***
Amerikāņu rakstnieka – sabiedrības spīdekļa, geja – Trūmena Kapotes loma atnesīs Oskaru Filipam Seimoram Hofmanam. Ir bezatbildīgi solīt balvas dažas dienas pirms to pasniegšanas, ja nu vienbalsīgie pravietojumi par šā gada potenciālo Oskaru saņēmēju – labāko aktieri Filipu Seimoru Hofmanu – izrādās neprecīzi? Ar Oskariem nekad neko nevar zināt...
Tomēr pravietojumos neesmu vientuļa. Filips Seimors Hofmans bija viena no preses vishistēriskāk, masveidīgāk iekārotajām zvaigznēm šā gada Berlīnes kinofestivālā, kur drāma Kapote – spēcīgs, dramatisks darbs, kam pamatā rakstnieka Trūmena Kapotes biogrāfija, viņa cilvēciski intīmās attiecības ar slepkavu – Kapotes topošā romāna In Cold Blood/Aukstasinīgi varoni, kas vainojams četru cilvēku slepkavībā, – piedzīvoja Eiropas pirmizrādi.
Filma Kapote ir pamatīgs stāsts par autoru un viņa varoni, par atbildību "izmantojamā dzīves materiāla" – šajā gadījumā brutāla slepkavas – priekšā. Trūmens Kapote (1924-1984) amerikāņu rakstnieks, žurnālists, scenārists – ekscentriska, Ņujorkas smalko aprindu personība, kas nekad nav slēpis savu homoseksualitāti. Pasaules slavu iegūst filma pēc Kapotes scenārija Brokastis pie Tifanija (1958) ar Odriju Hepbernu galvenajā lomā. Par vienu no principiālākajiem Kapotes darbiem kļūst dokumentālais romāns In Cold Blood/Aukstasinīgi.
Filips Seimors Hofmans ir labi pazīstams amerikāņu arthouse filmu cienītājiem. Atcerieties Magnoliju, Mīlas skurbuli, Laimi, arī Talantīgo misteru Ripliju, Auksto kalnu... 39 gadus vecajam Hofmanam ar teju 20 gadus ilgu, sekmīgu karjeru šis ir bijis īpašs gads.
Oskara izredzes un par Kapotes lomu jau saņemtā balvu kolekcija gan nav likusi viņam mainīt mazliet nevīžīgo ikdienas stilu: Hofmans uz interviju ierodas rūtainā kreklā, īsi apgrauztajiem nagiem ir bieza "sēru apmale".
Ko jums nozīmē tikt pie Oskara?
Vēl ir mazliet pāragri par to spriest, jāpagaida, kamēr es to patiešām saņemšu, ja saņemšu. Godīgi runājot, nevaru īsti iedomāties, kas varētu mainīties manā dzīvē pēc 5. marta Oskaršova vai kļūt labāk, kā tagad jau ir. Karjeras ziņā man jau ir viss. Ko esmu gribējis, to arī esmu sasniedzis. Kaut arī pirms Kapotes lomas nebiju saņēmis nevienu no kinobiznesa būtiskākajām balvām – ne Zelta globusu, ne Oskara nomināciju, vien kādus sīkumus.
Vai esat ambiciozs?
Ja man absolūti nepiemistu ambīcijas, manis šeit nebūtu un diez vai es būtu spējis kaut ko sasniegt savā karjerā. Katram taču patīk, ja viņam uzsit uz pleca, paslavē un saka – jā, vecīt, tu forši dari savu darbu! Ja kāds aktieris apgalvo, ka viņš negrib būt populārs, tātad negrib neko sasniegt, tad viņš ir ne savā vietā, ne savā profesijā. Jūtos labi šajā situācijā, kurā es patlaban esmu. Īsti nezinu, kā manas darba lietas varētu būt labākas, nekā tās jau ir. Nekas nevar sagādāt lielāku baudu kā apziņa, ka esi veicis darbu perfekti - pat popularitāte ne. Kad vēroju sevi uz ekrāna, mēdzu sevi pamatīgi kritizēt. Varat mani paslavēt, teikšu paldies, bet pats pret savu darbu izturos piekasīgi. Nepiederu pie tiem, kuri apvainojas par negatīvām recenzijām, novērtēju trāpīgu kritiku un trāpīgu rakstības stilu.
Trūmens Kapote bija pašreklāmas meistars, popularitāte viņam bija nepieciešama. Vai jums ir tuvs šāds stils?
Būt pastāvīgā uzmanības lokā nav tas, pēc kā es alkstu. Tieši otrādi. Publiskas personas statuss man nereti sagādā problēmas. Man patīk mācīt, lasīt aktiermeistarības lekcijas – šāda skolotāja, lektora uzmanība gan ir aizraujoša. Taču būt par mediju izsekošanas objektu ir mokoši.
Vai cilvēki uz ielas jūs pazīst?
Jā, protams. Mēģinu iziet no situācijām korekti, respektējot pieklājīgus uzmanības apliecinājumus, taču man ir bijušas arī nepatīkamas situācijas. Nav viegli, ja visu laiku esi dzīvojis savu dzīvi un tad pēkšņi kādu dienu cilvēki uz tevi sāk blenzt. Negribētu būt vēl pazīstamāks, nekā es jau esmu. Man ir gana.
Kā gatavojāties tik spilgtas personības kā Kapote lomai?
Daudz lasīju, skatījos dokumentālās filmas, kur iemūžināts Kapote. Klausījos viņa balss audioierakstus – ar balsi bija vissarežģītāk, man bija ārkārtīgi daudz jāstrādā, lai panāktu Kapotes smalko, sievišķīgo tembru. Man pašam bija jāatrod motivācija, kālab Trūmens Kapote bija radījis savu tik manierīgo, ekscentrisko, pat kaitinošo uzvedības stilu. Viņš alka izcelties, šokēt, viņš uzskatīja par pienākumu šokēt ikvienu, ar ko sastapās pirmo reizi. Kad režisors Benets Millers parādīja kādas 1967. gada dokumentālās filmas kadrus, o f...ck, es pārbijos. Teicu Benetam, ka nevarēšu nospēlēt Trūmenu. Galu galā mums nācās pārfilmēt pašu filmas sākumu – tas atstāj graujošu iespaidu un būtībā ir tieši Kapotes stilā: viņš mēdza nošokēt, lai pēc desmit minūtēm kļūtu pavisam savādāks.
Kā atbrīvojaties no lomām, saviem varoņiem?
Tehniski tas nav grūti – izeju no lomas momentāni pēc filmēšanas beigām. Taču ir visai grūti norobežoties ar prātu, nav viegli pārtraukt domāt par lomu, faktiski tu visu laiku esi kā detektīvs, kas strādā pie lietas.
Daudzi bēdāsies, ja pēc triumfa ar Kapoti jūs izvēlēsities Holivudas meinstrīmu...
Vienmēr esmu balansējis starp lielbudžeta darbiem, kā Sievietes smarža, kas bija mana pirmā filma Holivudā, un mākslas projektiem. Esmu, ak šausmas, pat filmējies filmā Dakteris Adamss/Patch Adams (salda melodrāma ar R.Viljamsu - D.R.). Protams, vairākums ir neatkarīgās filmas. Man patīk strādāt, eksperimentēt dažādos lauciņos. Tikko ir pabeigts darbs Neiespējamajā misijā 3. Tā bija lieliska pieredze! Tāda īsta ļaundara loma saspēlē ar Tomu Krūzu, tādu lomu vēl vajag pameklēt! Katra loma, vai tā būtu blokbāsterā vai mazā, neatkarīgā filmā, ir gan izaicinājums, gan pieredze un laba skola. Vienmēr esmu gribējis spēlēt abās šajās līgās.
Kā gāja ar Neiespējamo misiju 3?
O, tur spēlēju īstu draņķi!
Kā sastrādājos ar Tomu Krūzu? Lieliski, pirms kāda laika bijām jau filmējušies kopā Magnolijā, esam draugi, viņš ļoti labi izturas pret mani, mums ir lieliskas attiecības. Jā, tur bija gan ieroči, gan šaudīšanās, ko nekad nebiju darījis, biju pat satraucies, kā būs, kā tikšu galā. Taču apguvu šo spēlīti ar milzīgu prieku un azartu. Filmēties kopā ar draugiem nav ne vainas.
Vai būs grūti atrast īsto lomu pēc Kapotes?
Vienmēr ir grūti atrast labas lomas – gan pirms, gan pēc Kapotes.
nožēlojami
M
Laima