Laika ziņas
Šodien
Migla

Intervija ar Dž. Dž. Džilindžeru. Atklātības stunda

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Nicklas
N
When I refreshed a page ealrier and the new navbar appeared I thought, woah, the robots are playing around again . I like the new look even though it takes a bit more space than before. Thanks for continuing to enhance the sites instead of letting them remain stagnant.
Jaiver
J
Real brain power on diplsay. Thanks for that answer!
Renkus
R
Thanks guys, I just about lost it lkoonig for this.
Bobbi
B
What an awseome way to explain this-now I know everything!
Marī - arī komentētājs
M
Jūsu komentārs lika aizdomāties pa to, cik lutināti esam teātra jomā. Jo spilgtu pārdzīvojumu un vārda tiešā nozīmē teātra brīnumu ir ļoti daudz. Tik daudz, ka pat kritiķi darbu, kurš ir vienkārši laba līmeņa profesionāls veikums ( "Oņegins" JRT) atļaujas nosaukt par gada neveiksmi. Jo gaidīja taču kārtējo katarsi un brīnumu :)
arī komentētājs
a
Problēma ar JRT "Oņegina" vērtējumu ir tāda, ka publika un kritika jau sen Alvi Hermani salīdzina ar Alvi Hermani, un viņa paša veikuma ietvaros šī izrāde ir zināma izgāšanās pēc visa, ko viņš mums līdz šim bija rādījis. Neviens cits kā vien viņš pats sev to latiņu ir uzlicis tik augstu. Un tas varbūt nemaz nav slikti.
  • 1
  • 0
komentētājs
k
Absurda situācija, ja aktieris uzdrošinās sūdzēties par lomas mazumu. Atlaist tādu! Par Ķesteri - pēdējo reizi redzēju Marijā Stjuartē un vairāk redzēt negribu. Pašapmierinātība teātrī neder. Par nelaimi nespēju saskatīt arī Rēzijas Kalniņas vai Artūra Skrastiņa ģenialitāti (varbūt kāds var izskaidrot, kas viņos ir tik īpašs?). Mans sausais atlikums - uz DT regulāri neeju.
arī komentētājs
a
Piedodiet drukas kļūdu! "Streiča" filmā, protams.
  • 0
  • 0
arī komentētājs
a
Nu, re! Tātad viss ir kārtībā. Turklāt man, piemēram, nemaz nešķita, ka šajos komentāros kāds sauktu R. Kalniņu un A. Skrastiņu par "ģēnijiem", drīzāk jau tieši to arī atzīmēja - meistarību, augsto darba kvalitāti, harizmu, ar ko viņi izceļas trupā, kurā strādā. Un ne tikai DT trupā, par ko liecina kaut vai minētie piemēri ar R. Kalniņu Poļiščukas iestudējumā, kur viņas partneri bija pavisam citi, kā arī A. Skrastiņa objektīvo izcelšanos uz pārējo Šteiča filmā "Likteņdzirnas" iesaistīto aktieru fona. Tomēr, tā kā mākslas uztvere tiešām ir subjektīva, ne katram viņi ļoti patiks. Bet teikt, ka viņos kā aktieros objektīvi nekā nav, arī nevar. Tātad pretrunu te nav! Un "Amadejā" Skrastiņš ir izcils, pie tam to lomu tā spēj nospēlēt tikai ļoti gudrs un mākslā ļoti daudz jau pieredzējis cilvēks. Izrāde tieši risina talanta / ģēnija, rūpīga darba / lidojošas iedvesmas atšķirības un attiecības. Un gatavi formulētas atbildes un skaidrojuma te nav. Tā ir mūžsena un nekad neatrisināma tēma.
  • 0
  • 0
komentētājs
k
Iebraucu auzās ar vārdu "ģenialitāte". Slidens termins, jo sevišķi, ja to lieto par aktieru darbu. Šobrīd nevaru nosaukt kādu aktieri par ģeniālu. Daudziem ir augsta meistarība. Arī R.Kalniņai (ļoti patika kā Penelope) un A.Skrastiņam (Likteņdzirnās tiešām ievērojams, kaut kā prātā palikusi arī loma Kaligulā). Bet īpašu sajūsmu par savu darbu viņi manī nav radījuši. Iemesli tam dažādi. Man kā paraugs mākslas iespējām ir Alonzo Kinga LINES Balets. Kāpēc - jo objektīvi redzams kvalitātes koncentrāts, ko papildina subjektīvi uztverams emocionāls saturs. Teātrī arī gribas redzēt labāko, ko var iegūt no formas un satura.
  • 0
  • 0
Marī - komentētājs
M
Varbūt aktieriem vajadzētu atteikties gan no lielām, gan mazām lomāt Atkočūna un Auškāpa iestudējumos, tad būtu cerība tikt pie labāka repertuāra un ne tik bezcerīgiem režisoriem.
  • 1
  • 0
arī komentētājs
a
Par Ķesteri pilnībā piekrītu, tāpēc man tur nekas nav piebilstams - piekrītu Jums. Bet par Rēziju Kalniņu un Artūru Skrastiņu gan varētu parunāt, un tur iesākumam būtu svarīgi zināt divas lietas: 1) Kad un kādās izrādēs vai filmās esat viņus redzējis? 2) Kuru cita Latvijas vai ārzemju aktiera veikumu Jūs uzskatāt par ģeniālu un kāpēc? Jo, ziniet, pat visizcilākā māksla nav nekas universāli lietojams, kas der vienmēr un visur. Vienam cilvēkam var ļoti patikt Šekspīrs, Kalderons un Māterlinks, bet nepatikt Gēte, Moljērs un Šillers. Patikt Borhess un Markess, bet nepatikt Sartrs un Kamī. Patikt Mocarts un Šūberts, bet nepatikt Vāgners un Alans Bergs. Un cilvēkam uz to ir pilnīgas tiesības, un tā arī mēdz būt. Kas gan automātiski nenozīmē to, ka tie autori, kuri viņam nepatīk, līdz ar to ir apaļas nulles, vai arī, ka šis cilvēks ir apaļa nulle, jo neko nesaprot. Ne gluži. Jo tomēr ir kaut kādi objektīvi rādītāji, pēc kādiem ir nosakāma augsta kvalitāte arī tam, kas personīgi man vai kādam citam var arī nepatikt. Par šiem diviem DT aktieriem objektīvie rādītāji būtu neiedomājama skatuviskā harizma un spēja teju fizisku acu priekšā pārmiesoties. Es nepiederu pie tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņiem izdodas vienmēr un viss, tomēr manā visai ilgajā un pieredzes bagātajā teātra mākslas baudītāja mūžā ir daži tik spilgti pārdzīvojumi, kas saistīti tieši ar šiem aktieriem, ka tie noteikti paliks pie spilgtākajiem visā manā mūžā. Turklāt, lai būtu skaidrāks, ka es arī tāpēc neesmu kaut kāds DT fans, taisnības labad pieminēšu, ka šie divi nav vienīgie Latvijas aktieri, ko dziļi cienu viņu mākslas dēļ - no aptuveni šīs pašas paaudzes man ir aptuveni tāda pati attieksme pret Sandru Zvīguli, Vili Daudziņu, Gunu Zariņu, Andri Keišu un Baibu Broku. Toties nekad neesmu sapratis, par ko ļaudis tā jūsmo par Ievu Puķi, jo mani neuzrunāja ne viņas Heda Gablere, ne Nastasja Fiļipovna, ne Ofēlija, ne Magone Ķimeles interpretācijā par Raiņa "Krauklīti", ne vispār jebkas cits. Zinu, ka kritika un liela daļa publikas jūsmoja un jūsmo par šo aktrisi, bet tas man ir un paliek noslēpums. Vai tā ir Ievas Puķes vaina vai manējā? Visticamākais, ka ne viens, ne otrs. Vienkāršs nav tās sazobes, un viss. Tā gadās. Toties Rēzijai Kalniņai atsevišķs un dziļš paldies par Baibiņu Raiņa & Poļiščukas "Pūt, vējiņos". Personīgi man tieši viņa radīja šo izrādi, kad tajā ielēca pēc Ditas Lūriņas. Tieši R.Kalniņas Baibiņa kļuva par absolūtu un neapstrīdami izrādes rotējošo asi, dzīvību, jēgu, par kādu Dita Lūriņa savu tēlu pirms tam nebija paspējusi padarīt. Nemaz nerunājot par to, ka bez mazākā grimma uz sejas, nātnos linu paltrakos un savos jau tolaik 37 gados viņa tuvplānu spēles laukumā tā suģestēja un prata piekalt savam tēlam tik nedalītu uzmanību, ka gados krietni jaunākā "skaistuļa" Andra Buļa Uldis ar visu savu atkailināto torsu un mačo izdarībām mierīgi varēja iet ieskrieties, jo viņa rīcībā nepārprotami nav tādu aktierisko līdzekļu kā Rēzijai K., lai raisītu publikā bezierunu līdzpārdzīvojumu savam tēlam. Artūram Skrastiņam vēl arvien, protams, milzīgs paldies par Beisiku Streiča "Likteņdzirnās", kas pati par sevi nav nekāda labā filma - pārāk gara, pļāpīga, eklektiska un samākslota salīdzinājumā ar citiem šī izcilā režisora veikumiem. Bet arī šeit es nebīstos teikt, ka tieši Artūrs Skrastiņš ar savu tēlu lika šai filmai tomēr tapt un kļūt par mākslas notikumu. Vēl tagad uzskatu to par vienu no izcilākajiem Latvijas aktierkino veikumiem (un varbūt ne tikai Latvijas). Teātrī - princis V. Gombroviča "Burgundijas princesē", Saljeri "Amadejā". Ārkārtīgi skaudra un intelektuāla māksla.
  • 0
  • 0
Replika par Leonu
R
Atzīšos, ka tā ir laba izklaide iemest aci, kas notiek seriālā, atslodze. No sākuma piesaistīja A.Annužīte, viņa kā aktrise zināja , ko dara. Daudz kas mainījies, personāži nākuši un gājuši. Ģ.Ķesteris no sākuma ne visai, bet lēnām viņš "paņēma" arvien lielāku un lielāku vietu, kļuva par centrālo tēlu. Protams, attaisnot visu to, kas seriāla varoņiem reizēm visai absurdā veidā jādara, nav joks. Bet laika gaitā Leons ir izveidojies par tēlu, kuram interesanti sekot (par dvīņubrāli diemžēl to grūti teikt). Tik ilgstošā laikā neapnikt skatītājiem, tas liecina par aktiera varēšanu. Un domāju, ka saņemt tikai nievājošas piezīmes par darbu seriālā, arī nav īsti godīgi. Turklāt ekrāns reizēm "apgāž" priekšstatus par tiem, kas iecelti varošo kvalifikācijā, diezgan nežēlīgi parādot tieši nevarību, tāpēc agrāk vai vēlāk tie pazūd no scenārija. Tā ka aktierim ir visai riskanti "ienākt" ekrānā, tas var būt pat bīstami. Un otrādi (starp citu, kā tas noticis ar R.Devītes Zentu, jo uztverts kas ļoti būtisks tēla veidolā). Domāju, ka tas arī ir profesionalitātes rādītājs, jā, jo Leons ir kļuvis par Leonu.
Skaisle Jātaļniece
S
Izlasīju ar interesi gan interviju, gan komentārus. Nu reiz man atkal nav , ko piebilst. Uz Daili eju varbūt reizi gadā. Bet labi, ka tiek spriests par tādām nopietnām lietām. Piemēram, par to savstarpējo pazīšanos un nespēju atklāti un objektīvi vērtēt. Tikko kaut kur vai lasīju, vai dzirdēju kā Streičs savā dienasgrāmatā ierakstījis, ka piecēlies kājās līdz ar visiem plaudēt izrādi, kaut gan tā viņam rādījusies kā galīgākā neveiksme un izgāšanās. Atceros, ka par Ēķa un Graubas Rīgas sargiem arī Streičs teica, ka skatījies filmu ar asarām acīs. Es to filmu , vēsturniece būdama, ar sašutumu noskatījos. Bet nu man bija jāsaprot Streičs - kolēģu uzslavas noderēja arī viņam, kad viņš prezentēja savu bērnu - Rūdolfa mantojumu. Kuru es atkal noskatījos ar sašutumu.
Skaisle Jātaļniece
S
Jā, par kritiku piekrītu. Tā ir milzīga vara - pateikts, uzrakstīts vārds. Savulaik, manas runāšanas dēļ man vairāki cilvēki ieteica iet mācīties par mācītāju. Bet tas nu man bija skaidrs, ka tā ir milzīga atbildība - pateikts vārds. Ai nu labi, es atkal personīgas lietas uzreiz. Bet jā. Sabiedrībai būtu jāsaka savs viedoklis par kritiku, jānosoda tās pārāka subjektivitāte. Jāatbrīvojās no tās divkosības. Kā pēdējos Latvju Tekstos tā meitene raksta, ka Latvijā neesot vēsturisko romānu. Nu kā var tik bezatbildīgi rakstīt viens cilvēks un redaktors tādas drausmīgākās muļķības akceptēt. Un arī gan valsts, gan RD nauda tur ir.
  • 1
  • 0
>SJ
&
/Bet labi, ka tiek spriests par tādām nopietnām lietām./ Jā, lai izvērtētu situāciju Dailes teātrī, nepietiek tikai ar dažiem secinājumiem. Viegli nosodīt Dž.Dž., bet par saņemto mantojumu arī būtu jārunā. Vai tā nebija, ka SR tik nevērīgi ignorējusi A.Liniņa devumu teātra mākslā, tas ir graujoši. Pasniedzējs, kādu šobrīd ar uguni nesameklēt, praktiski tika iznīcināts viņa mūža pēdējos gados. Līdz šim brīdim tā lielā netaisnība nav rehabilitēta, par to viņa skolniekiem tomēr vajadzētu domāt. Tas ir liels parāds un netaisnīgs. Tie ir tie pareizie akcenti, kādiem būtu jāpaliek vēsturē. Priecājos, ka NN savā jubilejas reizē A.Liniņam kā vienam no Latvijas teātra virsotnēm atdeva godu. Tas bija pazemojoši, ka SR, ļoti aktīva būdama, Rijnieka, Maculēviča u.c. devumus cēla debesīs, bet patiesās vērtības neredzēja. Kritikai ir ļoti liela nozīme, vai tā spēj prognozēt? Vai spēj izvērtēt kādu pienesumu deva M.Gruzdevs kā Dailes mākslinieciskais vadītājs? Vai tas ir darīts? Šim jautājumam arī pieskaras Dž.Dž., tam, kas bija pirms viņa. Viegli runāt par spļāvieniem, bet nopietna analīze, kur tā ir? Zvaigžņošana, vai tā nenāca no kritikas puses? Par ansambli, par pamatiem, tas viss ticis ignorēts. Absurds, ka visās lomās gadiem vieni un tie paši - līdz brīdim, kad viņi noštampojas. Nabadzības apliecinājums? Ja tā, tad jau nevajag lielu trupu turēt. Nepareizi akcenti un novērtējums kritikās dod nepareizus signālus tālākam darbam.
  • 3
  • 0
brīnums
b
dienas apvidos reti sastopami un reti sakarīgi komentāri :)
nepiekrītu Skribentam007
n
Tādi tie parasti nav. Dažam šķiet, ka sakarīgums zūd, ja komentētājs nevis izsaka savas kaut vai raksta autoram vai intervējamam pretējas domas, bet raksta rupjības, muļķības vai prezentē mēdiju dzelteno saslauku kaktos salasītas baumas kā patiesību.
  • 2
  • 1
Skribents007
S
Tādi tie parasti ir vienmēr. Dažam šķiet, ka sakarīgums zūd, ja komentētājs nepiekrīt raksta autoram. Šoreiz vienkārši nav konkŗēti neviens nosaukts kā problēmas iemesls, tādēļ tā izskatās, bet kolīdz pretī ar trūkumiem būs nosauktas konkrētas personas un viņu veikums-viss izskatīsies citādi, kaut komentētāji tie paši.:)
  • 3
  • 2
jautājums
j
Nu par tām zvaigznēm. Jā, mēdz būt spožas, bet ļoti bieži ir egoistiskas uz skatuves, tā teikt mīl vilk deķīti uz savu pusi. Un tā rezultātā cieš izrāde kopumā. Gadās, ka pārāk cieš... Par aktiera līdzdalību tēla veidošanas procesā. Nu tā ir monēta ar divām pusēm. Jo režisoram ir jābūt izrādes koncepcijai, kur katram tēlam ir jāiekļaujas. Un aktierim ir jābūt pietiekami profesionālam, lai pēc iespējas labāk šo režisora koncepciju īstenotu. Bet režisora koncepciju, nevis savu tēla redzējumu. Jo citādi visa izrāde saiet vienā rosolā, kur katrs aktieris grib pēc iespējas spožāk izrādīties. Un tā pie mums mēdz gadīties. Laba izrāde ir kā kora dziedājums, kur katrs dzied savu partiju, uz solisti ir harmonijā ar pārējiem, nevis kakofonija, kur spoži solisti aizrautīgi rauj vaļā, katrs savā meldiņā. Man tā izskatījās, ka Morfovam ir bijusi pietiekami stingra režisora roka, un , laikam, ar viesrežisoru lekties aktieriem arī ir bijis neērti. Kā rezultātā ir izdevusies ļoti laba ansambļa izrāde. Nu mani Džilindžers ar Mariju Stjuarti uzpirka....Ticu, ka viņš tiks ar visu galā. Lai gan neveiksmes ir katram, kurš ar radošo darbu nodarbojas. 'Tās ir procesa sastāvdaļa. Un ja nu kāds Daili var izvilkt, tad tas ir viņš.
Skribents007
S
Par vērtībām, vērtētājiem un kritērijiem jums taisnība. Personiskums tuvums un pazīšnaās traucē. MAn arī. Tāpēc vēl joprojām esmu Skribents007, lai uz ielas neviens nevar pieiet klāt, pateikt-kā tu tā, man mazi bērni, es ar mākslu nevis ielas slaucīšanu grinu pelnīt. Tādēļ līdz minimumam cenšos samazināt kontaktus ar konkretiem cilvēkiem. Tas palīdz -būt godīgam manā izpratnē vērtējumos.. Tiem, kuri grib, ir iespēja pretēju viedokli pateikt komentāros. To ļaudis pamazām arī dara manā mājas lapā. Visa Latvijas kulturālā pasaule ir tik saistīta, ka cilvēciski godīgiem būt ir grūti attiecību dēļ..
  • 3
  • 3
jautajums
j
Džilindžers ir liela teātra galvenais režisors-mākslinieciskais vadītājs, viņam ir jārunā. Amats uzliek pienākumus. Es neesmu redzējis tās Sievietes, kas zaudēja karu, bet dot Atkačunam lielo zāli pēc Trīnes būtu vienkārši nesaprātīgi. Vismaz nākošos pāris gadus. Un arī par jaunajiem režisoriem Džilindžeram ir taisnība, jo mūsu eksaltētās kritiķes to Dirty deal teātri ir tā saslavējušas, ka sīkajiem reāli ir sakāpis galvā, ka ir ģeniāli un tagad tik būs kvalitatīvais lēciens latviešu teātrī...Un tad nāk aplauziens! Un Seņkovs vēl ar lielo zāli nav strādājis. Nesaki hop pirms neesi pārlēcis. Viena lieta ir neliela jauniešu auditorija un pārjūsmīgas kritiķes, bet pavisam cita nākt pieaugušo publikas priekšā. Kas daudz ir redzējuši... Problēmas ir ne tikai tieši teātros, ļoti nopietnas problēmas ir ar teātra kritiķiem. Ļoti nopietnas. Ja izrāde ir slikta, tad kritiķim ir jāspēj norādīt uz konkrētām kļūdām, bet nevis fantazēt pa gaisu. Ja ir laba, tad ir jāpietiek profesionālajam godīgumam, lai to atzītu. Pat ja režisors vai aktieris tev ir personīgi netīkams. Bet man sāk šķist, ka jūtas ir tā pārņēmušas vērtētajus, ka viņi vienkārši neredz, kas reāli notiek uz skatuves. Kritika vienkārši nav godīga, jo ir balstīta kaut kādās personīgās attiecībās, personīgās simpātijās un antipātijās. Ar Spēlmaņu nakti lietas vienkārši ir traģiskas, jo pati balvas būtība tiek degredēta.
  • 6
  • 0
Ir
I
reizes, kad ir jārunā. Vai vismaz jāuzsāk saruna. Kaut kādiem principiem jābūt. Vai arī atteikties no intervijas..., nezinu. Trīnes gadījumā pat ar neapbruņotu aci tas bija redzams. Vai tad kādam vēl bija šaubas? NN labi formulējis jaunajā KD: Protestēt un būt principiālam ir viegli, ja tas tevi privāti neapdraud. Bet vispār jau par teātri sabiedrībā ar Spēlmaņu nakti radīts eiforijas un sajūsmas efekts., tā sacīt, bezgala skaists..... Ļoti vērtīga intervija un Dž.Dž. atklātība. Tas nozīmē, manuprāt, ka nav vienaldzības, un tas nav maz. Arī par sevi režisors daudz pateicis, ne tikai par citiem, par savām kļūdām. Tas liecina par radošumu.
  • 3
  • 0
neklātienes klātbūtne
n
Pie tā,ka aktieri lielā mērā kļuvuši vien izpildītāji, ne mākslinieki, vainojami gan režisori, kuriem nav vajadzīgs viņu pienesums- mājas darbs pie lomas, gan aktieru audzināšana,kur priekšgalā izvirzīti tik NEMALDĪGI- SUPERSKOLOTĀJI,ka viņus pašlaik vēl vārdos nedrīkst saukt. Viņi darījuši tikpat daudz laba kā ne visai laba,jo ir kultivējuši pārmērīgu iedomību, ar to aizstājot pašapziņu, un kultīvē šo piedauzīgo apziņu: Viss sākas un beidzas vienīgi ar mani. Nebūtu par ļaunu atcerēties tādu kategoriju kā ĒTIKA, kura, iespējams, ir mākslas pamatu pamats.
> mazliet teroristam/tei, kā arī
&
Nav nemaz tik juceklīgi. Domājat,ka tikai tā kā Jūs, iespējams grāmatvedības kursu ietekmē, vien drīkst izteikties? Pa-iedziļinieties mūsu latviešu teātra vēsturē, tur atradīsit par karalienēm daudz. Gan to, ka Nacionālais teātris aizvien balstījies uz trim valenēm, viena no tām mūžīgā karaliene, atradīsit arī neatrisinātā strīda jautājumu par Dailes teātri,kura tad bija spicāka karaliene L. Bērziņa, V. Artmane vai vēl kāda? Utt. Skaidrs, ka Jums daudz kas netiks skaidrs, jo nav jau vēlēšanās saprast citu viedokli, bet tikai uztiept savējo. Ja jūsu teātra spēles un tās izpratnes etalons ir M.Šneidere, tad palieciet pie tā, pašas izvēle. Starp citu, M.Šneiderei, kā ikvienam, piemīt dažādu īpašību gamma, bet vienu nevar noliegt, viņa ir spilgta savā valodā un nelaipo ar pārsaldinātas zaptes ķobīšiem rokā , kā to, piemēram, dara daža televīzijas teātra raidījumu veidotāja. Jā,Rēzijas kultam ir zaudētas saprāta robežas.Par to māksliniece ir arī pati nemitīgi rūpējusies. Nav nevienas lapeles,kur nebūtu kādas intervijas,kādas fotogrāfijas gan mākslā, gan uz ielas... Žurnālisti un paparaci vieni vainīgi? Arī pašai gribas būt vienmēr un visur.Vai šādu viedokli mūsu izcilajā demokrātijā aizliegts paust? Ir gan teiciens: labāk lai manis kaut kur trūkst, nekā ir par daudz. Novēlu jauku dienu,pilnīgojot manis uzrakstīto vārdu grozīšanas tehniku! Pateicos ģenerālisimusam/ esei par novērtējumu- viss jau būtu labi.Saprotams, būtu vēl labāk, ja varētu domāt vienīgi Jūsu vadībā. Kad būšu iesūdzēts tiesā, tad arī pedantiski atbildēšu uz jebkuriem Jūsu jautājumiem. P. S.Teātris ir vieta, kur netop vienīgi māksla,tas ir viens no izteiktākajiem intrigu placdarmiem,kuru regulāri un visai aktīvi aizņēmušas arī teātra kritiķes. Šo"deķīti" papurināt ir uzdrīkstējusies Ieva Zole- Struka, atbildot S. Radzobei un V. Artmane notēlojot Kirjanovu P. Pētersona izrādē "Filma top". Viņas atļāvās un domāju, ka attiecīgi arī samaksāja. Taisnības labad vēl piebildīšu, lai gan par lielākajām intrigantēm jo bieži uzskata sievietes, tomēr jāatzīst, ka ja pie šīs nodarbes ķeras vīrieši,īpaši tie,kas izvirzīti par latvju vīrišķības etaloniem, tad uzvaru krāšņums būs viņu pusē. Kāpēc šī piebilde? Ja Mākslā mazāk laika patērētu cits citu ēdot, mēs būtu daudz bagātāki.
  • 3
  • 2
Marī - Zelta dārgā, vienīgā MARĪ!
M
Vismaz domā, ka Kalniņai un Skrastiņam nebūtu jāspēlē katru vakaru, lai glābtu Dailes kasi, mūsu domas laikam sakrīt :) Jau iepriekš rakstīju, ka Dailē ir arī citi ļoti labi aktieri, bet tik neradošā atmosfērā , kāda jau gadiem ir Dailē, viņi apsūb un noblāv. Spīdēšana katrā lomā, ne tikai lielajās, nav tikai ētikas, bet arī iekšēja spēka jautājums, kas katram mums iedots citāds. Jā, un vēl ir tās/tie, kuri arī šobrīd domā tāpat kā savulaik Mudīte Šneidere - ka ja ne tāda Artmane pa priekšu grozījusies, tad viņa un viņas draudzenītes gan būtu lieliskas Džuljetas un karalienes Elizabetes bijušas.
  • 2
  • 1
> mazliet atbildēšu
&
Viss jau būtu labi, tikai kāpēc tik juceklīgi? Jo ir bezgala daudz visādu faktu, bet no tiem netop skaidrs, ko īsti gribējāt teikt. Pat ja nenosaucāt Seņkovu par TV vergu, tomēr "kādas mums tik nav bijušas karaliņošanu epopejas,līdz saprāta zudumam. Domājat, ka tas ir beidzies? Nē, Dailes teātrī izcilais jaunais režisors Seņkovs taisīs "gabalu"par Rēziju Kalniņu. Varbūt, ka teātrī tomēr nevajadzēja?" sacījāt gan. Un neatbildējāt uz jautājumu, vai Jums ir nācies dzirdēt paša Seņkova pamatojumu idejai veidot šādu izrādi, par kuru jaunais režisors, izrādās esot sapņojis jau ļoti sen.
  • 2
  • 2
mazliet atbildēšu <
m
Vispirms Jūs esat sameklējuši pārāk daudz zemtekstu, tik daudz mākas ieslēpt saturā man nav.Otrām kārtām, nevaru še uzrakstīt veselu romānu, ja piesolāt honorāru, varu Jums piesūtīt to privāti. Tātad, mazliet par ētiku. Es domāju tā, ja viens Maestro vienā teātrī slāj ar mēteli mugurā un dubļainām tupelēm pa jebkurieni, bet otrā, izcentrēts, klāsta, ka ar ielas kurpēm uz skatuves iet grēks, tad viņam ir diferencētā pieeja jeb viņš ir vienkārši sivēns. Būsit redzējuši lentas par mūsu skatuves mākslas meistariem.Ilonas Brūveres filmas par KKF stipendiātiem- mākslas darbus un pretim, piemēram " Lilita- baltā, Lilita- melnā", kur Daira Āboliņa šeptējusies.Tad, redziet, otrā gadījumā, ja Lilita Bērziņa filmu veidotājai un tai bijušajai frizierītei nostātos aiz muguras, tad ne Jūs dabūtu redzēt kā Lilita Bērziņa peldkostīmā kreklu velk mugurā, ne dzirdētu kā ruļļu tinēja, kas pats par sevi ir cienījams amats,klāstītu par vienu no lielākajām skatuves māksliniecēm. Dailes teātra aktieru bufetē siemāļi izgreznotiar bildēm,kur redzami- Lilita Bērziņa, Hermanis Vazdiks" Ānnā Kareņinā", Vija Artmane un Eduards Pāvuks kā Džuljeta un Romeo u.c. Visu baidos uzskaitīt, jo vairs īstu neatceros šo mākslas foto kompilāciju. Kur te ētika? Pirmkārt, pajautājiet, vai jaunie mākslinieki daudzi zin,kas tie tādi tur redzamie, otrkārt ,kāpēc tām bildēm jāatrodas tieši ēdmņas zālē. Nacionālais teātris arī savu bufeti izgreznojis ar savu slavenību foto.Patiesi diženi! Metodiska dzerstīšanās ir Jūsu termins, to man klāt nesieniet. Es vēlējos tikai pateikt, ka visas nejēdzības, kas notiek teātros var novest pie dažādām izpausmēm, ieskaitot arī dzerstīšanos. Piedodiet, bet cilvēki DZER ļoti dažādu iemeslu dēļ. Un, starp citu, dzert nemaz nav sliktāk kā skaust, intrigot, zagt utt. Ja runājam par koncepcijām, tad man nav jāizvēlas tikai viena vien,līdzās dzīvo, pat ja arī nesatiekot, pietiekami daudzas. Neētiski ir, ja mākslinieks, kurš šovakar atveidos galveno lomu, ieskrien teātrī pēdīgā brīdī, jo viņš,lūk,no seriāla vai vēl kādas šeptes. Neētiski ir, ja Skaratiņu un Kalniņu slavē līdz ar "Nažiem vistās", bet trešo V. Liepiņu, kurš ne par naga platumu nebija sliktāks, turpat vai nepamanīja. Lai kādu neķertu trieka, varētu Jums pateikt,ko tieši A. Jaunušans teica, bet vienam/vienai un uz auss. Pat H. Liepiņš, uzrakstot zem foto Artmanes vārda vietā Dreģi,kā arī Artmane savos "Ziemciešos"atzīmēja, ka visu nepateiks,lai neaizskartu vēl dzīvus esošos tuviniekus. Paskatīšos, kad būs laiks, un Jums paziņošu, kad dažs labs pletē vai katru dienu. Starp citu arī L.Bērziņai bija 50. gados tādi brīzī,kad gandrīz katru vakaru spēlēja galvenās lomas- Spīdolu, Annu Kareņinu, Mariju Stjuarti, Čehova Mašu u.c. Kurā vietā atrodat manu apgalvojumu,ka E. Seņkovs ir TV vergs? Alu šņabi un vīnu piesaucu tādēļ, ka divām dziesmām pie galdiem ir līdzība. Gan tai par zāļu skapīti, gan tai,kurā dzied "vai alu, vai"šnabi, vai vīnu, vai daiļo meiteni", abās piedziedājumus publika rēc līdzi. Piedodiet par nekaunību, bet es tik daudz ( par daudz un pārāk goddevīgi!) esmu sēdējis teātros, ka varētu memuārus uzrakstīt. Kā jūtu, esmu iekāpis lapseņu pūznī, atvainojiet par sagandēto jauko pēcpusdienu.
  • 5
  • 4
> Zelta dārgā, vienīgā MARĪ!
&
Daži jautājumi: 1) Vai latviešu teātra "ētika" ir sagrauta? ("A.Jaunušans savlaik pateica ļoti konkrēti, kurš sagrāva Ētiku latviešu teātrī.") Un ko Jūs vispār saprotat ar ētiku? Jo, redziet, pastāv ārkārtīgi daudzas un dažādas ētikas koncepcijas. Jums, protams, ir tiesības izvēlēties tikai vienu no tām, bet tad tas jāprecizē, tieši kuru Jūs izvēlaties. 2) Piesaucot tādu parādību kā "metodiska dzerstīšanās", arī vajadzētu nedaudz precizēt, ko Jūs ar to domājat. 3) Kas esat tie Jūs, kuriem "narcisi" un "nimfomānes" ir "līdz brošai"? Jo, spriežot, pēc šejienes komentāriem ir pietiekami daudzi "mēs", kuri ir tieši pretējās domās par to, kas viņiem Dailes teātrī ir līdz brošai. 4) Vai Jūs esat dzirdējis/usi paša Elmāra Seņkova skaidrojumu par to, kāpēc viņš vēlas iestudēt izrādi ar un par Rēziju Kalniņu, vai arī viņam to kāds ir pasūtījis? Vai arī Jūsuprāt tāpēc, ka Elmārs Seņkovs ir TV vergs, kuram "nepārtraukti vajag tik to, ko vakar ekrānā redzēju"? 5) Paskatieties Dailes teātra repertuārā, lai ar faktiem varētu pamatot savu apgalvojumu, ka "Skrastiņš un Kalniņa spēlē katru dienu"! 6) Ko Jūs īsti domājāt ar to Spanovska piesaukšanu? Vispār jau dziesmas vārdi pieder Aleksandra Čaka spalvai un tur nav nekas par šņabi vai vīnu. Starp citu, tieši uz Spanovski visdrīzāk var attiecināt līdzību par "izšauto plinti". Un par tām izšautajām plintēm runājot :)), man jau ļoti gribētos būt tādā kondīcijā, kā šie divi "goda vietā" (??? Šito es arī nesapratu) ieceltie, Jūsu piesauktie aktieri spēku un enerģijas izsīkuma brīžos. Es nesūdzētos nemaz!
  • 5
  • 3
Zelta dārgā, vienīgā MARĪ!
Z
Kāpēc Jums vai man jāsauc vārdus? A.Jaunušans savlaik pateica ļoti konkrēti, kurš sagrāva Ētiku latviešu teātrī. Un kas tālāk? Bez liekas kautrēšanās nosauca par vecu krāmu.Tas,ka Maestro Jaunušans mūža galā vairs nespēja pats veikt darbus saskaņā ar saviem vārdiem, nenozīmē, ka viņš bija plānprātīgs. Mums ir KRITIĶU "harēms", ka nezin grūst- sviež gaisā- nestāv, dod cūkai- neēd,lai tad viņas atver savas šaurās sirsniņas un aizmiglotos skatienus, lai nedzīvo tikai ar gudrībām piebāztu galvu! Par to dzerstīšanos gan reiz varētu plašāk parunāt. Redzētu, cik ilgi mēs katrs spētu imitēt māksliniecisko laimi, ja pie darba netiek. Un netiek METODISKI, visos laikos.Tāpēc paliek pulkiem personu un personību, par kurām mūsu priekšstats ir visai aptuvens. Dailes teātrī un Nacionālajā ir daži aktieri un aktrises- narcisi un nimfomānes, kas mums jau sen līdz brošai. Ne tādēļ, ka slikti, bet tādēļ, ka uztiepti līdz nelabumam. Prasti sakot, sadzīvē taču mēs neēdam gadu gadiem katru dienu tikai torti vai siļķi, bet teātrī ir POLITIKA. Un kritiķi,izmanīgi kolēģi, TDS, visi dzeltenie, zaļie un sarkanie izdevumi, 100 gr kultūras, zip. piešprices visu šo vienmuļību un apnicību kultivē. Ne aiz ļauna prāta,lai arī tas tur ir, bet aiz SAVAS gaumes. Un kurš tad to gaumi nāks un nosvērs? 100 gr. tikai viens cilvēks- Petrenko k-gs ir bez augstmanības. Tagad steidzami jāpiebilst- joks! Kurš tad to stāvokli labos? AKTIERIEM vajag trīs lietas- talantu, samērīgu maksu par darbu un GODA jūtas, kurām klāt neesot, viņi tad skrien, nosti sizdamies, kur tik pasauc! Kā Spanovskis dzied: trīs lietas zāļu skapīti stāv. Bet tas nav alus,šņabis un vīns. Ja runājam par atmosfēru teātrī, iesaku visiem izlasīt Silvijas Radzobes rakstu žurnālā Teātra vēstnesis, kurš jau pa skuju taku aizšūts. Dailes teātris ziemā. 2010. nr. 1. Ja aprakstītais ir patiesība, tad kaut kam taču vajadzēja sekot, ja ne, tad vismaz kāds tiesas darbus būtu ierosinājis, joka pēc. Bet, pavei, nekā, kādas mums tik nav bijušas karaliņošanu epopejas,līdz saprāta zudumam. Domājat, ka tas ir beidzies? Nē, Dailes teātrī izcilais jaunais režisors Seņkovs taisīs "gabalu"par Rēziju Kalniņu. Varbūt, ka teātrī tomēr nevajadzēja? Redziet, lai Jau Skrastiņš un Kalniņa spēlē katru dienu, nevienu tas nekaitina, bet, kad plinte ir izšauta, tad viņa ir tukša,lai arī kādam vai kādai šķiet, ka viņi spēj bezgalīgi radoši izpausties.Un arī kavalitāte ir kā nu kuro brīdi. Bet mums jau,kā TV vergiem nepārtraukti vajag tik to, ko vakar ekrānā redzēju. Ja eju uz teātri, vēlos redzēt Mākslu, kuru rada trupa, kolektīvs, sauciet kā gribat, nevis divi cilvēki, kuri tiek ekspluatēti un nolikti ne tikai goda vietā, bet, stingri ņemot, arī izsmieklā.
  • 6
  • 10
jautājums
j
Nū...Hermanis no mēģinājuma Das Weite land izmeta Klausu Mariju Brandaueru. Jo zvaigzne ar savām ambīcijām un kaprīzēm visu izrādi grūda postā... Visām lietām izrādē ir jābūt līdzsvarā. Arī zvaigznēm. Citādi nekas labs rezultātā nesanāks. Un par statistiem nepiekrītu. Tā ir nozīmīga izrādes sastāvdaļa. Īpaši izrādēm uz lielās skatuves un klasikas dramaturģijas iestudējumos. Un ja tu pīķi nevari goprātīgi noturēt, tad arī lielu lomu diez vai izvilksi. Un, cik esmu redzējis Liepājas izrādes, tad tur tiešām neviens uz skatuves nehaltūrē, lai cik maza loma būtu. Un tā atšķirība no Rīgas teātriem.
  • 6
  • 0
Marī > Marī 12:26
M
Jā, tā ir. Kāpēc? Jūsu versija? Man šķiet, ka tas ir tieši "pīķu turēšanas" tradīciju dēļ. Dailes režisoriem kopš Smiļģa laikiem šķiet, ka skatuvi jāpiepilda ar pīķu turētājiem, pie tam pīķa turētājs vienmēr ir tikai ar šo funkciju, nekā cita aiz tās turēšanas nav. Un tad tur tos pīķus līdz cilvēks kā aktieris beigts un pagalam. Cik tas degradējoši, varēja redzēt "Marlēnā" - Kalniņai pašai tikpat nācās nospēlēt gan karalieni, gan galmu, vienīgie, kas viņai spēja piespēlēt bija Artūrs Skrastiņš kā Remarks un Raimonds Pauls pie klavierēm. Kāda jēga no tā, ka tie "galminieki" no viena skatves stūra uz otru visu izrādes gaitu slamstījās? Bet Dailes specifika acīmredzami paredz, ka tā nedrīkst būt monoizrāde, bet jānodarbina viss lieliskais kolektīvs :)
  • 7
  • 1
> Marī
&
Vēl spilgts piemērs ir Egons Dombrovskis. Ko paliekošu viņš izdarīja, esot Dailes teātra štatā? Dzerstījās, filmējās reklāmās un piedalījās dažos Dailes dziedamdejojamgabalos, spēlējot vien ar savu iedzimto latgalisko temperatmentu un muzikalitāti. Un par ko viņš ir kļuvis Liepājas teātrī? Tikai pēc vairākiem izciliem E.Dombrovska veikumiem Liepājā, kļuva skaidrs, ka Dailē līdzās Skrastiņam visu šo laiku bija atradies vēl viens izcils aktieris, kuram gan tur uzplaukt tā arī neizdevās. Un Džilindžers, pie kura Dombrovskis Liepājā tieši nospēlēja savas izcilākās lomas, taču arī tajā laikā turpat Dailē vien bija. Tas nozīmē, ka abiem bija absolūti jāmaina vide. Diez kāpēc? Un par kritiķiem piekrītu. Reizēm izlej žulti nez par ko, bet pateikt acīmredzamu patiesību nevar.
  • 8
  • 0
Marī - Neklātbūtnes klātbūtne un Va
M
Nesaprotu, kāpēc "nevaroņus" pedagogus nevar saukt vārdā, pusvārdos runāšana un problēmu nenoformulēšana gan no skatītāju, gan kritiķu puses arī nodara lielu ļaunumu. Piem., jau ļoti ilgu laiku ikvienu recenziju par Dailes teātra izrādēm esmu lasījusi gaidot, kad reiz kāds kritiķis pateiks, ka ar dārgām smaržām (Kalniņu un Skrastiņu) dezinficēt stacijas tualetes durvju rokturus (vāju režisoru iestudējumus) ir fuj. Neviens kritiķis to nav pateicis. Bet par aktieru skološanu runājot, ļoti īpašs pedagogs vienmēr ir bijis Krilovs, viņa audzēkņos pasaules un teātra robežu izzināšanas alkas vienmēr prevelē pār skatīšanos savā nabā. Tomēr ir ļoti pārliecinoši gadījumi, kad redzams, ka ar paša talantu un skološanos viss ir kārtībā, bet konkrātajā teātrī Aktieris vienkārši nīkst nost - tā bija ar nu jau nelaiķi Makovski Dailes teātrī, tā ir ar Ķesteri. Un skatoties Virdžīnijas Lejiņas "Likteņa līdumniekus", varēja vien brīnīties, cik spoži un talantīgi aktieri, izrādās, ir Rešetins, Misāne, Melbārdis, Ančevskis tad, kad viņi stāsta stāstu, kurš ir stāstīšanas vērts.
  • 9
  • 0
Var piekrist
V
tam, ka ir virkne problēmu tieši pašā jauno aktieru sagatavošanas procesā. Savā laikā studējot LKA (vienā no teorētiskajām programmām, tātad ne teātra mākslu), bija ne mazums jāskatās uz to visu. Protams, ka tā ir viena no personības īpašībām - tieksme uz pastiprinātu uzmanības pievēršanu sev, atrasties uzmanības centrā, kad cilvēks izlemj kļūt par aktieri un izvēlas to studēt. Un tur arī nav nekā nepareiza, jo intravertam cilvēkam uz skatuves nav ko darīt. Tomēr tieši pedagogu uzdevums būtu ievirzīt šīs visas enerģijas pareizajā gultnē, lai gan diemžēl notiek otrādi. Jaunie aktiermākslas studenti parasti sajūtas kā zvaignes jau ar to vien, ka vispār ir izturējuši konkursu un iestājušusies LKA, bet pēc tam tas viss tikai vēl aug augumā. Un, kad es redzu un dzirdu cienījamu Latvijas teātra un kino meistaru, kurš ne mazums paliekošu un izcilu pēdu atstājis Latvijas kultūrā un tagad strādā arī kā profesors LKA, kā viņš izlaiduma runā atkieru kursam tā arī saka: "Tagad visa Latvija uz jums skatīsies un jūs apbrīnos, tagad jūs kļūsiet par gaumes un stila noteicējiem" utt., tad man tiešām rodas jautājumi, ko šie ļaudis no sevis ir iedomājušies. Rezultātā vispār tikai daži vai visideālākajā gadījumā puse no šiem nominētajiem "Latvijas gaumes noteicējiem" vispār dabū darbu kādā no profesionālajiem Latvijas teātriem un labākajā gadījumā viens vai divi tiešām arī kļūst par īstiem aktieriem, kur tikai pēc gadiem varēs runāt, vai kāds no viņiem būs vai nebūs etalons. Problēma ir tajā, ka jaunie aktieri sevi jau uzskata par kaut ko dižu tikai ar to vien, kas viņi jau ir, nevis, kā tas būtu pareizāk, par ko viņiem vēl tikai jākļūst ar katru lomu un katru izrādi, ka publikai - itin bieži daudz izglītotākai un gudrākai par viņiem - ir vērts tērēt savu laiku un naudu, lai uz viņiem vispār skatītos. Nemaz nerunājot ne par kādiem tur "gaumes noteicējiem". Manuprāt šāds bezkompromisu prasīgums pret sevi būtu jāieaudzina vēl akadēmijā, tad arī vēlāk būs gan lielākas izredzes vispār dabūt darbu, gan arī izaugt par tiešām īstu mākslinieku, ar kuru strādāt gribēs labi režisori un kuru publika gribēs skatīties un gaidīs katru jaunu lomu ar nepacietību. Varu vien piekrist Marī, ka Dailē tādi ir Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš. Jā, dažus kaitina (un pieļauju, ka tie arī ir šie nepelnīti par gaumes un stila etaloniem ieceltie "mākslinieki"), ka visu laiku tikai šie divi ir teju visās Dailes izrādēs, ka citiem tāpēc, redz, nedod iespēju izpausties, bet tieši šie divi visā lielajā Dailes trupā arī ir tie, kuri vēl arvien prot radoši pārsteigt. Mūslaikos tā nav tikai blata vai veiksmes formula, kā teātrī tikt pie lomām, tas tomēr galvenokārt ir kvalitātes jautājums.
  • 6
  • 0
Marī
M
Džilindžers runā par Dailes zvaigznēm. Par kurām? Tā, kura vēl patiesi spīd ikvienā lomā ir Rēzija Kalniņa, Arturs Skrastiņš spīd vairs tikai katrā otrajā. Un cik ilgi vēl viņiem pietiks pacietības? Vēl Dailē daudzi, kuri nekad nav bijuši zvaigznēm ne tuvumā, un daudzi, kuri reiz bija zvaigznes, un pat tagad zem apsūbējuma tādi ir - vismaz reiz tik ļoti, ļoti talantīgie Ķesteris un Robežnieks, un Briķe, un gan jau vēl daudzi, kuriem apsūbējuma un pelnu kārtiņa vēl biezāka. Un tā nav aktieru vaina, bet pliekanu iestudējumu, nebaudāmu, sagrābstītu Ziemsvēku "koncertu" un dažu drausmīgi vāju režisoru vaina. Jā arī Džilindžera vaina tādā ziņā, ka joprojām ļaut Atkočūnam un Auškāpam iestudēt izrādes ir necieņa pret skatītāju un aktieri. Bet cerīgā ziņa ir tāda, ka brīnumi notiek - skatoties "Vigīlija. Sapnis par nomodu" raudāju dēļ brīnuma, kuru tur rada viena no Dailes granddāmām Lidija Pupure, kura līdz šim asociējās vien ar staltu iznešanos un labu dikciju. Izrādās, viņa ir patiesi izcila Aktrise. Bet lai Zvaigznes kļūtu redzamas Džilindžeram (kuram gan citam?) jaiztīra teātris no gadu desmitiem krātiem putekļiem vulgaris, kuri nav nekādi zvaigžņu putekļi.
Gan jāpiebilst
G
ka kritika arī gadu gadiem klusēja sagrābstīto bezsatura koncertu invāzijā.
  • 4
  • 0
vai > Marī un 10.24
v
Piekrītu par izņēmumiem, bet ne jau Dailē vienīgajā Ziemassvētku pliekanie uzvedumi. Tā bija kā sērga. Un Nacionālajā līdz "Sudraba slidām" visus iepriekšējos gadus tieši tāpat.
  • 2
  • 0
Marī
M
JRT Ziemsvētku laikā pirms dažiem gadiem bija arī "Sniega karaliene" Gundara Āboliņa un stīgu kvarteta izpildījumā. Fantastisks darbs, kurš patika gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nacionālais teātris pagājušogad Ziemsvētku laikā iestudēja "Sudraba slidas", kas noteikti ir jēdzīgāk nekā rīkot sagrābstītu bezsatura "koncertu".
  • 5
  • 0
> Vai
&
JRT neražo Ziemassvētku koncertus. Tikai vienu vienīgu reizi kaut kādā tālajā 2001. vai 2002. gadā viņi piedāvāja bezmaksas Kārļa Skalbes pasaku lasījumus Ziemassvētkus laikā - katrs aktieris lasīja vienu pasaku. Tur nebija nekā pliekana vai salkana - vēl kā šodien atceros Māri Liniņu (lai viņam vieglas smiltis!), kā viņš vēstīja par zirgiem, Ūsiņu un nāvi. Šermuļi skrēja pār kauliem, kādu katarsi šim dižajam aktierim, kurš pāragri aizgāja no dzīves, izdevās modināt publikā.
  • 6
  • 0
Vai
V
tad tāds teātris Latvijā ir, kas Ziemassvētku laikā "neražo" pliekanos, salkanos iestudējumus? Bet par zvaigžņu tēmu, tā ir kā slimība. Par to jau arī režisors runā, ka teātrī jābūt ansamblim. Vajadzētu beigt ar to zvaigžņošanos. Bet par neklātbūtnes grēku, domāju to var attiecināt ne tikai uz Dailes teātra aktieriem. Bieži ir sajūta, ka viņi ir tikai kā izpildītāji. Interesanti bija vērot, kā intervijās pirms Trīnes grēkiem viņi paši vērtēja darbības pārnesumu uz centrāltirgu un Blaumaņa darba mūsdienošanu. Gaužām bēdīgi, cik ļoti jau bez sava viedokļa. Jā, tā varot būt, kāpēc ne? Nezinu, vai zvaigzne, ja tā ir zvaigzne, būtu tik samiernieciska ar notiekošo. Gala rezultātā G.Saulīte izteica līdzjūtību aktieriem. Jautājums, cik lielā mērā aktieri ir domu biedri režisoram, līdzradītāji, ne tikai marionetes, protams, cik tas ir vajadzīgs arī režisoram, lai tā būtu. Procesam ir jābūt abpusējam.
  • 3
  • 0
Marī - Bet
M
Ir bijušas labas lomas, bet viņai tāpat kā teju visiem Dailes aktieriem piemīt neklātbūtnes grēks. Ne mums zināt, kur atrodas viņu gars, kamēr miesa staigā pa Dailes skatuvi, bet tas ir kaut kur citur. Daļēji tas noteikti ir repertuāra dēļ - ja aktierim nav intereses par sava tēla stāstu, tad kā lai rastos kaislība to izstāstīt skatītājam.
  • 7
  • 0
Bet
B
Un kas ir ar Vitu Vārpiņu, kā Jums šķiet? Viņai taču arī bijuši dievišķi uzplaiksnījumi šī vārda labākajā nozīmē.
  • 1
  • 0
zāļu vecis
z
Intervijā "aizķertas"daudzas būtiskas pazīmes, kas raksturīgas VISAI mūsu latvju mākslai kopumā. Muļķīgie šovi un seriāli mūsu zvaigžņošanos noveduši līdz neprātam. Arī paši mākslinieki zaudējuši jel kādu mēra un kauna sajūtu, ne tikai Dailes teātrī. Visas tukšās lielmanības vēl papildus lekni "uzfrizē"mūsu teātra kritiķi ar savu augsptrātīgo, iedomīgo un visgudri-aprobežoto spriedelēšanu,kā arī intrigām ap Spēlmaņu nakts nominācijām un balvām. Ne tikai Džilindžers,kurš,manprāt, ir krietns cilvēks, tik nav radis daiļi izteikties, bet arī Lūriņš it bieži glābiņu no savu izcilo teātru zāģu zivju atmosfēras glābušies Liepājā. Un guvuši izcilus panākumus. Tagad, kā škiet, tāda glābējsala būs arī Valmiera. Patiesībā tā ir lieliska zīme, nav jāpalaiž muti izceļot Liepāju un Valmieru kā perifērijas teātru pilsētas, ja Rīga ar savu dižumu pilna kā suns ar blusām. Veiksmi Džilindžeram, novēlu kādu brīnumaino pārvērtību,kas Dailes teātrī liktu to lielo kongresu zāli pārbūvēt par cilvēcīgu skatītāju zāli. Naudas, ko zagt, mums ir gana, lai taču iegulda arī Mākslas jomā!
c'est la vie
c
Publika, tiešām, ir raiba, bet Rīgā, nemaz nerunājot par Latviju, ir daudz teātru. Kur tad ir problēma izvēlēties specifiku un tauta to ātri apgūs. Katram teātrim būs sava publika. Muzikālā komēdija, filozofija, sadzīves lugas,erotika u.t.t. Audzināt var tikai to, kurš grib augt. Vieniem vienmēr Gēte būs murgojums,turpretim citiem riebsies skatīties uz , pa skatuvi zibošajiem, plikajiem dupšiem.
vobla
v
kas Dzilindzerapraat, ir pasaules pirmaa desmitnieka rezisori?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja