gadā un jau aktīvi koncertējusi kā Nīderlandē, tā arī Latvijā un Beļģijā. Ģertrūdes ielas teātrī 29. aprīlī Laura Polence Project prezentēs savu jauno latviešu tautas mūzikas programmu, kā arī atskaņos Lauras Polences oriģinālkompozīcijas. Ar jauno latviešu džeza balsi Lauru Polenci sarunājas Elīna Cire.Tu savas mūziķes gaitas sāki kā kordiriģente. Kā nonāci līdz džezam?
Rīgas Doma kora skolā mācoties, akadēmiskās mūzikas "aitu barā" bija pāris "džeza vilku" - entuziasti, kuri ik pa laikam rīkoja džeza pasākumus skolā. Es vienu šādu koncertu noklausījos. Pirmo reizi dzirdēju Djūka Elingtona, Irvinga Berlina, Džeroma Kerna komponētās dziesmas 15 gadu vecumā. Tad man līdzās akadēmiskajai mūzikai radās interese par džezu. Mājās nesen bija uzradies dators un internets, un tad jau viss notika. Atklāju Ellu Ficdžeraldu un Billiju Holideju, Čārliju Pārkeru un Mailzu Deivisu. Tam bija/ir "lavīnas efekts", jo vairāk es uzzināju, jo vairāk man patika šī mūzika un es gribēju turpināt klausīties, meklēt, saprast, atrast.
Pastāsti, kāda ir ikdiena Amsterdamas mākslu augstskolas maģistrantūrā?
Amsterdamas Mākslu augstskola ir liberāla iestāde, kurā katrs pats lielā mērā ir sava progresa kalējs. It sevišķi maģistrantus neviens te nedīda un nesaka priekšā, uz kuru pusi spert nākamo soli. Pašam jāsastāda sava studiju programma iestājoties (tas ir viens no galvenajiem kritērijiem uzņemšanā uz maģistrantūru), jāizvēlas tēma Maģistra izpētes darbam, pasniedzēji, nodarbības... Līdzās pasniedzējiem (pārsvarā nīderlandieši) ir gandrīz 100 dažādu tautību pārstāvju studentu vidū. Tikai 20 procenti studentu džeza nodaļā šeit ir no Holandes. Laura Polence Project ir diezgan spilgts piemērs tam, ka domubiedri var nākt no pretējām zemeslodes pusēm.
Internacionālā vide ļoti bagātina muzikāli, idejiski. Arī ēdiena gatavošanas mākslā ļoti palīdz - gan itāļu, gan indonēziešu, gan argentīniešu tradicionālās receptes te var apgūt no vietējiem. Un ir draugi un muzikālas sadarbības partneri visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Tu kādu brīdi studēji džezu arī Filadelfijā (ASV). Vai tur gaisotne savādāka?
Amerikā pavadītais laiks bija gan ļoti produktīvs mācoties Templas universitātē, gan aizraujošs cilvēciski, tūristiski, muzikāli. Amerikāņi ir atvērti, strādīgi, laipni, vienkārši, interesanti gan formas, gan satura ziņā (smejas). Es biju pārsteigta, ka tehniski Templas universitātes studenti nebija tik pieredzējuši savu instrumentu spēlētāji kā mani studiju biedri Amsterdamā. Bet Amerikā džezu spēlē ar citādu enerģiju nekā Eiropā, mazāk pārdomu un sentimenta, vairāk esošā mirkļa radīšanas un izbaudīšanas prieks.
Kur esat paspējuši uzstāties savā pirmajā pastāvēšanas gadā?
Pārsvarā Nīderlandē un Beļģijā džeza klubos. Ir bijis daudz darāmā gan radot jaunus skaņdarbus, gan ierakstot EP - tā ir sagatavošanās fāze pilnam studijas ierakstam, kuru plānojam 2012. gada nogalē. Paralēli tam visiem mācības konservatorijā, dalība dažādos muzikālos sastāvos.
Kā atšķiras publika Latvijā un citās valstīs?
Man Latvijas publika liekas ļoti mīļa un silta, tajā pašā laikā introvertāka nekā citviet Eiropā. Latvieši, manuprāt, ir kritiski un prasīgi gan pret sevi, gan citiem.
Kas tevi piesaista latviešu tautas mūzikā?
Latviešu tautas mūzikā mani saista gudrība, viedums, vienkāršība (kas daudzkārt gan izrādās sarežģīta) - skaidras, dzīvas domas, dabiskas melodijas. Latviešu valoda ir mana mīļākā valoda - dzirdēt šo valodu, runāt un dziedāt tajā ir patīkami un viegli. Neesmu folkloriste, tautasdziesmu vācēja, manis radītā mūzika nav pieskaitāma etnomūzikas žanram. Bet pagājušajā vasarā spēlēt latviešu tautasdziesmu apdares Laura Polence Project Latvijas tūres laikā bija ļoti saviļņojoši gan muzikālā materiāla, gan pārsteidzoši atsaucīgās publikas dēļ.
Kādas latviešu dziesmas būs dzirdamas aprīļa koncertā Rīgā?
Tumša nakte, zaļa zāle, Es gulu, gulu, Stāvēju, dziedāju, vecā labā Moseņ' Zeileit' Viesti Nesa. Par vēl vienu latviešu tautasdziesmu diskusijas grupā turpinās. Tās nekad nebeidzas. Ne dziesmas, ne sarunas.
Laura Polence Project pavasara koncerts Rīgā notiks 29. aprīlī plkst. 19 Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101 a.