Laikmetīgās mākslas muzejs kā viena no kultūras infrastruktūras prioritātēm iekļauts Nacionālajā attīstības plānā, taču, kad šim projektam būs nauda, pagaidām prognozēt neviens neuzņemas. Pagājušajā gadā īpaša kultūras ministres izveidota darba grupa arhitekta Jāņa Dripes vadībā izstrādāja priekšlikumus par muzeja atrašanās vietu. Šobrīd muzeja iespējamo atrašanās vietu skaits pieaudzis līdz trīspadsmit. KDi lūdza Jāni Dripi izvērtēt reālākās muzeja izveidošanas iespējas un pasaules pieredzi šāda veida būvju projektēšanā.
Iecerētā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas pamats mums jau ir zināms. To veido valsts iepirkumu daļa un ABLV Bank kolekcija, kuru nodos valsts īpašumā pēc jaunās muzeja ēkas izbūves. Vai muzeja ēku vajadzētu veidot, rēķinoties ar to, ka mēs jau zinām vismaz daļu darbu, ko tur izstādīs?
Tie ir saistīti procesi, jo kolekcija veidojas paralēli. Viena puse ir valsts iniciēta, otra – līgumattiecībās ar valsti, un savulaik noslēgtais līgums ar ABLV Bank patiesībā ir ļoti elegants: banka iegulda ievērojamu summu kolekcijas veidošanā, valsts rūpējas par to, lai Laikmetīgās mākslas muzejs tiktu uzcelts, un tad šī kolekcija nonāk valsts īpašumā, protams, ar norādi, ka to ir sponsorējusi ABLV Bank. Tas uzliek pienākumu – valstij ir jārūpējas, lai šāds muzejs būtu.
Latvijā ir ierasts, ka kultūras ministri darbojas samērā īsu laiku, izņemot dažus, un katrs ir mēģinājis kaut ko darīt. Pēdējie centieni ir tie, ka Nacionālās attīstības plānā ir ierakstītas trīs būtiskas kultūras infrastruktūras būves – Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle Rīgā un stadions, kurā var iestudēt Deju svētku lieluzvedumus. Kopā šīm būvēm būtu jāatvēl aptuveni 100 miljonu eiro finansējums. Protams, toreizējais premjers Valdis Dombrovskis diezgan skaidri pateica – neredzu iespēju, ka mēs to pacelsim bez Eiropas Savienības naudas. Šobrīd, pēc pēdējā laika notikumiem, vēl jo skaudrāk iezīmējas, ka valsts budžetam būs citas prioritātes. Tāpēc uzsvars būs uz ES naudu un vēl jo vairāk uz privāto partnerību.
Ata Rozentāla interviju ar arhitektu Jāni Dripi lasi 24.jūlija KDi!