Laikmetīgās mākslas centra kim? dibinātāja Zane Čulkstēna: Mēs turam šo buru

Tikko - t.i. jūlija beigās un augusta sākumā biju Stokholmā,biju daudzās izstādēs un muzejos. Kas mani loti loti patīkami pārsteidza - visur bija bērni. Un kas man nav saprotams, patiešām - kā var būt tā, ka tie berni ir kā bērni, bet mamma vai tētiņš pasaka - nāc, vai klusāk, vai tā nedrīkst - un bērni klausa uz vārda. Nu nebija ne viena pati reize, kad bērni būtu klieguši vai raudājuši. Rīgā man ir pavisam cita pieredze - biržā uz Vijas Celmiņas izstādi biju spiesta iet otrreiz , jo pirmajā reizē mammiņai mazākie brēca, lielākie niķojās. Es nespēju ne aizrādīt, ne aplūkot darbus. Un tā ir tā baigākā atšķirība starp divām tautām - latviešiem trūkst šī cieņa. Ja tavs bērns kļūst par traucēkli - nu izej no zāles, ne bērns skatās, ne tu pati, ne citi. Bet virziens uz mākslas izglītību , protams, ir atbalstāms, viennozīmīgi un paldies Libertei par to un visiem iesiastītajiem.

Viņi jau paši visu saprot, bet tikai viņiem ir jārunā "mēlēs".

nopērkot 3 zīmuļus un pievienojot savas rīta analīzes tiek veidots mākslas darbs. Un tad uztaisa tāmi cik tas kruta izmaksā. Un paši slavē cik tas baisi ievērojams notikums mākslā. Nodokļu maksātāju naudu tām nedrīkst tērēt.