir, ka sākotnēji runa bija par parastu skaudību - "vecie" aktieri" apskauda Šapiro kursu, kurš tika pie vairākām "savām" izrādēm, krievu trupa apskauda latviešu trupu, latviešu trupa - krievus. Visiem šķita, ka kādam citam tiek vairāk uzmanības un Šapiro nevarēja visus šos uzmanības pieprasījumus apmierināt, jo teātris un izrādes viņu interesē vairāk kā aktieru jušanās - to arī šajā intervijā var izlasīt. Jušanā aizvainotie aktieri gāja pie ministra sūdzēt, droši vien tikai ar domu, lai pārmāca režisoru un piespiež pievērst vairāk uzmanības cietējiem. Bet Paulam bija vienkāršāk teātri

Ir daudz skatupunktu par tēmu Jaunatnes teātris. Tieši tāpēc tos procesus nevar skatīt tikai no viena aspekta: talantīgs režisors. Notikumi teātrī savijās ar atmodas laiku. Kā divu trupu (latviešu un krievu) prioritātes mainījās režisora acīs - arī ekskluzīvās iespējas doties pasaulē, kā arī vēl daudz citu faktoru. Kuri palika pabērnu lomā, vēl jau ir to dienu liecinieki, tikai teātra vēsturniekiem nešķiet būtiski to visu saglabāt tautas atmiņā, diemžēl.

Autora uzvārds tā kā drusku nepareizs :)

Lielu personību un režisoru pēctecība Smiļğis-Šapiro-Hermanis Lāčplēša ielas mājā ir acīmredzam un Latvijas kultūrā ļoti būtiska. Bez viņiem Latvijas kultūras aina būtu daudz gļēvāka un garlaicīgāka.